Mobilā versija
Brīdinājums +14.9°C
Janīna, Linda
Pirmdiena, 21. augusts, 2017
16. maijs, 2017
Drukāt

No 18 gadiem varēs brīvprātīgi pieteikties armijas rezervistos (2)

Foto - Evija Trifanova/LETAFoto - Evija Trifanova/LETA

Latvijas pilsoņi no 18 gadu vecuma varēs brīvprātīgi pieteikties dienestam Nacionālo bruņoto spēku (NBS) rezervē un apgūt noteiktu militārās apmācības kursu. To paredz papildinājumi Militārā dienesta likumā, ko otrdien konceptuāli atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija.

Šāda iespēja nepieciešama, jo pēc NBS veiktās aptaujas datiem Latvijā ir daudz tādu pilsoņu, kuri vēlas brīvprātīgi iesaistīties militārajās apmācībās, bet nevēlas iestāties zemessardzē vai profesionāli dienēt armijā, šodien deputātiem skaidroja Aizsardzības ministrijas un NBS pārstāvji.

Patlaban Latvijas armijas uzskaitē ir ap 7000 rezerves karavīru. Aizsardzības ministrs līdz 2018.gadam ir noteicis apmācīt 3000 rezerves karavīru, teikts likumprojekta anotācijā. Lai palielinātu apmācītu rezerves karavīru skaitu, ir nepieciešams dot iespēju Latvijas pilsoņiem brīvprātīgi pieteikties apmācībām un iestāties dienesta rezervē. Šobrīd rezervistus var iesaukt aktīvajā dienestā tikai mobilizācijas gadījumā.

Likumprojekts nosaka Latvijas pilsoņu, kur vēlas brīvprātīgi pieteikties armijas rezervē, nepieciešamo mācību saturu un sociālās garantijas.

Valsts aizsardzības interesēs NBS komandieris varēs noslēgt profesionālā dienesta līgumu ar rezerves karavīru uz noteiktu laiku, kuram ir amatam noteiktā izglītība un kvalifikācija, piemēram, pildot ilgstošā prombūtnē esoša karavīra vai vakanta amata pienākumus.

Grozījumi paredz arī jaunsargu vecumā no 18 gadiem, kuri brīvprātīgi apguvuši un sekmīgi nokārtojuši speciālos kursus un devuši karavīra zvērestu, ieskaitīšanu NBS rezervē, piešķirot dienesta pakāpi – kareivis.

Plānots mainīt virsleitnanta un kapteiņu pakāpes piešķiršanas kārtību. Turpmāk par virsleitnantu varēs kļūt pēc divu gadu nodienēšanas leitnanta pakāpē līdzšinējo triju gadu vietā. Savukārt par kapteini varēs kļūt pēc trīs gadu nodienēšanas virsleitnanta pakāpē līdzšinējo četru gadu vietā.

Likuma grozījumi paredz palielināt vecumu virsnieku apmācībai karavīriem, kuri ieguvuši akadēmisko izglītību vai otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību. Šādus karavīrus virsnieku pamatkursā turpmāk uzņems līdz 35 gadu vecumam līdzšinējo 30 gadu vietā.

Paredzēts papildināt kārtību par karavīru tiesībām pielietot dienesta šaujamieroci, piemēram, lai notvertu vai iznīcinātu attālināti vadāmu bezpilota mehānisko ierīci militārajā objektā.

Tāpat likumprojekts precizē un papildina to gadījumu loku, kad personu nevar iesaukt militārajā dienestā. Tajā nedrīkstēs dienēt Latvijas pilsonis, kurš ir sodīts par tīšu noziedzīgu nodarījumu, nonāvēšanu, valsts noslēpuma izpaušanu, miesas bojājumu nodarīšanu vai militārā dienesta mantas iznīcināšanu vai bojāšanu aiz neuzmanības neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

Grozījumu Militārā dienesta likumā trīs lasījumos vēl jāskata Saeimā.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Kur var tik aplami rakstīt, jo jau pašreiz pilsonis no 18 līdz 55 gadiem skaitās NBS rezervē kā rezervists, kuri mobilizē dienestā tikai kara gadījumā. Šie grozījumi savukārt paredz to, ka šis rezzervists varēs brīvprātīgi pieteikties apmācībām, un pabeidzot, kļūtu par rezerves karavīru, kas ir otrā NBS rezervi veidojošā personu grupa, kuru var ga mobilizēt kara gadījumā (rezerves karavīriam izsniedz moblizācijas norīkumu rīcībai X stundā), gan ik pēc četriem gadiem iesaukt uz rezerves karavīru mācībām.

Mēģinot nodzēst liesmas automašīnā, ugunsgrēkā cietis vīrietisVakar, mēģinot nodzēst ugunsgrēku, kurā dega automašīna, cietis vīrietis, informēja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Šaboha. Sestdien plkst.8.44 VUGD
Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+