Mobilā versija
-4.0°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
5. augusts, 2012
Drukāt

Olimpiskās piezīmes: Pekinas iedvesma, Londonas realitāte

Dace Lina maratona skriešanai pievērsās pirms četriem gadiem, jo bija ļoti iedvesmojusies, TV ekrānā vērojot Pekinas olimpiskās spēles. Londonā viņa startēja pati un ierindojās 98. vietā (2:47:47).

Uz starta izgāja 118 skrējējas, bet 11 finišu nesasniedza.

Arī Dacei Linai 42,195 km garā distance prasīja daudz spēka: “Gāja diezgan grūti. Kad skrēju olimpiskos normatīvus Hannoverē un Frankufrtē, bija vieglāk – rezultāts krietni labāks, fiziski jutos labāk. Jau pirms starta bijām krietni nosalušas (lija stiprs lietus). Uz 30. kilometru nāca lūziens, bet ar domām mēģināju pārvarēt – bija atnākusi daktere Valta Kuģe, treneris (Igors Kazakevičs), Edvīns Krūms. Vismaz viņu dēļ vajadzēja finišēt. Kopumā esmu ļoti apmierināta. Nav personiskais rekords un daudzi komentētāji teiks – slikti, taču uzskatu, ka finišēju ļoti skaisti, piepildīju sapni. No manis taču neviens negaidīja medaļu. Igors vairākas reizes piekodināja, lai iesāku lēnām – tā, lai varu parunāt. Teica: iedomājies, ka skrienu blakus un tu ar mani runā. Tā arī darīju. Pirms starta domāju, ka galvenais ir noskriet līdz galam, tad es būšu uzvarētāja. Trase bija diezgan grūta, salīdzinoši – bija līdzīgs kāpums kā Valmieras maratonā.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+