Sports
Citi sporta veidi

Padzīt Sausnīti&Co – volejbolā pieaug neapmierinātība ar federācijas vadību 0


Atis Sausnītis
Atis Sausnītis
Foto – Ieva Leiniša/LETA

Latvijas volejbolā sezona noslēgusies ar skaistu Jēkabpils “Lūšu” pirmo čempionu titulu, bet kuluāros kaislības nebeidz rimties. Pagājušajā nedēļā paredzētā tiesas sēde, kurā apstrīdēta federācijas prezidenta Ata Sausnīša pārvēlēšanas likumība, pārcelta uz maija vidu, bet šo piektdien notiks kopsapulce, kurā arī varētu sagaidīt interesantus pavērsienus.

Nobremzēja pārmaiņas

Sausnītis Latvijas Volejbola federācijas (LVF) prezidenta amatā tika pārvēlēts pagājušā gada februārī un neilgi pēc tam volejbola aktīvisti izveidoja biedrību “Es par volejbolu”, kas kļuvusi par esošās varas skaļu opozīciju, pārmaiņas cenšoties panākt ar visiem leģitīmajiem veidiem, tostarp tiesā. Šoziem Sausnītis pat bija gatavs iet uz kompromisu, atļaujot opozīcijai iesaistīties darba grupā, kas izstrādā jauno volejbola stratēģiju un tā arī tika izveidota, taču finišā veiktas būtiskas izmaiņas. “Iepriekšējā variantā bija norādīts, ka atbildība ir valdei, viņi to bija uzlikuši uz ģenerālsekretāru. Otra lieta – teicām, ka esošais modelis ar valdi, kurā ir ar volejbolu nesaistīti cilvēki, neder. Piedāvājām kā basketbolā – ar mazu, operatīvu valdi un plašāku padomi, kurā ir politiķi, biznesmeņi, bet to izsvītroja ārā ar domu – rullējam tālāk tāpat kā līdz šim,” stāsta “Es par volejbolu” priekšsēdētājs Kaspars Timermanis, uzskatot, ka bez nopietnām strukturālām izmaiņām pārvaldības modelī volejbols nespēs ne piesaistīt sponsoru līdzekļus, ne izkļūt no stagnācijas. Viņš ar domubiedriem prezidenta amatā vēlas redzēt bankas “Luminor” valdes locekli Jāni Buku.

Atis Sausnītis no komentāriem cenšas izvairīties. Opozīciju viņš jau kārtējo reizi nodēvē par kaitniekiem un sev adresētos pārmetumus noraida. LVF ģenerālsekretārs Edgars Zaiženijs norāda, ka par izmaiņām stratēģijā lēmusi valde un par pārvaldības modeļa maiņu kaut kad nākotnē varētu domāt, izstrādājot jaunus statūtus.

Sausnīša mafija

“Jau sen visu to varzu ar Sausnīti un Māri Pēkali (LVF viceprezidentu) priekšgalā vajadzēja izmēzt un ceru, ka drīz tas arī notiks. Mafija, savi biedri federācijā saaicināti. Reti kurš volejbola cilvēks šo vadību vērtē pozitīvi,” man norādīja kāda volejbola kluba vadītājs, vēloties palikt anonīms.

Arī “Es par volejbolu” vadība uzskata, ka Atis Sausnītis pie varas cenšas noturēties visiem spēkiem un tiesā apstrīdējuši viņa pārvēlēšanu amatā pagājušā gada oktobrī. “Pārskatot video redzējām, ka personas, kas balsoja, volejbola saimē nav manītas. Lūdzām, lai federācija iesniedz visas delegātu pilnvaras. Cik esam noskaidrojuši no tiesas, papildus dokumenti nav iesniegti,” teic Timermanis. Tiek uzskatīts, ka daļa no nepilniem septiņiem desmitiem LVF biedru ir Sausnīša ielikteņi, lai vienkārši atbalstītu viņu vēlēšanās, tai pat laikā vairāki citi volejbola aktīvisti ilgstoši netiek uzņemti biedru vidū.

Edgars Zaiženijs nenoliedz, ka problēma pastāv: “Mums acīmredzot jāveic statūtos izmaiņas saistībā ar jaunu biedru uzņemšanu, lai var pierādīt savu saistību ar volejbolu, jāizstrādā kritēriji. Iepriekš tas netika darīts, tāpēc biedri kādi nu ir, tādi ir. Divi biedri, kas nemaksā biedru naudu, ir izslēgti, pārējie – maksā un tādā ziņā viss kārtībā.” Viņš gan nemācēja pateikt, cik liela daļa biedru varētu nebūt volejbola saimes pārstāvju: “Agrāk bija nolikums, ka volejbola klubam, ja grib piedalīties čempionātā, jābūt juridiskai personai. Daudzi nodibināja SIA vai iekļāvās jau esošā SIA un kļuva par biedriem.”

