Pasaulē
Eiropa

No Anglijas izraida ES pilsoņus: Imigrācijas dienests īpaši uzmana latviešus 16


Policija var apturēt cilvēku uz ielas vai apmeklēt mājās tikai tad, ja ir aizdomas, ka viņš ir iesaistīts kādā kriminālnoziegumā. Vienkārši uzprasīt dokumentus vai pierakstu, kur dzīvo, viņiem nav tiesību. Imigrācijas dienesta virsnieki reidā pārbauda aizdomīgu māju Sautholas rajonā Londonā.
Policija var apturēt cilvēku uz ielas vai apmeklēt mājās tikai tad, ja ir aizdomas, ka viņš ir iesaistīts kādā kriminālnoziegumā. Vienkārši uzprasīt dokumentus vai pierakstu, kur dzīvo, viņiem nav tiesību. Imigrācijas dienesta virsnieki reidā pārbauda aizdomīgu māju Sautholas rajonā Londonā.
Foto – AFP/LETA

Teju visi Latvijas mediji nedēļas sākumā pārpublicēja LNT Ziņu “Top 10” stāstu par to, ka pēc balsojuma par breksitu Lielbritānija ir sākusi stingrāk vērsties pret austrumeiropiešiem un deportāciju gaida arī Latvijas valstspiederīgie. Lielbritānijā dzīvojošo tautiešu vidū ziņa sacēla pamatīgu sašutuma vētru, sociālajos tīklos Latvijas mediji tika apvainoti melos un sazvērestībās, bet aizbraucēju radi un draugi no Latvijas zvanīja, vai viss kārtībā, vai pašus negaida izsūtīšana.

 

Latviešus izraida maz

Lai noskaidrotu, vai tiešām ir sākusies latviešu izraidīšana no Apvienotās Karalistes, “LA” sazinājās ar Londonā strādājošu latviešu imigrācijas juristi Daigu Bārzdiņu. Viņa ir studējusi jurisprudenci Lielbritānijā, ir sertificēta OISC (The Office of the Immigration Services Commissioner) imigrācijas juriste, strādā kompānijā “Sterling And Law Associates LLP”, kas specializējas visu veidu imigrācijas lietās un vīzās.

Jautāta par deportētajiem latviešiem, Daiga Bārzdiņa noliedz, ka savā praksē jebkad būtu ar kādu saskārusies. Iespējams, ka nelaimē nonākušie tautieši gluži vienkārši nevar atļauties nolīgt sev privātu juristu, taču visdrīzāk izraidīto latviešu skaits ir ļoti niecīgs.

Britu Iekšlietu ministrija (Home Office) nesniedz informāciju par izraidīto vai pašlaik aizturēšanas centrā esošo latviešu skaitu, taču ir zināms, ka, piemēram, 2015. gadā no valsts tika izraidīti kopumā 7296 eiropieši, taču šis skaitlis iekļauj ne tikai ES valstis, bet arī Albāniju un Ukrainu, savukārt desmit valstu topā ar vislielāko izraidīto pilsoņu skaitu ir tikai divas ES valstis – Rumānija topa 7. vietā ar 4%, un Polija 10. vietā ar 2%. Tādēļ nākas secināt, ka izraidīto latviešu skaits varētu būt ārkārtīgi niecīgs, iespējams, daži desmiti gadā.

Ir divi veidi, kā var palūgt atstāt valsti, – deportācija un administratīvā izraidīšana no valsts. ES pilsoņiem parasti piemēro administratīvo izraidīšanu no valsts, ja viņiem nav tiesību palikt valstī, turklāt var izvēlēties atstāt valsti labprātīgi. Deportāciju var piemērot, ja veiktas kādas krimināli sodāmas darbības, tā var būt arī stāšanās fiktīvā laulībā, lai kādai citai personai palīdzētu saņemt uzturēšanās atļauju.

 

Kas drīkst uzturēties?

“Apvienotajā Karalistē jau sen ir likums, ka var deportēt vai piespiedu kārtā izraidīt no valsts ar aizliegumu atgriezties uz vienu gadu. Pārsvarā tas skar tos, kuri vai nu nestrādā vispār, ir bezpajumtnieki, vai nav draugos ar likumu. Nav dzirdēts, ka pabalstu saņēmējiem kas varētu draudēt,” mierina Daiga Bārzdiņa. “Kad cilvēks ierodas Anglijā, pirmie trīs mēneši ir tūrista statusā, var uzturēties bez jebkādiem ierobežojumiem. Ja grib palikt ilgāk, ir jāuzsāk ekonomiskā darbība. Ja cilvēks pēc trim mēnešiem neiekļūst nevienā no kategorijām, kas drīkst uzturēties (skat. uzziņu), viņam britu imigrācijas dienests var pieprasīt, lai izbrauc no valsts.”

