Mobilā versija
-2.2°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
7. septembris, 2016
Drukāt

Vēsturnieks: Par padomju okupācijas periodu ir daudz mītu. Blēņas par investīcijām (31)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Gatis Krūmiņš, vēstures zinātņu doktors, Vidzemes Augstskolas rektors

Sadarbojoties Kultūras ministrijai, Latvijas Universitātei (LU) un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Latvijas valsts simtgades ietvaros ir tapusi individuālo grantu programma “Esejas par valstiskuma vēsturi Latvijā”. Individuālie granti piešķirti deviņiem pretendentiem: Andrim Šnē, Tomam Ķikutam, Edgaram Ceskem, Ivaram Ījabam, Tomam Ķencim, Jānim Šiliņam, Inesei Runcei, Gatim Krūmiņam un Inesim Feldmanim.

Gatis Krūmiņš, vēstures zinātņu doktors, Vidzemes Augstskolas rektors: “Par padomju okupācijas periodu joprojām ir daudz mītu. Esejā rakstīšu par galveno, kas par šo posmu jāzina. Pētījumu rezultāti rāda, ka PSRS režīms pie mums īstenoja koloniālu politiku: teritorija un tās iedzīvotāji tika nežēlīgi ekspluatēti, bet tie, kas nepakļāvās, – bargi sodīti. Blēņas ir apgalvojumi, ka pēckara gados šeit tika daudz investēts, mani pētījumi pierāda gluži pretējo. Uzskatu, ka valstij atgūtās neatkarības starta brīdis 1991. gadā bija ievērojami sarežģītāks nekā 1918. gadā. Toreiz nebija radikāli jāmaina ekonomiskais modelis, varējām viegli uzņemt sakarus un saprasties ar Rietumeiropu, jo daudzi bija ieguvuši labu pasaules klases izglītību un starptautisku pieredzi. Pēc Pirmā pasaules kara un revolūcijas beigām Latvijā atgriezās pārsvarā valstij lojāli cilvēki. Savukārt padomju okupācijas periodā pie mums ieradās simtiem tūkstoši imigrantu, kuriem tika iestāstīts, ka viņi te būvēs sociālismu. Par lielas viņu daļas lojalitāti mūsu valstij arī šobrīd diemžēl ir jāšaubās.”

Inese Runce, vēstures zinātņu doktore, LU Vēstures un filozofijas institūta vadošā pētniece: “Nākamgad aprīlī apritēs 100 gadi kopš pirmā Latgales kongresa sanākšanas. Eseju veltīšu šī kongresa nozīmei Latgales apvienošanās centienos ar pārējiem topošās Latvijas valsts novadiem vienā zemē. Man ir iestrādnes – pētījumi par baznīcas lomu Latgalē un Franča Trasūna kultūrvēsturisko darbību pirms Latgales kongresa.”

Andris Šnē, vēstures zinātņu doktors, LU Vēstures un filozofijas fakultātes vadošais pētnieks: “Rakstīšu par norisēm tā dēvētās Senlatvijas teritorijā no 2. gadu tūkstoša sākuma – pirms krusta karu sākuma – un pēc tam šo karu laikā, līdz pat 13. gadsimta beigām, kad Latvijas un Igaunijas teritorijā beidzās krusta karu militārās aktivitātes. Fundamentāli svarīgi, ka valsts ideja un forma tika atnesta krusta karu ceļā. Aplūkošu, kā tika ieviesta kristietība un vai šajā sakarā varam runāt par vācu kolonizāciju. Daļa pētnieku teiks, ka jā; citi būs piesardzīgāki.”

Jānis Šiliņš, vēstures zinātņu doktors, Latvijas valsts vēstures arhīva eksperts: “Mans temats ir “Pirmā pasaules kara nozīme Latvijas valsts tapšanā”. Rakstīšu, kā attīstījās Latvijas valstiskuma ideja, došu ieskatu pretrunīgajos procesos, ko Pirmais pasaules karš veicināja sabiedrībā. Aplūkošu latviešu strēlnieku nozīmi, rakstīšu par problēmām, kas saistās ar sarkanajiem strēlniekiem. Ir daudz diskutēts, kāda bija sarkano strēlnieku loma komunisma režīma izveidē Krievijā un kāda bija viņu loma Latvijā.”