Pirms kāda laika plašu rezonansi guva informācija, ka LVF neizdarības dēļ apdraudēta Eiropas U-22 pludmales volejbola čempionāta norise jūlijā Jūrmalā. Zaiženijs pārliecināts, ka nekādas aizķeršanās nebūs. Turnīra kopējais budžets plānots virs 300 tūkstošiem eiro. 60 tūkstoši nāks no valsts, 70 plānots iekasēt par dalības maksām, bet ap 200 – no Jūrmalas domes. Pašvaldības pārstāvji atzina, ka U-22 čempionāta norisei šā gada budžetā ieplānoti līdz 200 tūkstošiem eiro un lēmums par to piešķiršanu varētu tikt pieņemts vēl aprīlī. “Sadarbība ar federāciju līdz šim bijusi laba un profesionāla. Publiski izskanējusī informācija par kavēšanos ar atskaitēm nav līdz galam korekta. Atskaites iesniegšanas termiņš tika pagarināts un pašvaldībai par to pretenziju nebija. Visas saistības ir nokārtotas, federācija, organizējot pagājušā gada Eiropas čempionātu, ietaupīja līdzekļus un tos ir atskaitījusi pašvaldībai atpakaļ,” saka Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Leite.

Aizmirsa apsveikt

Neapmierinātība ar LVF vadību pieaugusi pēc tam, kad tā neieradās Jēkabpilī uz Latvijas čempionāta finālsērijas trešo maču, pēc kura “Lūši” pirmo reizi tika kronēti par čempioniem.

“Pazīstu personīgi Latvijas Peldēšanas federācijas prezidentu, viņš mani apsveica, bet pašu federācija to nevar izdarīt,” dienu pēc panākuma sacīja “Lūšu” galvenais treneris Mārcis Obrumans. “Viņiem būtu jālepojas, zāle pilna, mēs cenšamies, bet neatbrauc uz apbalvošanu. Pieļauju, ja “RTU/Robežsardze” izcīnītu titulu, tad pirmie būtu klāt un ar smaidu sejā pasniegtu kausu. Ir prezidents, trīs viceprezidenti, ģenerālsekretārs un nevienam neatrodas laiks atbraukt. Ļoti nesmuks gājiens, necieņa, un tas patiesībā sāp.”

Atis Sausnītis sākotnēji man teica, ka neko nevarot komentēt, jo spēles dienā bija ārzemēs. Publiska atvainošanās, sajūtot lielo viļņošanos, sekoja tikai pēc pāris dienām.

“Esam papētījuši visu pēdējo teju desmit gadu apbalvošanas ceremonijas un visās bijis prezidents vai viceprezidents. Sausnītis vienmēr bijis saistīts ar “RTU/Robežsardze” un tā saikne joprojām ir, kluba darbinieki tiek iekārtoti darbā volejbola federācijā,” norāda Kaspars Timermanis. “Varbūt tā ir emocionāla reakcija, ka kāds apdraudējis kluba pozīcijas Latvijas volejbolā. Tas ir demaršs un spļāviens jēkabpiliešiem sejā par to, ko panākuši, nodrošinājuši volejbolam vismaz kaut kādu publicitāti.”

“Kluba prezidents teicis, ka arī iepriekš izjutis federācijas vienaldzību, bijušas daudzas idejas – par internātu, specklašu veidošanu un pašvaldība tam devusi zaļo gaismu, bet viņi nav bijuši ieinteresēti,” turpina Obrumans, kurš ir pārliecināts, ka pārmaiņas volejbola vadībā vajadzīgas un uzskata, ka federācija opozīcijas izteiktās mūsdienīgās idejas nevēlas realizēt principa pēc – jo tās nāk no ierakumu otras puses. Gluži kā politikā.

Mārcis Obrumans uzskata, ka jāuzlabo jaunatnes čempionātu kvalitāte: “Nevaram aprobežoties ar lieliski noorganizētu “TOP kausu”, bet Latvijas čempionātu atstāt pabērna lomā. Neesmu basketbola virtuvē, bet tur ir jaunatnes sistēma, kas pietrūkst volejbolā.” Tāpat klibojot treneru apmācība un kvalifikācija. Obrumans par treneri sācis strādāt pirms pieciem gadiem, daudz esot mācījies, braucis uz dažādiem semināriem un tajos saticis ļoti maz volejbola treneru, lielākoties bijuši basketbola speciālisti. “Nedrīkstam ieslīgt rutīnā, arī treniņu procesā visu laiku esam kā dzīvs organisms. Mēģinām ar mūsdienīgākām metodēm strādāt. Uzskatu, ka mēs bijām gudrāki, skatoties nevis šās finālsērijas, bet piecu gadu griezumā,” viņš ir lepns par izcīnīto zeltu.

LA.lv