Nobela prēmija fizikā piešķirta par pētījumiem kvantu optikā 0
Šī gada Nobela prēmija fizikā piešķirta franču zinātniekam Seržam Arošam un viņa amerikāņu kolēģim Deividam Vainlendam par pētījumiem kvantu optikā, kas varētu pavērt ceļu uz tā dēvēto superdatoru izstrādi.
Abi pētnieki atzinību izpelnījušies par “novatoriskām metodēm, kas ļauj mērīt un manipulēt atsevišķas kvantu sistēmas”, teikts Nobela komisijas atzinumā. Aroša un Vainlenda izstrādātās metodes “ļāvušas šajā izpētes laukā spert pirmos soļus jauna tipa superātru datoru būvei, pamatojoties uz kvantu fiziku”, atzinusi Nobela komiteja. Viņu pētījumi ļāvuši uzbūvēt arī ārkārtīgi precīzu pulksteni, kas ir vairāk nekā simtkārt precīzāks nekā pašreizējais cēzija pulkstenis un varētu kalpot par pamatu nākotnes laika standartam.
Abi zinātnieki specializējušies kvantu sasaistē, elementārdaļiņu fizikas fenomenā, kurš līdz šim ir pierādīts eksperimentāli, taču joprojām vāji izprotams. Tas izpaužas tādējādi, ka, divām daļiņām mijiedarbojoties, tās kļūst “sasaistītas”, tas ir, tās ietekmē viena otru no attāluma. Šī sasaiste saglabājas zināmu laiku arī pēc abu daļiņu nošķiršanas. Sasaistē esošās daļiņas ieņem tā dēvēto superpozīciju, kas ļauj cerēt uz superdatoru izstrādes iespējamību. Šodienas datoros tiek izmantots binārais kods, kurā datus uzglabā bitos, kas var būt vai nu nulle, vai viens. Taču superpozīcijā esošs kvantu bits var būt gan nulle vai viens, gan nulle un viens vienlaicīgi. Tas, domājams, paver iespējas daudzkārt palielināt datu ietilpību, kā arī ātrāk atrisināt sarežģītus matemātiskus uzdevumus, kas rodas, piemēram, klimata izmaiņu modeļu izstrādē vai kodu atšifrēšanā.
