Mobilā versija
+6.8°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
12. februāris, 2015
Drukāt

Ukraiņu jaunietes saprot – ja neko nedarīs, tad zaudēs savu valsti (24)

Foto - Vita DauksteFoto - Vita Daukste

Ukrainas delegācijas pārstāves – Marija Kriučoka (no kreisās) un Ludmila Lompasa Latvijas Nacionālajā bibliotēkā Austrumu partnerības jaunatnes forumā.

“Tagad es esmu pārliecinājusies, ka karš var sākties pilnīgi ne no kā, ko Putins arī ir izdarījis,” secina ukrainiete Ludmila Lompasa. Ukrainas iedzīvotāji turpina nezaudēt cerību labajam, par spīti tam, ka dzīve viņiem pašlaik ir traģiska. Ludmila kopā ar Mariju Kriučoku un vēl citiem jauniešiem ir atbraukusi no Ukrainas uz Rīgu, lai piedalītos Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomes rīkotajā Austrumu partnerības jaunatnes forumā, kas notika Rīgā no 9. līdz 11. februārim. Forumā piedalījās aptuveni 200 jauniešu gan no Eiropas Savienības, gan no Austrumu partnerības valstīm.

Abas jaunietes, Ludmilu Lompasu (26 gadi) un Mariju Kriučoku (21 gads), aicināju uz sarunu, lai viņas dalītos savā pieredzē par notikumiem Ukrainā.

– Mēs par notikumiem Ukrainā uzzinām no medijos lasītā un redzētā, bet ko jūs varat pastāstīt par pašlaik valdošo atmosfēru valstī?

Ludmila: – Dažkārt, no vienas puses, es vienkārši jūtos bezspēcīga, par to domājot un runājot, bet, no otras puses, – mēs esam stipri, lai cīnītos pret to. Līdz šim esam dzīvojoši mierīgu dzīvi un nezinājām, kas ir konflikts. Bijām dzirdējuši par konfliktiem citās valstīs, bet nekad pat nespējām iedomāties, ka tāds varētu sākties pie mums, Ukrainā. Tagad es esmu pārliecinājusies, ka karš var sākties pilnīgi ne no kā, ko Putins arī ir izdarījis. Mums, jaunajai nākotnes paaudzei, ir jāmācās būt tolerantākiem, atvērtākiem vienam pret otru un citām kultūrām, bet mums nav jāmēģina kaut ko mainīt tikai tāpēc, ka vienam cilvēkam ir taisnība.

Marija: – Pašlaik ir ļoti grūti. Ja godīgi, neesmu pārliecināta, vai Ukrainā vispār kāds ir pozitīvi noskaņots. Protams, ir cilvēki, kas dalās pozitīvajā pieredzē un mūs iedvesmo. Mēs esam ļoti priecīgi, ka atbrauca gruzīni, kā arī speciālisti no Eiropas Savienības. Mēs nejūtamies atstāti vieni paši. Protams, mums arī ļoti daudz jāpiestrādā pašiem pie sevis un sabiedrības attīstības. Bet man ir bail, ka karš var kļūt ļoti ilgs. Tas ir fiziski ļoti grūti. Vēl grūtāk ir tad, kad kādas paziņas tēvs dodas armijā un tiek nogalināts… Cilvēki Ukrainā cenšas tam tikt pāri, jo saprot – ja apstāsies un neko nedarīs, tad zaudēs visu – zaudēs ne tikai karā, bet arī savu valsti.

– Vai jaunieši arī iesaistās dzimtenes atbrīvošanā?

Ludmila: – Ļoti daudzi jaunieši brīvprātīgi dodas gan karot, gan arī palīdzēt ievainotajiem. Domāju, ka arī pēc kara šie jaunieši turpinās brīvprātīgā darba misiju. Savukārt citi tiek iesaukti armijā piespiedu kārtā.

– Ukrainas iedzīvotāji ir dusmīgi? Uz ko?

– Mēs esam ļoti nikni uz Putinu. Briesmīgi ir tas, ka viņš tagad radījis divas dažādas valstis, kas ienīst viena otru! Bet mēs nevēlamies, lai cilvēki viens otru ienīstu. Protams, nav tā, ka mēs ienīstam krievus, tomēr viņi ienāca mūsu zemē, lai nogalinātu mūsu brāļus un tēvus. Varbūt viņi to paši nevēlējās, bet viņiem tiek “izskalotas smadzenes”.

