Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
21. jūlijs, 2014
Drukāt

Ogu audzētāji: pārstrādāt izdevīgāk, kavē vājā kooperācija (3)

Foto-Karīna MiezājaFoto-Karīna Miezāja

Latvijā ik gadu aug ogulāju un augļu koku platības, ogu un augļu kopraža, kā arī ražība. Aug arī ogu un augļu patēriņš, rēķinot uz vienu cilvēku. Vietējie mājražotāji cenšas vairāk pievērsties pārstrādei, kas dod papildu naudas ieņēmumus, bet lielie ražotāji un pārstrādes uzņēmumi palielina ražošanu. Aizvien vairāk ogu audzētāju secina – savas pārstrādes izveide ir pareizā izvēle lielāku naudas ienākumu nodrošināšanā. Turklāt svarīgi, ka Latvijā salīdzinājumā, piemēram, ar Poliju nav visizdevīgākie dabas nosacījumi ogu audzēšanai. Par to vislabāk var pārliecināties zemeņu vai krūmmelleņu laikā, kad Latvijā audzētā oga maksā daudz dārgāk nekā ievestā.

Kāpēc izdevīgi 
pārstrādāt


Jaunlutriņu pagasta z/s “Mucenieki” saimniece Ligita Rezgale teic, ka patlaban saimniecībā vāc avenes, ērkšķogas un pēdējās zemenes. Lai saimnieciski izlietotu visu izaudzēto ražu, tostarp arī otrās šķiras un bezšķiras augļus un ogas, pirms trīs gadiem sākta to pārstrāde. “Muceniekos” pašu 10 tonnu ietilpības saldētavā liek ogas un, kad ražas vākšanā iestājas pārtraukums vai pēc sezonas beigām, sāk ogu pārstrādi. “Ražojam vien dabiskos produktus – sulas, nektārus un sīrupus. Gatavos produktus dodam pārdošanā uz veikaliem Rīgā,” tā saimniece.

Krimūnu pagasta “Rūķīšu tēja” saimnieki Iveta un Raimonds Lignicki jau daudzus gadus ir pazīstami ar pašu audzētajām tējām. Kopš aizvadītā gada beigām saimniecībā pārstrādā arī ogas un ražo sulas, sīrupus un ievārījumus. Protams, ražo dabiskus produktus, kuru izejvielas pērk no zināmiem saimniekiem. “Mūsu izvēle sākt pārstrādi bija balst­īta uz visa produkta izmantošanu. Proti, sulu izspiežam, bet izspaidas agrāk nebija kur likt. Patlaban varam racionāli visu pārstrādāt un iegūt papildu naudas ienākumus,” tā saimnieks.

Pabraukājot pa lauku tirdziņiem un gadatirgiem, acīs krīt arī mājas vīnu ražotāju aizvien lielākais produktu sortiments. Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības vadītājs Ričards Ivanovs teic, ka ik gadu pieaug mājas vīna darītavu skaits un likumsakarīgi arī pārdoto produktu daudzums. Pērn mājas vīna darītāji (viņiem atļauts pārdot līdz 15 tonnām raudzēto alkoholisko dzērienu gadā) pārdevuši aptuveni 90 000 litru vīna vai sidra.

“Mājas vīna darītāji ražošanā drīkst izmantot vien pašu īpašumā vai valdījumā iegūtās ogas vai augļus. Tā ir liela pievienotā vērtība, ko mēs pievienojam lauksaimniecības produktam. Jā, Latvijas mājas vīni maksā dārgāk nekā dienvidu valstīs ražotie, tomēr tos ražo ar rokām, katra ražotāja produktam ir sava unikāla garša. Jāmaksā arī akcīzes nodoklis, ko daudzās Eiropas valstīs vīnam nepiemēro,” tā R. Ivanovs. Viņš paredz – mājas vīnu ražošana un arī vīnu dzeršanas kultūra Latvijā attīstīsies.

Šā gada rudenī Kurzemes biznesa inkubatora uzņēmums SIA “Mežrozītes.lv” sāks piedāvāt arī jaunumu – dažādus mežrozīšu produktus. Uzņēmuma līdzīpašniece Inga Gobzeme atklāj – patlaban saimnieki Īvandē mežrozītes audzē vairākos hektāros. “Mums ir receptes mežrozīšu ievārījumam ar jāņogām, cidonijām, rabarberiem un smiltsērkšķiem ražošanai. Gatavosim arī mežrozīšu cukurgailīšus un mežrozīšu pulveri. Jaunos produktus pirmo reizi rādīsim rudenī pārtikas produktu izstādē “Riga Food 2014″,” tā I. Gobzeme.

Savukārt z/s “Strēlnieks” saimnieks Jānis Bierands (viņš ar lielogu dzērvenēm un augstkrūmu mellenēm darbojas kopš 2001. gada) teic, ka ogu audzēšanā rentabilitāte sākas no 5 – 7 ha lielas dārza platības. Latvijā tik lielu dārzu ir maz, tāpēc loģiska ir papildu ienākumu gūšana ar ražas pārstrādi.