Taču kā ar māmiņām, kuras audzina bērnus? “Parasti vientuļās māmiņas saņem kādus pabalstus, taču viņām ir jāpierāda, ka strādā vismaz 16 stundas vai ir reģistrējušās kā darba meklētājas. Un tad viņas iekļūst vai nu darba meklētāju, vai nodarbināto kategorijā.”

Juriste īpaši atzīmē, ka šobrīd nav iespējams tā vienkārši dzīvot uz pabalstiem – tas iespējams tikai tiem, kuri jau ir nodzīvojuši un nostrādājuši Apvienotajā Karalistē piecus gadus un noformējuši pastāvīgā rezidenta karti. Tad tiešām ir iespējams nestrādāt un dzīvot, saņemot pabalstus. Savukārt, ja vīrs strādā, bet sieva dzīvo mājās, viņa skaitās kā apgādājamā, un viņu neizraidīs. Ja, piemēram, divi draugi dzīvo kopā un viens no viņiem nestrādā, tad var sanākt problēmas, jo viņi nav ģimenes locekļi.

 

Īres līguma dēļ neizraida

Tiek apgalvots, ka aizturēšanas centrā izraidīšanai no valsts ir ievietoti tautieši, kuriem nav bijis īres līguma, taču juriste kategoriski noliedz, ka šis var būt īstais iemesls. “Tas, ka nevarēja parādīt savu īres līgumu un tāpēc viņu izsūta, ir vienkārši muļķības. Cilvēks, kas šeit dzīvo pie drauga vai pie radinieka, kuram pieder tā māja, taču netaisīs līgumu ar savu radinieku! Īres līgumam nav obligāti jābūt rakstiskam, tas var būt arī mutisks. Varbūt tam cilvēkam, kuru izsūta, nav vispār dzīvesvietas, jo viņš dzīvo uz ielas,” skaidro Daiga.

 

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Dzīve imigrantu centrā

Aizturēšanas centros (Immigration Detention Centre) parasti ievieto tos, kuri izdarījuši kādus kriminālpārkāpumus vai arī dzīvo uz ielas. Tas, ka šajos centros var nākties uzturēties mēnešiem, ir taisnība.

“Mani klienti stāsta, ka šajos centros ir ļoti daudz rumāņu, jo viņi šeit nestrādā, bieži vien zog vai prasa naudu uz ielām. Viņus aiztur, un tad viņi tur mēnešiem sēž, paši neko nedara, lai viņus izlaistu, ne sūdz tiesā, ne arī piekrīt labprātīgi atstāt valsti par saviem līdzekļiem. Gaida savu kārtu, kamēr iedos lidmašīnas biļeti. Kad viņus no valsts izsūta, tad viņi aizbrauc uz Īriju un caur Īriju iebrauc atpakaļ Anglijā, kaut gan viņiem ir aizliegums uz gadu. Un tā viņi šurpu turpu braukā, imigrācijas dienests nesteidzas tās lidmašīnas biļetes dot, jo labi zina, ka pēc dienas divām viņi būs atpakaļ,” paskaidro imigrācijas juriste.

Aizturēšanas centros tiešām tiek atņemti tālruņi ar fotokamerām, vietā tiek iedoti tālruņi, no kuriem var tikai zvanīt. Zvaniem ierobežojumu nav, tāpat var nākt ciemiņi, advokāti, ir gan sporta zāle, gan bibliotēka, ir pieejami angļu valodas kursi, iespējams pat strādāt un nopelnīt nedaudz naudas. Kad cilvēks tiek aizturēts, tiek iedoti dokumenti, kas izskaidro, kādēļ aizturēts, kur apstrīdēt aizturēšanu. Ir iespējams pieprasīt valsts apmaksātu advokātu, tulku.

 

Bez iemesla uz ielas neaiztur

Vai tiešām var aizturēt tādēļ, ka slikti runā angliski un nespēj atrast ceļu uz mājām? “Mēs nezinām detaļas, kādēļ aizturēja,” skaidro juriste, “ar kādiem cilvēkiem viņš kopā dzīvoja, kādā stāvoklī bija, varbūt bija ļoti iedzēris, varbūt agresīvs. To mums neviens nestāsta, saka tikai, ka nabadziņš nezināja ceļu uz mājām un viņu paņēma un aizturēja”. Uz ielas nevienu aiz rokas neķer, policija to nemaz nedrīkst darīt.