Toms Ķikuts, vēstures zinātņu doktors, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs: “Manis aplūkotā problemātika – latvieši un Latvija 18. un 19. gadsimtā Krievijas impērijas laikā, sākot no Vidzemes pievienošanas brīža līdz 1905. gada revolūcijai. Rakstīšu, kā Latvijas teritorijas pārvaldīšana, valstiskuma formas, sociālie un ekonomiskie apstākļi ietekmēja latviešu pieredzes veidošanos, kādi bija politiskie spēki un to attiecības laikā, kad 19. gadsimtā kā politisks spēks sevi pieteica jaunlatvieši.”

Pievienot komentāru

Komentāri (31)

  1. Padomju Latvijas vergu laiki, ar ko tie ir raksturīgi. Ja runājam par runas un kultūras izpausmēm, savi ierobežojumi bija. Bet šodien arī savi ierobežojumi, zēni paaicināja bēglīšus paskatīties, DP uz reiz pieslēdzās. Katrai iekārtai savi neatļautie temati. Ja skatāmies sadzīvi, Tad šo to var interesantu atrast: dakterīši par velti, sanatorijas par velti, ja tās tev tik tiešām bija vajadzīgas, visa veida operācijas par velti, izglītība par velti, augstskolās, atkarībā kā tu mācījies, stipendijas, grāmatnīcās tehnisko literatūru atrast varēja par viss dazādākiem tematiem, sievietes pensijā no 55 gadiem, vīrieši pensijā no 60 gadiem, tā teikt lai izbauda arī brīvāku mūža daļu, ne tikai darba mūžu, bomžu un bezdarbnieku nebija. Tas tikai tā īsumā atmiņas šķetinot.

  2. Beidzot sagaidījām laiku,
    Varam brīvi elpot mēs.
    Cerējām ka ražu pļausim,
    Gaidam naudu no ES.

    Lepni dziedam mūsu himnu,
    Prasam Dieva svētību.
    Tikai Viņa baušļus vienmēr,
    Negribam vairs izpildīt.

    Varas vīri naudu skaita,
    Cik var ielikt kabatā.
    Viņas radi – birokrāti,
    Ēd no tautas pīragā.

    Cērtam mēžus, ķeram zivis,
    Lai tik lēti pārdot to.
    Lauki tukši, klētis tukšas,
    Rūpnīcas vairs neražo.

    Mīlam, mīlam mūsu zemi,
    Dzīvojam gan ārzemēs.
    Dzinām projam svešzemniekus,
    Paši tādi esam mēs.

    Debess Tēvs dod katram darbu,
    Brīvam būt un bagātam.
    Vai nu spēsim mūsu valsti,
    Mūsu tautu saglabāt?…

    Edvīns Pastars
    Junijs 2011
    Seattle, WA

    • Tāmnieks/luterānis Atbildēt

      Sveiks, Edwin!
      Kaut arī mana meita dzīvo un strādā Silīcija ielejā, tomēr uzskatu, katas nav nekas ne labs, ne slikts. Pasaule ir kļuvusi daudz “mazāka”, jo tehnikas attīstība ļauj strādāt jebkurā zemeslodes vietā un kāpēc gan izglītotam latvietim neizmantot šo izdevību?!
      Par Tavu dzejolīti:
      Neesmu eksperts un neprotu novērtēt šīs rīmes literāro “provi”, taču to gan varu teikt, ka Tev sen būtu laiks nomainīt plati un paskatīties uz Latviju savām, ne Trumpa acīm!

  3. Valstiskums, valstiskums… to te skandina kā pašvērtību pēc šodienas priekšstatiem. Viduslaikos katra tauta apdzīvoja savu zemi pēc citiem standartiem. Lai arī nebija demarkācijas robežu un robežsardzes dienesta, nelūgti svešinieki tāpat dabūja vai nu aizvākties vai pa galvu.
    Te mums tagad mēģina iestāstīt, cik jauki un mīļi bija krustneši, kas mums atnesuši kultūru, kaut arī vēsturniekiem smalki zināma šo visbrutālāko okupantu necilvēcīgā genocīda izpausmes un laupītāju motivācija. Tiešām baznīca tā spēj sazombēt cilvēku prātus, ka tie melnu par baltu pārzīmē?!