Marija: – To nevar apgalvot par pilnīgi visiem Ukrainas iedzīvotājiem. Pēc dzirdētās informācijas aptaujās, cilvēki, it īpaši tie, kas dzīvo Krimā, ir nelaimīgi par to, kas tur notiek. Viņi ir kļuvuši vēl lojālāki Ukrainai. Pārējā Ukrainas daļa un tās iedzīvotāji ir savā ziņā pat izsmelti un iztukšoti no visa tā, kas ir noticis visu šo gadu garumā mūsu zemē. Mēs pat vairs neesam dusmīgi, jo tas stresa līmenis, kas, piemēram, bija pirms gada, ir kļuvis par normālu parādību mūsu ikdienā. Cilvēki jau iemācījušies ar to samierināties. Tomēr šādās situācijās ir grūti saglabāt kritisko domāšanu.

– Vai Ukrainai vajadzētu kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti?

Ludmila: – Mēs jau esam ceļā uz to, ja runā, piemēram, par demokrātiju un cilvēktiesību ievērošanu. Mēs neesam tālu no Eiropas Savienības, bet mums vajadzētu tikt galā ar infrastruktūru un ekonomisko pusi.

Marija: – Es neesmu pārliecināta, vai visās ES valstīs vēlas, lai Ukraina kļūtu daļa no savienības. Domāju, ka tas drīzāk ir jautājums par kooperēšanos ar citām valstīm un kultūrām. Piemēram, šeit, Austrumu partnerības jaunatnes forumā, mums ir izveidojusies lieliska komunikācija ar jauniešiem no citām valstīm un kultūrām. Eiropas Savienība varētu dalīties ar savām iespējām.

– Kādas cerības lolojat par tuvāko nākotni Ukrainā?

Ludmila: – Esmu pārliecināta, ka Ukrainā viss būs kārtībā. Es zinu ļoti daudzus cilvēkus, kas ir aizbraukuši prom, lai studētu vai strādātu, bet viņi atbrauc atpakaļ, lai parādītu, ka ir daļa no mūsu valsts. Tieši tagad mēs varam kaut ko mainīt atšķirībā no citām valstīm, piemēram, Rietumeiropā, kur sistēma stabila un cilvēkiem nav šādas iespējas. Ukrainā pašlaik viss mainās. Varētu teikt, ka dzīvot Ukrainā tagad ir ļoti iedvesmojoši. Protams, ir ļoti sarežģīti, skumji un traģiski, taču mums vēl ir cerība labajam.

Jā, tas prasīs daudz laika, vēl mirs ļoti daudz cilvēku, un Eiropa atkal būs pārāk flegmatiska, lai mums palīdzētu, lai gan mums patiešām ir nepieciešams jūsu atbalsts. Mēs esam ļoti pateicīgi Baltijas valstīm un Polijai par sniegto atbalstu līdz šim, jo jūs ļoti labi saprotat, kā Krievija uzvedas. Jūs esat dalījušies savā pieredzē.

Marija: – Es negrasos pamest Ukrainu un nogaidīt laiku, kad mana valsts būs kļuvusi citāda. Protams, mūsu paaudzes cilvēki nav ļoti patriotiski, jo pirms kādiem 20 gadiem šā vārda nozīme ir bijusi citāda nekā tagad mums. Taču domās mēs esam patriotiski. Cits jautājums, cik ļoti mēs katrs spējam dot savai zemei. Piemēram, lai to ātrāk atjaunotu, daudzi no mums dodas uz ārvalstīm, studē un iegūst jaunu pieredzi un plāno doties atpakaļ uz Ukrainu. Daži veido biznesa grupas un plānus, lai ieguldītu valstī pēc iespējas ātrāk. Taču kara dēļ mēs nevaram zināt, kas notiks rītdien…

Pievienot komentāru

Komentāri (24)

