Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Trešdiena, 7. decembris, 2016
27. maijs, 2014
Drukāt

Voldemārs Krustiņš: Uz atklātām tautas debatēm pirms Saeimas vēlēšanām

Foto - LETAFoto - LETA

Pagājušonedēļ pašreizējās politiskās varas un tās iespējamo sāncenšu, kā arī mediju rūpes koncentrējās ap Eiroparlamenta vēlēšanām, un vismaz daļēji tāpēc iedzīvotāju lielāka uzmanība netika pievērsta ģenerāļa Reinika stāstiem, tas ir, kārtējam Drošības policijas pārskatam. Nezinu, bet iespējams, ka tādu vai tamlīdzīgu uzrakstīs arī Maizīša k-gs. Kā (cik) zināms, Reinika k-ga ziņojumam ir divi varianti – viens, jādomā plašāk, priekšniecībai, otrs, kura saturs varbūt jums jau zināms, mums, iedzīvotājiem. Spriežot pēc tā, iedzīvotājiem domātā varianta, varu “Latvijas Avīzes” lasītājiem apgalvot, ka ģen. Reinika pārskatā aprakstītie fakti un notikumi jums droši vien zināmi no mūsu avīzē lasītā. Jādomā, ka pat uzticamajai iedzīvotāju daļai (kuri tie ir?), kurai izsniedz pārskata slepeno variantu, secinājumi piegādāti no publiskiem avotiem. Slepenības režīma dēļ, saprotams, dokumentus nevar novērtēt, iestāžu darbu arī. Tie paši neatbildētie jautājumi no gada gadā paliek neatbildēti. Tomēr tie, var teikt, izlaužas uz āru.

Mūsu laikraksta lasītāji no nesenās intervijas ar Straujumas 
k-dzi uzzināja, ka top (?) liels sabiedrības noskaņojuma pētījums, diemžēl – laikam atkal slepens. Manuprāt, tāpēc, ka ne vien pašreizējo valdības vadītāju vien, bet arī iepriekšējo(s), var teikt, aplenc ne tie piemērotākie padomdevēji. “Pateicoties” tieši šīm personām, valstij nodarot politiskus zaudējumus, varas kliķe neko nedarīja, lai noskaidrotu, kāpēc tik daudz pilsoņtiesīgo piedalījās Latvijai naidīgo spēku izraisītā… referendumā par krievu valodas iecelšanu Latvijas valsts valodas kārtā.

Dažādie “klasificētie”, latviski rakstot – slepenie pārskati, “analīzes” un pētījumi nedrīkstētu mūsu lasītāju uzmanībai paiet garām nepamanīti kā “LA”, tā citos medijos. Faktiski norisinās divu politiku gatavošana un īstenošana, nerēķinoties ar atbalsīm sabiedrībā/iedzīvotājos. Piemēram, minēšu nupat medijos palaisto finanšu ministra Vilka k-ga signālu, ka sagaidāma nodokļu paaugstināšana. Ministrs teic, ka naudas nepietiekot, tāpēc jādomājot pareizā virzienā. Taču cien. ministrs ne vārda nebilst par taupību. Straujumas un Vilka valdība slepenā sēdē nolēma miljonam tuvu summu tūdaļ un bez debatēm izmaksāt krievu valodas ziņu “uzlabošanai”. Un došot vēl? Nupat Valsts kontrole ziņo par izšķērdību un nelikumīgu naudas izlietošanu ministrijās un prezidentūras vajadzībām. Pat televīzijas un radio vadības padome ar Dimanta k-gu priekšgalā atmaskoti valsts naudas tērēšanā… Kur nu vēl citi gadījumi. Naudas nepietiek? Salīdzinot ar Eirosavienības citām valstīm, Latvijā esot maz nodokļu pēc skaita un tie esot pārāk nelieli?

Nupat sadalītas astoņas ļoti labas vietas Eiroparlamentā, visai drīz sekos cīņa par 100 labām vietām tepat, Latvijā. Uzdrīkstos spriest, ka Eiroparlamenta pirmsvēlēšanu pasākumos tauta nepiedalījās, tur bija klaķieru komandas, reklāmas taisītāji, politiķu “klienti”. Varbūt turpmāk ierunāsies arī iedzīvotāji? Pieprasīs pārskatus, analīzes, ziņojumus? Var būt, ka mēs to spējam?

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+