Cilvēki pārsvarā tiek izraidīti tādēļ, ka nestrādā vai dzīvo uz ielas, tie ir vai nu noziedznieki, vai arī pārkāpuši likumu un britu policija uzskata, ka viņi apdraud sabiedrību. Taču nepatikšanās var iekļūt diezgan droši, ja tiek ignorēti paziņojumi no britu varasiestādēm. “Vietējā pašvaldība arī man sūta paziņojumus ik pa brīdim, jautājot, kas dzīvo šajā adresē, un, ja nepaziņoju laikā, tad var uzlikt sodu. Uz visām valsts vēstulēm vienmēr ir jāatbild, it sevišķi Anglijā,” brīdina juriste.

“Bija klients, vīrietis no Polijas, viņš dzīvoja un strādāja Anglijā jau vairāk nekā piecus gadus. Reiz bija pavairāk iedzēris un sāka draudēt sievai, viņa piezvanīja policijai, lai pārmācītu. Policija atbrauca, pārbaudīja kriminālo vēsturi un izrādījās, ka viņš Polijā bija sēdējis cietumā astoņus gadus. Viņu gribēja deportēt, bet mēs tomēr tiesu vinnējām, jo nevar cilvēku sodīt par vienu un to pašu noziegumu divreiz,” atceras Daiga.

 

Izplatītas ir viltotas Latvijas pases

Izrādās, ka Lielbritānijā ir daudz cilvēku ar viltotiem dokumentiem, tieši Latvijas pases esot populāras. “Mums reiz zvana cilvēks uz biroju – man ir Latvijas pase, es to nopirku! Aizvakar aizgāju uz Darba centru pieteikties apdrošināšanas numuram NIN (National Insurance Number, līdzīgi kā Latvijā personas kods. – Aut.) un manu pasi aizturēja. Un jānāk pakaļ pēc divām nedēļām, kā jūs domājat, man nākt pēc divām nedēļām vai ne? Un es jautāju, par cik jūs nopirkāt Latvijas pasi? Nu, par 2000… Tad varu droši apgalvot, ka tā pase noteikti būs viltota, esmu pati redzējusi viltotas Latvijas tiesības. Ļoti daudzi cilvēki ne no Eiropas Savienības taisa viltotos dokumentus. Vai arī izmanto reālu cilvēku dokumentus,” atklāj juriste.

Viena no shēmām ir – no Latvijas uz Lielbritāniju atbrauc cilvēks, viņam samaksā konkrētu naudas summu, tiek atvērts konts bankā, paņemts NIN un latvietis aizbrauc atpakaļ. Ir dzirdēti arī gadījumi, kad pase tiek “pazaudēta”. Cits cilvēks Lielbritānijā šos dokumentus nopērk, strādā, saņem algu, maksā nodokļus, nekur neceļo, jo baidās.

Šādos gadījumos dokumenti ir īsti, bet tos izmanto līdzīgas personas tam latvietim vai polim. Piemēram, ir tāds puisis no Gruzijas Jānis Liepiņš! Iespējams, ka tieši viltotu un līdzīgu dokumentu izmantošana ir par pamatu pēdējā laika biežajām pārbaudēm, ar ko ir saskārušies vairāki Latvijas pilsoņi. Arī Daigas Bārzdiņas Latvijas pilsoņa pasē Getvikas lidostas imigrācijas ierēdņi nesen cītīgi meklēja zīmogu ar vīzu, neklausoties uz paskaidrojumiem par to, ka ES pilsoņiem vīzas nav vajadzīgas.

Ar līdzīgām situācijām nesen ir saskārušies arī citi Latvijas pilsoņi, taču juriste mierina, ka parasti tās ir piecu līdz desmit minūšu ilgas pārbaudes, par ko nav vērts uztraukties. Ja tiek nolemts aizturēto intervēt, tad gan jāpajautā, uz kāda pamata tiek intervēts, vai nopietnākā situācijā jāpieprasa advokāts, iesaka Daiga. Tam nav nekāda sakara ar breksitu – visticamāk, lielā viltoto dokumentu skaita dēļ biežāk tiek pārbaudīti tieši konkrētu valstu pilsoņi – latvieši, lietuvieši, poļi.

 

UZZIŅA

Lielbritānijā: palikt drīkst

Palikt drīkst tie, kuri:

1. Strādā kādā kompānijā.

2. Ir pašnodarbinātie.

3. Studē Lielbritānijā.

4. Ir uzskaitē kā darba meklētāji.

5. Ir pašam pietiekami līdzekļi un netiek saņemti nekādi pabalsti Apvienotajā Karalistē.

LA.lv