Pasaulē
Eiropa

Krievijā nostiprina propagandas mašinēriju5


Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, kuru anektēja Krievija, jau martā parādījās plakāti, aicinot “apturēt fašismu”, proti, Ukrainas valdību. Krievijas valsts kontrolētajos medijos konflikts Ukrainā joprojām tiek dēvēts par cīņu pret “fašismu”.
Ukrainai piederošajā Krimas pussalā, kuru anektēja Krievija, jau martā parādījās plakāti, aicinot “apturēt fašismu”, proti, Ukrainas valdību. Krievijas valsts kontrolētajos medijos konflikts Ukrainā joprojām tiek dēvēts par cīņu pret “fašismu”.
Foto – AFP/LETA

Vēršoties pret vēl dažām neatkarīgajām mediju organizācijām valstī, Krievijas likumdevēji pirmajā lasījumā atbalstījuši likumprojektu, kas paredz, ka Krievijā strādājošo mediju organizāciju īpašniekiem galvenokārt jābūt Krievijas iedzīvotājiem. Ārvalstniekiem varēs piederēt tikai 20 procenti no kādas mediju organizācijas kapitāla. Līdzšinējie ierobežojumi noteica, ka vismaz 50 procentiem no jebkuras Krievijas raidsabiedrības kapitāla jāpieder vietējiem īpašniekiem, savukārt uz drukātajiem medijiem šie ierobežojumi vispār neattiecās. Paziņojot, ka “pret Krieviju ir sākts informatīvais karš”, Krievijas parlamentārieši pirmajā lasījumā ar ievērojamu balsu pārsvaru atbalstīja jaunos ierobežojumus. Par tiem balsoja 434 likumdevēji, kamēr pret bija tikai viens deputāts.

Brīvības vārdā ierobežo brīvību

Paredzams, ka likumdevēji pieņems likumu arī galīgajā lasījumā un Krievijas prezidents Vladimirs Putins to parakstīs, lai tas stātos spēkā 2016. gadā. Tādējādi vairākiem desmitiem Krievijas laikrakstu un žurnālu būs jāmeklē jauni īpašnieki. Šis likums attieksies gan uz biznesa laikrakstu “Vedomosti”, kas pieder ietekmīgo finanšu izdevumu “The Financial Times” un “The Wall Street 
Journal” īpašniekiem, gan biznesa žurnāla “Forbes” Krievijas versiju, gan vairākiem dzīvesstila un modes žurnāliem. Šiem izdevumiem jauni īpašnieki būs jāatrod līdz 2017. gada februārim. Ja turpmākajos trīs gados tas netiks izdarīts, izdevumu redakcijas tiks slēgtas, nostiprinot to mediju pozīcijas, kuri atbildīs Kremļa propagandas kritērijiem.

Laikraksts “The Moscow Times” ziņo, ka Krievijas deputāti likumu nepieciešamību pamatojuši ar to, ka “ārvalstu īpašnieku izdarītais spiediens uz Krievijas medijiem apdraud valsts informatīvo drošību un kaitē Krievijas pilsoņu tiesībām un brīvībām”. “Aukstais karš, proti, informācijas karš, kas ir vērsts pret Krievijas Federāciju, liek mums ieviest šādus likumus,” paziņoja Krievijas likumdevējs Vadims Deņgins. Tikmēr Dmitrijs Gudkovs no partijas “Taisnīga Krievija”, kurš bija vienīgais deputāts, kas balsoja pret likumu, sarunā ar “The Financial Times” uzsvēra, ka jaunie ierobežojumi pilnībā iznīcinās Krievijas mediju biznesu. “Vadītāji, ieguldījumi un tehnoloģijas aizplūdīs no valsts,” sacīja Gudkovs.

Valsts medijiem palielina finansējumu

Krievijas mediju īpašnieki likumdevēju plānus nodēvējuši par kārtējo uzbrukumu mediju brīvībai. “Šobrīd mediju vidi Krievijā pilnībā ir monopolizējusi valsts un ar valsti saistītās mediju organizācijas. Nevienam neatkarīgajam medijam Krievijā nav iespēju sacensties ar valsts medijiem ne auditorijas, ne ietekmes ziņā,” laikrak­stam “The Moscow Times” sacīja Krievijas mediju eksperts un valsts žurnālistu savienības bijušais vadītājs Igors Jakovenko. Viņš norāda, ka likumdevēju argumenti par nacionālās drošības sargāšanu neiztur kritiku. “Tā vietā draudus rada valsts mediji, kas nodarbojas ar propagandu,” uzsvēra Jakovenko. Internetā blogu autoriem, kuri allaž piedāvājuši no Kremļa propagandas mašinērijas uzspiestā redzējuma atšķirīgu skatījumu, tagad ir jāreģistrē sava darbība par komunikācijas jautājumiem atbildīgajā Krievijas valdības iestādē “Roskomnadzor”.

Krievijas likumdevējiem pieņemot likumu par neatkarīgo mediju darbības ierobežošanu, Krievijas valdība lēmusi ievērojami palielināt savu ruporu – televīzijas kanāla “Russia Today” un mediju aģentūras “Rossija segodņa” – budžetu. Televīzijas kanāla budžets palielināts par 41 procentu – no 11,8 miljardiem rubļu (223 miljoniem eiro) šogad līdz 15,3 miljardiem rubļu (aptuveni 302 miljoniem eiro) nākamajā gadā. Televīzijas kanāla “Russia Today” galvenā redaktore Margarita Simonjana vietējiem medijiem paziņoja, ka televīzijas budžets palielināts saistībā ar plāniem par televīzijas translēšanu arī franču un vācu valodā. Savukārt mediju aģentūrai “Rossija segodņa” vairāk naudas vajadzīgs, jo tajā plānots ietvert radiostaciju “Krievijas balss”.

LA.lv