Novodvorska: iekarotājiem pieminekļus neceļ 0
Aizsardzības ministra Arta Pabrika publiskā atziņa, ka Uzvaras piemineklis Pārdaugavā pelnījis nojaukšanu, izsaukusi ”šūmēšanos” Krievijas masu informācijas līdzekļos un arī krievvalodīgajā interneta vidē, tomēr Pabrika viedoklim piekrīt pazīstamā Kremļa opozicionāre Valerija Novodvorska.
”Jā, aizsardzības ministram ir pilnīga taisnība,” Novodvorska otrdienas pievakarē paziņoja radiostacijas ”Eho Moskvi” raidījumā ”Īpašais viedoklis” (”Особое мнение”). Savu viedokli viņa izteica pēc tam, kad Krievijas medijos nonāca laikrakstam ”Neatkarīgā Rīta Avīze” paustā ministra atziņa, ka Uzvaras piemineklis Rīgā ir simbols, kas nav saistīts ar apbedījumiem, taču kam piemīt liels politisks svars. ”Kaut arī morāli šis piemineklis būtu pelnījis nojaukšanu, tomēr šādām darbībām būtu ļoti daudz bīstamu seku,” norādīja Pabriks. Pēc viņa teiktā, 9. maija svinības ”tādā veidā, kā tās notiek Rīgā un Latvijā, aizskar arī mani”. ”Šā pasākuma lielākās daļas dalībnieku mērķis nav pieminēt Otrā pasaules kara upurus, bet gan turēt mūs tajā ģeopolitiskajā sfērā, kas beidza eksistēt pirms 20 gadiem,” sacīja ministrs.
Novodvorska ”Eho Moskvi” ēterā uzsvēra, ka Otro pasaules karu izraisījis Molotova–Ribentropa pakts, līdz ar to kara izraisīšanā līdzvainīgas abas puses un ir ”vienlīdz nenormāli uz Latvijas zemes likt pieminekļus kā hitleriešu karavīriem, kādu, paldies Dievam, nav, tā padomju karavīriem – iekarotājiem”. ”[Baltijā] atbrīvotāju nav. Ja vēlamies, mēs [Krievijā] varam tāda rakstura pieminekļus likt. Tādi pie mums jau ir. Kaut es nedomāju, ka pēc šī kara mums būtu jāliek pašiem sev pieminekļi. Labāk padomāt, kādēļ karš sākās un kas būtu jādara, lai to novērstu. Molotova–Ribentropa pakts ir atslēga, lai saprastu notikušo. Bet šīs mūsu nelaimīgās kolonijas – Gruzija, Lietuva, Latvija, Igaunija – no sākuma vācieši viņus okupēja… Nē, vispirms mēs, pēc tam vācieši, pēc tam atkal mēs. Iekarotājiem pieminekļus neceļ. Tas ir normāli,” uzsvēra Novodvorska.
Pēc Krievijas demokrātijas aizstāves domām, ir pareizi, ka daudzviet Austrumeiropā pieminekļi ”padomju atbrīvotājiem” jau novākti vai pārcelti uz karavīru kapiem. To pašu var attiecināt arī uz cara laiku Krievijas pieminekļiem:
”Par saviem rēķiniem jāmaksā. ”Ļaunuma impērijai” bija sava priekšvēsture – Krievijas impērija. Un, ja mēs strīdēsimies ar ļaudīm dēļ tā, ka tie slikti izturas pret mūsu iekarojumiem un nevēlas teikt mums paldies par Varšavas paktu, par to, ka mēs viņus – Austrumeiropu un Baltijas valstis – paverdzinājām, tad jau mums labāk vispār ne ar vienu nerunāt.
(..) Cilvēki nevēlas dzīvot citu ļaunu dievu varā, nevēlas dzīvot daudzu ļeņinu un staļinu pakļautībā. Viņi nevēlas ar tiem dzīvot tālāk. Viņi nevēlas dzīvot ar mūsu vēstures paliekām. Viņi vēlas savu vēsturi. Un mūsu noziegumus viņi apsveikt un pieņemt negrib. Viņi rīkojas pareizi. Viss ir savstarpēji saistīts.” Novodvorska uzsvēra, ka ne jau par pieminekļiem krievu kultūras darbiniekiem ir runa, bet par ”pieminekļiem totalitārismam”. Pēc viņas domām, arī Ļeņina mauzolejs Maskavas Sarkanajā laukumā būtu jānojauc un sarkanās zvaigznes kā boļševisma simbols no Kremļa torņiem jānovāc. ”Nevaram? Tātad mums nav nākotnes,” ”Eho Moskvi” sacīja Novodvorska.
