Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
15. novembris, 2016
Drukāt

Norma par uzņēmumu valdes locekļu materiālo atbildību par nodokļu parādiem atbilst Satversmei

Foto: shutterstock.comFoto: shutterstock.com

Satversmes tiesa (ST) par atbilstošām Satversmei ir atzinusi likuma normas, kas paredz valdes locekļu atbildību par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem.

ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams, aģentūru BNS informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.

Ar pieteikumu ST vērsās 20 Saeimas opozīcijas deputāti. Viņi apstrīdēja likuma “Par nodokļiem un nodevām” konkrētu pantu atbilstību Satversmei. Deputāti uzskatīja, ka apstrīdētās normas nesamērīgi ierobežo Satversmes 105.pantā noteiktās tiesības uz īpašumu.

Deputāti skaidroja, ka Satversmes 105.panta tvērumā ietilpstot arī tiesības veikt komercdarbību juridisku personu formā, proti, tādas sabiedrības formā, kura par uzņemtajām saistībām atbild tikai ar savu mantu, nevis ar sabiedrībā iesaistīto fizisko personu mantu. Mantiskās atbildības nošķiršana esot uzskatāma par obligātu juridiskās personas īpašību.

Savukārt saskaņā ar apstrīdētajām normām par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem noteiktos gadījumos atbildot nevis pati juridiskā persona, bet gan tās valdes locekļi.

Tāpat deputātu skatījumā apstrīdētās normas neatbilstot Satversmes 91.panta pirmajā teikumā ietvertajam vienlīdzības principam, jo tās pieļaujot atšķirīgu attieksmi pret personām, kas atrodas vienādā situācijā: juridisko personu valdes locekļiem, no vienas puses, un citām personām, kurām ir tiesības pieņemt juridisku personu ietekmējošos lēmumus vai uzņemties saistības juridiskas personas vārdā, no otras puses.

Turklāt apstrīdētās normas pieļaujot atšķirīgu attieksmi pret juridiskās personas kreditoriem. Visbeidzot pēc pieteikuma iesniedzēju ieskata apstrīdētās normas neatbilst arī Satversmes 92.pantam, jo tās paredzot valdes locekļa vainas prezumpciju par juridiskās personas nokavētajiem nodokļu maksājumiem un valdes locekļa pienākumu pierādīt savu nevainīgumu.

ST spriedumā konstatēja, ka apstrīdētās normas neierobežo ne juridiskajām personām, ne to dibinātājiem Satversmes 105.pantā noteiktās īpašuma tiesības, bet ierobežo juridiskās personas valdes locekļa kā fiziskās personas īpašuma tiesības.

ST arī noskaidroja, ka apstrīdētajās normās paredzētā legālā prezumpcija noteikta sabiedrības labklājības aizsardzībai. ST atzina, ka legālā prezumpcija atbilst samērīguma principam, cita starpā ņemot vērā, ka apstrīdēto normu piemērošana ir paredzēta administratīvajā procesā, piemērojot objektīvās izmeklēšanas principu. Tādējādi valdes loceklim ir nodrošināta iespēja pamatot un pierādīt, ka viņš nav atbildīgs par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu rašanos, bet ir rīkojies kā krietns un rūpīgs saimnieks.

Tiesa atzina apstrīdētās normas par atbilstošām vienlīdzības principam, kas ietverts Satversmes 91.panta pirmajā teikumā. Tiesa turklāt norādīja, ka, veicot komercdarbību jebkurā no Komerclikumā paredzētajām komercdarbības formām, personai ir jārīkojas tā, lai izpildītu pienākumu maksāt nodokļus sabiedrības interesēs.

Pievienot komentāru

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+