  1. No kurienes te vēl tā troļļu varza salīdusi? vairojas kā amēbas. Visās spraugās kā blaktis.

  2. Marija:
    Pēc dzirdētās informācijas aptaujās, cilvēki, it īpaši tie, kas dzīvo Krimā, ir nelaimīgi par to, kas tur notiek. Viņi ir kļuvuši vēl lojālāki Ukrainai.
    ————————————————
    Bet Krimā NAV karš!
    Krimas studenti savā video aicina Ulkrainas studentus un ikvienu ciemos, lai ikviens varētu pārliecināties, ka “Krimā noticis referendums par Krimas pievienošanu krievijā, kur lielākais vairākums bija “par”. Daudziem bijušas asaras acīs, ka Krima ATGRIEZUSIES Krievijas sastāvā. Krimā ir miers, bērni bezrūpīgi rotaļājas pagalmos,….”

  3. Ukrainietes tak smukas meitenes – kas šis ir par neglītenēm? Un vēl ar šādiem propagabdas meliem: “it īpaši tie, kas dzīvo Krimā, ir nelaimīgi par to, kas tur notiek. Viņi ir kļuvuši vēl lojālāki Ukrainai. ”
    Jāpatrec, lai neskalo smadzenez mums, ja jau pašām ir izskalotas.

    • Šīs vismaz ir dabiskas, bez silikona, pieliktām skropstām un sazin vēl ko!

    • Tagad, kad pirmā sajūsma par pievienošanos diženajai Krievijai noskrējuše, varētu būt, ka daudzi pussalas iedzīvotāji sākuši saprast, ka dzīve Krievijā nav nekāda rožu dobe.

  4. Skaists propogandas rakstelis ar divām melēm!
    Žurnālistikā pastāv (kādreiz) arī otras puses viedoklis!
    LA būtu uz turieni jāsūta korespondentu un ta zinātu,ka šis meitenes melo! Un vinas jau nevar teikt patiesību,jo tad ukros viņu ģimenēm ir beigas un viņām pašām! Paskatieties jaunos Radas likumus- cenzūra uz cenzūras u.c.
    Ak jā-kāpēc LA neraksta par Porošas bandas zvērībām nedēļu atpakaļ,kad tika piekautas mirušo karavīru mātes Kijevā,kad viņas protestēja pret Porošu?

    • Nebūtu jau slikti lasīt Putina viedokli par to, ko viņš domā, iesūtot “apmaldījušos sēņu lasītājus” Ukrainā. Putins taču nemelo, nekad!

    • … Vel viens patalogiski domajosais 5. kolonnas agents, kas sevi pieskaita cilvecei tamdel ka spej ko uzrakstit …!!!

      … Nav pat verts talak uzrunat sos zombetas okupantu/ kolonistu/meligo putinologu paliekas … !!!

  5. Ukraiņi savu valsti jau pazaudēja, līdz ar maidaniešu uzvaru un neapzinoties Ukrainas sabiedrības sašķeltību, pareizāk, to ignorējot, cerot panākt visu ar varu.

    • Ukraiņi vēl savu valsti nau pazaudējuši, lai arī, pateicoties “brālīgās” Krievijas iebrukumam tas vēl var notikt.

  6. Informācijas karā neviena puse nesaka viau taisnību.Cilvēku viedokli lielā mērā nosaka izmantotie informācijas avoti.Ukrainā netrūkstot jauniešu, kas domā atšķirīgi no šīm meitenēm, bet, protams, tādus uz Rīgu jau nesūtītu.

  7. Katrai nācijai ir jāizaug. Pieņemu, ka noturoties jau pavisam drīz Eiropas kartēs redzēsim Kijevas Rusiju. Maskavijai tas, protams, nepatiks un darīs daudz, lai to nepieļautu. Ukraiņu kultūra ir savdabīga un tā būs liels ieguvums pasaulei. Integrācija Eiropā ir laika jautājums, jo tā nav totalitāra, bet brīvprātīga. Latvieši vienkārši ir eiropieši un tas ir normāli, ka tur esam. Ukraiņi vēsturiski bija saistīti ar Eiropu caur Bizantiju, skandināviem, baltiem, poļiem. Bet tad nāca vairāki simti koloniālisma gadu. No tiem laikiem Eiropa ir mainījusies. Vienkārši atjaunojot saites, ukraiņi atradīs, ka tos vieno vairāk nekā liekas pirmajā acu uzmetienā. Modernā kultūra ir internacionāla un tur saišu siešana pašsaprotama. Modernās ukraiņu, baltkrievu un lietuviešu tautas neradās Kijevā, bet Lietuvas valstī. Ja būsim objektīvi un eiropeiski, Lietuvas valsts laika aktualizēšana spiedīs eiropiešus mainīt priekšstatus par Eiropas vēsturi un dos lielu pienesumu arī latviešiem.