  4. Viegli gremdēties tālās atmiņās un lolot spožas nākotnes izredzes, grūti ar tagadni: tur traucē daudzie liecinieki…

  5. Jums putńika āksti Atbildēt

    Pilna viena vieta te komentāros ar trołłiem un viltus latviešiem.

  6. Izcilajam kinorežisoram J.Streičam 26.septembrī 80. dzimšanas dienas jubileja. Var būt LTV demonstrēs restaurēto filmu “Mans draugs – nenopietns cilvēks”, kurā spilgti parādīts LPSR eksistējošais koloniālisms ar drausmīgo ekspluatāciju?

  7. Par terminiem ar doktoriem kūmiņiem un krūmiņiem nav jēgas diskutēt, jo tās “koloniālās politikas” būtību tas nemaina:”…..– tādu kultūras un mākslas uzplaukumu kā pagājušā gadsimta sešdesmitajos – deviņdesmitajos gados Latvija vēl nebija pieredzējusi. ” Imants Kalniņš: Valsts bez nākotnes – vai tas ir tas, ko mēs esam izcīnījuši? (NRA, 18.01.2013.)

  8. Ko tik par naudu nesamurgosi Atbildēt

    Un kādu “vēsturi” nesarakstīsi, ja saimnieki tā liks! Dižie “vēsturnieki”, ja nopietni, tad vēl šodien dzīvojam no Padomju investīcijām un tās izmantojam.

    • Pareizi: ko tikai par NAUDU NESAMURGOSI !!!
      Es pasteidzos PRIHVATIZĒT VISU SEV TUVĀKĀ APKĀRTNĒ,
      kamēr jūs kaltāt uz BARIKĀDĒM un man ir viss kas INVESTĒTS !!
      Paši, muļķi, vainīgi !

  9. Nezinu vai eseja ļauj raksīt haotiski un pseidozinātniski. Tas ko lasītājam šeit “pamet” Dr. G.Krūmiņš ir ne šis ne tas. Piekrītu ,ka šeit tika īstenota koloniāla politika ,tad definējiet par ko runa ,jo briti tādu īstenoja Indijā , galu galā 1776..g. iegūtā ASV neatkarība arī bija atbrīvošanās no britu kundzības,neapieminot ne francūžus,ne holandiešus.Tātad par ko runa par politiku vai par ekonomiku. Termina “investīcijas” garāmskrejoš piemetinājums liek domāt ,ka par ekonomiku. Nu tad gaidu saturīgu skaidrojumu par Maskavas izverstās ekspluatācijas saturu un rezultātiem. Cik šeit strādāja rūpnīcu un fabriku ,cik no tām militāri-rūpnieciskā kompleksa paspārnē , kā šeit cilvēku nopelnītais tika iepludināts militārajās,kosmopolitiskajās pasaules revolūciju stimulējošajos fondos ,kosmosa programmās utt.Ekspuatācijai ir absolūti precīzas ekonomiskā izpildījuma formas un tās tika uzskatītas par efektīvām ,jo PSRS bija ASV stratēģiskais pretinieks ar desmitos tūkstošos vienību mērītiem kodolbumbu un lādiņu arsenāliem.(skat SIPRI ) .Pat Valmieras stikla šķiedras 99,9 % materiāls aizgāja militāristiem. Un kā Latvijas zemkopji baroja militāristu armādu ! Kā strādāja šis ciklopiskais mehānisms. Kolosālais darba apjoms ir ekspluatācija un par to tad jārunā.

    • Kūmiņi un krūmiņi “laiž muļķi”, jo šo to par koloniālo politiku šogad tiesā stāsta:

      “«Maxima» darbinieki: pret mums izturas kā pret vergiem” TvNet/Nekā personīga.

      • Kvadrāt, visi taču sen jau zina, ka tev ir
        kvadrātiskas smadzenes ar vienu rievu pa vidu.
        Ko velti deldē klaviatūru !!!

  10. Valsts ir kļuvusi par PLUTOKRĀTU VALSTI! Nauda priekšā , pakaļā un tā pati tiek nozagta un aizpludināta ārzemnieku kontos ar stulbiem, ārzemju laupītāju uzspiestioem līgumiem!

