Mobilā versija
-3.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. decembris, 2012
Drukāt

No savām domām nekautrējas


Foto - Jānis LūsisFoto - Jānis Lūsis

Jāņa Lūša dienaskārtība ir nemainīga – viņš ceļas četros no rīta un liek vārīties kafiju sev un pārējiem. “Vasarā – piecos. Tad var stundu ilgāk pagulēt,” viņš smejas, jo Limbažu novada Igates pagasta “Dārziņos” nedala vasaras un ziemas laiku un dzīvo pēc viena pulksteņa, ko nosaka 20 kūtī mītošās govis.

 

Pēc dažām minūtēm ceļas viņa sieva Gaida un dēls Kārlis. Jānis ir galvenais miltu dalītājs, kurš katrai piena devējai pasniedz tai izskaitļoto porciju. Visi darbi kūtī, izņemot slaukšanu, nav mehanizēti.

 

Tad Jānis mēdz istabā iedegt sveci un 15 – 20 minūtes padomāt. “Jā, es palūdzos arī radītājam vai dieviņam, bet ne tradicionālajā izpratnē, jo neesmu kristietis. Es vēl neesmu lasījis Ernestu Brastiņu, bet pirms dažiem gadiem izlasīju Bībeli. Mani tur aizkustināja Jēzus teiktais: “Ja jums tā ticība būs tik liela kā sinepju graudiņš, tad tas koks sāks zaļot.” Jebkurā momentā vajag ticēt sev,” atklāj Jānis. “Un vēl man gribas ticēt tam, ka daudzu kopīgi raidītā doma īstenojas. Mēs visi bijām Daugavmalā ar domu būt brīvi, kaut pastalās. Tā realizējās. Tikai tās pastaliņas mums vajadzēja svītrot. Tad mēs būtu brīvi un viksētos zābakos,” smejas Jānis.

Nu galveno atbildību par saimniecību Jānis nodevis dēlam Kārlim. “Kad es fiziski vairs nevaru iet pa priekšu, tad man ir grūti otru mācīt,” atzīst Jānis.

Abu veterinārārstu Jāņa un viņa sievas Gaidas mājās dzīvo visi trīs dēli un trīs mazbērni. Tur diendienā dabiski mācās strādāt un sadzīvot trīs paaudzes. Tikai mājā vietas visiem ir paknapi, lai gan tā savulaik būvēta, cik vien lielu drīkstēja, bilst Jānis. “Latvijas Avīzes” numuri ir pieejami virtuvē, kur lielā ģimene pulcējas visbiežāk. “Jānis kārtējo avīzi izlasa pirmais – kārtīgi, no vāka līdz vākam. Tad lasa dēli Jānis un Kārlis un ieskatās pārējie,” stāsta Gaida. Dēls Jānis, meža taksators un “Visu Latvijai” biedrs, rūpīgi izlasa visu par mežkopību un lielās politiskās intervijas, dēls Kārlis – noderīgo saimniekošanai.

Laiku pa laikam tēvs Jānis izsaka arī savas domas pa “Latvijas Avīzes” bezmaksas tālruni. “Kādreiz, kad bērni auga, man sevi vajadzēja ierobežot. Tagad no savām domām nekautrējos. Es te dzīvoju, es esmu arī atbildīgs par to, kas valstī notiek,” atklāj Jānis.

“”Latvijas Avīze” visupirms ir latviska. Tā ļoti labi raksta par laukiem, bet lauki ir latviskā sakne. Kā 2008. gada vasaras sākumā rakstījām latviešu nedrauga teicienu uz plakātiem Doma laukumā: “Iznīdēšu latviskos laukus, un latvieši iznīks paši…” Bet tas tik ātri nenotiks, latvieši tik drīz neiznīks, jo esam cīnītāji,” smaidot nosaka Jānis.

Viņš piedalījās arī pirmajā protesta akcijā 2008. gada 18. novembrī Briselē par taisnīgiem ES maksājumiem Latvijas zemniekiem. Akcija bijusi pat skaista ar latviešu hokejistu krekliem un slaucenēm. “No Briseles piezvanīju meitai Lienei, kas ar trim bērniem un vīru dzīvo Vācijā, vai viņi latviešu akciju pamanījuši. Nē, atbildēja meita, ja būtu “izballējuši” kādu logu, varbūt televīzijā parādītu… Briselei vajag sadzirdamākus argumentus un mazāk pieklājīgas akcijas, jo protestētāji tur stāv ļoti bieži,” atzīst Jānis, kurš līdzīgā akcijā Beļģijā vairs nepiedalītos.

Pašlaik viņš ir sašutis par kāda sava bijušā kolēģa izteicieniem avīzē “Auseklis” par ģenētiski modificētiem organismiem. “Varētu jau šo cilvēku atstāt ar maldiem, ka augu un dzīvnieku modifikācija bijusi jau no pasaules radīšanas, bet ar šo pseidozinātnisko izpratni viņš muļķo cilvēkus,” stāsta Jānis, kurš par “Ausekļa” publikāciju aptaujājis 40 dažādu profesiju pārstāvjus, un visi atzinuši tās nekompetenci.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+