Cukurs maina 
garšas sajūtu


“Mēs Dobeles Augļkopības institūtā jūtam aizvien lielāku mazo saimniecību un mājražotāju interesi par jaunām receptēm un par to, kā iegūt iespējami lielākus naudas ienākumus no sava augļu dārza. Nereti mums uzdod vēl vienu jautājumu, uz kuru nevaram atbildēt. Proti, saimnieki sūdzas, ka, pievienojot cukuru, neizdodas ražot augstas kvalitātes produktus ar labām garšas īpašībām. Šo mīklu centīsimies atminēt, iespējams, ka plašā cukura aizvietotāju lietošana uzturā ar mērķi samazināt kalorijas ir mainījusi garšas sajūtas,” tā institūta vadošā pētniece Dalija Segliņa.

Valsts augļkopības institūts patlaban kļuvis par iecienītu padomdevēju ne tikai jaunu recepšu izveidē, bet arī jebkurā citā ar nozari saistītā jautājumā. D. Segliņa uzskata – pareizais izaugsmes ceļš mazajās augļkopju saimniecībās būtu gan audzēt, gan pārstrādāt ražu. Iespējams gan arī vēl cits ceļš – kooperācija.

Kronbergas 
veiksmes stāsts


Dailas Kronbergas z/s “Dārzi” Iecavas novadā darbojas kopš 1992. gada. Pirmie smiltsērkšķu stādījumi saimniecībā iestādīti 2004. gada aprīlī, bet 2009. gadā saimniecība ieguva bioloģiskās saimniecības sertifikātu. Patlaban “Dārzi” audzē bioloģiski sertificētus smiltsērkšķus 20 hektāru platībā, lielāko daļu no smiltsērkšķiem pārstrādā un eksportē uz Zviedriju, Lietuvu, Igauniju un Vāciju. Vietējā tirgū var nopirkt “Dārzu” smilts­ērkšķu produktus, tostarp biezsulu, eļļu, džemus, sīrupus, želejkonfektes un citus produktus.

“Smiltsērkšķu tirgū konkurence ir augusi, tāpēc pārstrādājam arī citas ogas. Tas ļauj noslogot pārstrādes jaudas, kas svarīgi bankas aizdevuma atmaksai. Sadarbojamies ar lielu Zviedrijas pārstrādātāju, kas mūsu bioloģisko biezsulu izmanto tālāk citu produktu ražošanā,” tā D. Kronberga. Viņa aicina ikvienu augļkopi par katru cenu neveidot pārstrādi, bet gan kooperēties. “Vairākiem partneriem izveidot pārstrādi būs daudz vieglāk nekā katram atsevišķi,” piebilst saimniece. Arī z/s “Dārzi” sadarbojas – tajā audzētās ogas pārstrādā SIA “Sangas”. Kooperācijas svarīgumu un nepietiekamo izaugsmi jaudīgas pārstrādes izveidē atzīst arī Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte. “Ir vajadzīga lielāka, nekā patlaban likumos noteikts, valsts un Eiropas Savienības atbalsta intensitāte šāda uzņēmuma izveidē. Mums nav lobija, kas spētu tādus nosacījumus izcīnīt,” tā M. Rudzāte.

Eksports un imports


Centrālās statistikas pārvaldes oficiālā informācija par ogu eksportu un importu vismaz svaigajām zemenēm ir apšaubāma. Tā parāda, ka, piemēram, 2012. gadā svaigo zemeņu imports Latvijā bija 14, bet pērn – 33 tonnas.

Oficiālie skaitļi rāda, ka pērn ogu imports uz Latviju bija 5372 tonnas, tostarp visvairāk – 840 tonnas – ieveda svaigās zemenes un 854 tonnas – saldētos skābos ķiršus. Eksports uz citām valstīm pērn bija 3552 tonnas, tostarp visvairāk no Latvijas eksportētas… galda vīnogas (svaigas un žāvētas) – 934 tonnas. Otra visvairāk pieprasītā Latvijas oga pērn bija svaigās mellenes – 764 tonnas. Visvairāk melleņu eksportēts uz Igauniju – 560 tonnas un uz Lietuvu – 203 tonnas. Uz Japānu no Latvijas pērn aizceļoja 250 tonnas saldēto melleņu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Raksta autors paslinkojis un nepaskaidroja, ka patlaban Latvija audzē 6-7 reizes mazāk vittamīnogu, augļu kā pirms 1990 gada. Toties tos importē un tālāk daudz ko pārpako jau kā Latvijas produktu.
    Patlaban Pasaulē valda jauns viedoklis – ne tikai jāizaudzē antioksidantiem bagātu produkciju ( vitamīni + minerālvielas + smaržas, krāsas vielas), bet svarīgi tās saglabāt izmantojot jaunākās pārstrādes tehnoloģijas, piemēram žāvēšanu.
    Autoram derētu paskatīties – kas jauns tirgos, nevis lielveikalos, kur latviskās produkcijas maz.

  2. Ir tāds jēdziens kā pievienotā vērtība! Ar to arī viss izteikts!

  3. Latvijā jāatjauno K.Ulmaņa “Latvijas bekons,Latvijas sviests” kooperācijas tradīcijas.Tagad uz ārvalstīm brauc pilnas lidmašīnas ar “biznesa pārstāvjiem”, izklaidējas tā,ka atbraukuši neatceras uz kuru pusi mājas, bet valsts sīkajiem ražotājiem un to vienošanai nekāda ieguvuma.Arī ZM ir patiess “skabbarības tornis”,kur nenotiek īstie darbi lauku attīstībai.Dūklavs ražo kūlas laukus.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+