  11. Valsts ir kļuvusi par PLUTOKRĀTU VALSTI! Nauda priekšā , pakaļā un tā pati tiek nozagta un aizpludināta ārzemnieku kontos ar stulbiem, ārzemju laupītāju uzspiestioem līgumiem!

  12. Gatis Krūmiņš, vēstures zinātņu doktors, Vidzemes Augstskolas rektors: “….. Toreiz nebija radikāli jāmaina ekonomiskais modelis, ……”
    ==================================================================
    Pašlaik nav jāmaina arī Nacionālās attīstības plāns par “ekonomisko izrāvienu”, vienkārši no runām jāpāriet pie darbiem, jābeidz blēņoties. Cik ta ilgi vēl padomju laiku celtajos namos dzīvos, ja Eiropas investīcijas tiks apgūtas:
    “Lielākā daļa jeb 68% no Latvijas iedzīvotājiem jeb 1,4 miljoni personu, kuras dzīvo tradicionālajos mājokļos (dzīvoklī vai mājā), mitinās pusgadsimtu vecos mitekļos, kas uzcelti no 1946. līdz 1990.gadam un kuru īpatsvars ir 67% no visiem mājokļiem (674 614) Latvijas tirgū. Vien 3% iedzīvotāju dzīvo jaunos namos, kas uzcelti 2006.-2011.gadā, norāda Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

  13. nav par daudz vēsturnieku priekš mazās Latvijas? Atbildēt

    Par 1 esejas rakstīšanu (5-7lpp apjomā) vesela gada garumā – šie vēsturnieki katrs katru mēnesi saņems 1000 eiro lielu algu?

    • Par nožēlu to troļu daudz vairāk. Bet tiem jau piecīti, vaitāk nemaksās. Vēsturniekus sen jau vajadzēja iedarbināt uz pilnu slodzi kāmēr vēl var savākt materiālu. Krievija jau visu, kas neattiecās uz Sarkanarmiju un VDK cītīgi paslēpa vai iznīcināja.

  14. sākusies citiga vēstures pārrakstišana. es gan atceros investicijas un daudz, salidzinoši kopš neatkaribas atgūšanas nekas nav vispār uzcelts/izveidots. ceļi, tilti krievu leikos cik sacelti un cik tagad? liepājas metalurgs, brovēnu cementa fabrika, rafs, vefs rvr, ….. simtiem fabriķu un uzņēmumu ko musdienās veiksmigi nolaida podā. protams ka jaunā paaudze to neatceras un tāds vēsturnieks var uzrakstit kādu pētijumu vēlas, un vēl pēc pāris gadiem uz šo murgaino pētijumu balstisies kā uz vēsturisku faktu

    • Nevar pārrakstīt to, kas nav rakstīts. Tos Staļina murgus RAN izpildījumā par vēsturi neviens izņēmot autorus neskaitīs.

    • Kurš tad tas podā nolaidējs bija, ja ne tas tavs iemīļotais
      boļševisms – ja nav man, lai nav nevienam !
      Atradās tādi, kas kvekšķēja latviešu valodā, bet
      domāja sazin kādā un tikai slēdza, slēdza, slēdza…

  15. Šie vēsturnieki jums / mums pierādīs da jebko!
    Bet patiesība ir tā ko pats esmu redzējis: 1960. gadā mūsu kolhozā bija tikai daži traktori un 4 kravas automašīnas. 1970. -tajā to visu pat neviens vairs neskaitīja – bija cik vajag un viss.
    Vot tās BIJA investīcijas, kādas mums ar toreiz vajadzēja, lai varētu dzīvot un ražot! Un tādas mums VAJAG arī tagad!!

    • Vot tā to vajadzēja vaņam. Pēc tam to saražoto “vot tā” aizveda bet zemniekam pateica ka uz “trudodni” iznāk piga. Vot tā. Barojaties no sava ģimenes dārziņā, kurā kokus visus izcirta un vistas savāca lai netraucētu rukāt kolhozā. Vot tā, lai vairāk laika paliktu traktoru labošanai. Vot kā to redzejuši ievestie socialisma cēlāji un kā vietējie pamatiedzīvotāji ir divi pavisam dažādi stāsti. To otro rakstīs kāds Vasermans, Starikovs vai vēl kāds mans Krievijā.

  16. Nepatiesību piramīda ir šāda: meli, lieli meli, statistika, vēstures “piepētījumi”.

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (7)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+