  8. un viņas kaut ko muld par cilvēktiesībām Ukrainā…Ukraiņi ,redz ,esot jau eiropas līmenī šinī jomā. .Ņirdziens nāk….pat Staļina laikos tā nebij ,kā tagad Ukrainā ar cilvēktiesībām.Tā viņu slavenā lustrācija ar miskastēs sabāztajiem cienījamiem cilvēkiem,ārstiem ,zinātniekiem u.t.t.Kaut ko tādu neviena eiropas valsts nav piedzīvojusi nekad.Mežoņi un tas ir viss ko par tiem var pateikt.Tādus tikai eiropai vajag…

    • tieši tā, šos mežoņus bnk nedrīkst laist Eiropā, mūsu pašu drošībai.
      Jācer, ka ES pietkis prāta neieviest bezvīzu režīmu jau šogad, kā to prasa Ukrainas asiņainais prezidents.

  9. Kur tad trolli, tulit saks noriet visu un slavet putinu. Dievs sveti Ukrainu! Vesture jau ir radijusi un mes visi zinam, kas notiks ar pashpasludinato karali putinu. Un man nebus zhel..

    • te ir runa par Ukrainu, nevis Putinu – beidz viņu visur bāzt un reklamēt . To, kas notiek Ukrainā patiesībā, Tu nezini un nemaz negribi zināt.

  10. Meitenes aizbrauca lai stastitu cik slikti dzivot Krima.Lai atbrauc uz Krimu un redzes ka dzive salidzinot ar Ukrainu ir daudz labaka.Ir problemas,bet kur vinas nav.Kars sakas Kijeva,par 23 gadiem izaugusie nacionalisti brauca jau uz Krimu likt maskalus uz giljaku,vinus protams savlaicigi apstadinaja, lidz Krimai neaizbrauca,var teikt laldies Dievam ,ka tas ta notika. Bija referendums ,varda tiesa nozime., cilveki gribeja Krievija,Protams vienmer un visur ir nelabveli.

    • Putins nav nekaads engjelis. Vinjs ir biistams, pat pashiem krieviem! Un lai neviens man nestaasta, ka Krima ir sena krievu zeme! To Krievijai pievienoja Katrina Lielaa un Staljins padzina no taas tataarus!

    • Tas jau būtu brīnums, ja referenduma rezultāti būtu citādāki.Tur taču krievu kolonistu pilns.Interesanti gan- kāpēc krievi negrib dzīvot Krievijā!?Viņiem dzimtene vienmēr ir tur, kur labāk dzīvot.Plašajā Krievijā taču tik daudz brīvas zemes, bet kas nekait tikt pie visa gatava.Bezvārdim no Krimas droši vien viens no vecākiem arī kādreiz ieklejojis Latvijā.Žēl ,ka tagad nav aizbraucis uz savu mīļoto Krieviju, bet Ukrainu.

      • Man nav gruti nosaukt savu vardu un uzvardu, tie ir latviesu,dzimis esmu Latvija,protams visi mani senci ir etniskie latviesi ,bet tas jau jums domu graudu neuzlabos.

      • Kad Hruščovs 1954. g Krimu atdeva Ukrainai, tad iedzīvotāju viedokli neprasīja.Pēc PSRS sabrukuma Krima gribēja atdalīties no Ukrainas, tāpēc tai piešķīra autonomiju.Par iedzīvotāju viedokli šajā jautājumā jāšaubās nav, vēl jo vairāk tāpēc, ka Krievijā arī dzīves līmenis eugstāks, bet Krimai, protams, kādu laiku būs problēmas lielas tās specifikas dēļ.

  11. “О сколько ВАМ открытий чудных
    Готовит просвещенья дух”:)

Draugiem Facebook Twitter Google+