Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
16. janvāris, 2012
Drukāt

Pagātnes atzīšana Krievijā izdevīga arī Latvijai


Foto - AFP/LETAFoto - AFP/LETA

Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva lēmums spert soļus politisko represiju upuru piemiņas plašākai iemūžināšanai valstī varētu palīdzēt Latvijai centienos atrast un atzīmēt Krievijas teritorijā represēto Latvijai piederīgo apbedījuma vietas, norāda Latvijas vēstnieks Maskavā Edgars Skuja. 


Krievijas prezidents Med-vedevs aizvadītā gada pašā nogalē izdeva valsts iekšpolitikai visai netipisku rīkojumu izveidot darba grupu, kam jāsniedz priekšlikumi politisko represiju upuru piemiņas iemūžināšanas programmai. Priekšlikumi jāiesniedz līdz 1. martam. Šis rīkojums saistāms ar pagājušā gada februārī publiskoto Krievijas prezidenta administrācijas Cilvēktiesību un pilsoniskās sabiedrības attīstības veicināšanas padomes priekšlikumu “Par totalitāro režīmu upuru piemiņas iemūžināšanu un nacionālo samierināšanos”, ko kaimiņvalsts masu informācijas līdzekļi mēdz saukt vienkārši par sabiedrības destaļinizācijas plānu. Tas satur arī tādus Latviju potenciāli interesējošus priekšlikumus kā piemiņas vietu un represēto datubāzes izveidošana, padomju terora politiski tiesiskais novērtējums, pieejas nodrošināšana arhīvu informācijai un starptautiskās sadarbības attīstīšana represēto piemiņas saglabāšanā.

Medvedeva atbalstītajā, taču Krievijas sabiedrībā dažādi vērtētajā destaļinizācijas plānā uzsvērts, ka tā mērķis ir “modernizēt Krievijas sabiedrības apziņu, panākot tautas traģēdijas totalitārā režīma laikā atzīšanu”.

 

Interesanti, ka plānā par mērķi izvirzīts nostiprināt kopējas “traģiskās pagātnes apziņu” visā bijušās PSRS teritorijā un arī agrākajās sociālisma valstīs Austrumeiropā. Krievijai totalitārās pagātnes noziegumu atzīšanā un piemiņas iemūžināšanā jābūt līderei, kas nostiprināšot arī valsts starptautisko prestižu. Plāna projektā uzsvērts, ka labs piemērs te ir Katiņas noziegumu atzīšanas gadījums.

 

Jāatgādina, ka pagājušā gada 23. novembrī Maskavā notika pirmā Latvijas un Krievijas jauktās komisijas sēde par vienošanās “Latvijas apbedījumu statuss Krievijas Federācijas teritorijā un Krievijas apbedījumu statuss Latvijas Republikas teritorijā” izpildi. Krievija tajā solīja pēc iespējas ātrāk apkopot Latviju interesējošo apbedījumu sarakstus, represēto personu vārdus un ziņas par apbedījuma vietām. Komisijas Latvijas puses vadītājs Jānis Ai-vars Baškers sarakstu ar 401 padomju apbedījuma vietu Latvijas teritorijā Krievijai jau nodevis un Krievijai tāpat iesniegts saraksts ar Latvijai piederīgo apbedījuma vietām Kirovas apgabalā. Zināms, ka Krievijā kopumā ir vairāk nekā 100 apbedījuma vietu, kurās apglabāti cilvēki no Latvijas. Pārsvarā ir runa par staļiniskajās represijās nonāvēto kapiem, taču detalizētas informācijas joprojām trūkst.

Lūgts komentēt Medvedeva jaunāko rīkojumu par darba grupu politisko represiju upuru piemiņas iemūžināšanas programmas izstrādei, Latvijas vēstnieks Maskavā Skuja sacīja, ka kopumā minētās programmas īstenošana “būtu nozīmīgs solis uz priekšu Krievijas vēstures izzināšanā un vēsturisko procesu izanalizēšanā, īpaši tik jūtīgajā jautājumā kā totalitārā režīma seku izvērtēšana”. “Attiecībā uz Latviju, tas noteikti papildus palīdzētu īstenot Latvijas un Krievijas parakstīto vienošanos par apbedījumu statusu, tajā skaitā arī attiecībā uz represēto piemiņas vietu iemūžināšanu, un būtu veicinošs faktors atsevišķu abu valstu kopīgo vēstures lappušu labākai izpratnei,” norādīja vēstnieks.

Arī Okupācijas muzeja vēsturnieks, padomju totalitārā režīma pētnieks Ritvars Jansons pret šo Kremļa soli ir visumā pozitīvi noskaņots: “Mēs no tā iegūsim, ja Latvija sadarbosies ar Krievijas sabiedrisko kustību “Memoriāls”. Tad varētu būt runa par Krievijā nogalināto latviešu un Latvijas pilsoņu piemiņas lielāku iemūžināšanu piemiņas objektos Krievijā.” Medvedeva apstiprinātās darba grupas sastāvā ir iekļauts “Memoriāla” priekšsēdētājs Arsēnijs Roginskis. Šī sabiedriskā organizācija guvusi starptautisku atzinību, pētot staļinisma noziegumus un par tiem atgādinot.

 

Pievienot komentāru

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+