Latvijā
Sabiedrība

Palielinās piespiedu nodarbinātībā savervēto tautiešu skaits ārvalstīs0


Ilustratīvs foto.
Ilustratīvs foto.
Foto: LETA

Pieaug piespiedu nodarbinātībā savervēto Latvijas valstspiederīgo skaits ārvalstīs, teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) ziņojumā par cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas rezultātiem 2018.gadā.

Ministrija secinājusi, ka cilvēku tirdzniecības riskam ārvalstīs joprojām ir pakļauti gan vīrieši, gan sievietes ar dažādām atkarībām, garīga rakstura problēmām un personas, kas palikušas bez pajumtes un iztikas līdzekļiem.

Turklāt ir bijušas situācijas, kad identificētie potenciālie cilvēku tirdzniecības upuri neieklausās Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ieteikumos un atsakās no palīdzības, tādējādi pakļaujot sevi papildu riskiem.

Nereti arī par iespējamo cilvēku tirdzniecības gadījumu informē potenciālā upura paziņas, jo viņš pats neapzinās savu situāciju vai dažādu apsvērumu dēļ neuzdrošinās par to ziņot.

Jaunas cilvēku tirdzniecības tendences Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs nav novērojušas.

Starp apzinātajām tendencēm un riskiem IeM min, ka pilngadīgas Latvijas iedzīvotājas ar ievainojamības pazīmēm tiek vervētas fiktīvo laulību noslēgšanai Kiprā, Dānijā, Lielbritānijā un Īrijā. Vervēšanu veic personu grupas no Pakistānas.

Tāpat pilngadīgas Latvijas iedzīvotājas tiek vervētas seksuālai izmantošanai ārvalstīs.

Ne tikai ārvalstīs, bet arī Latvijā novērota darbaspēka ekspluatācija lauksaimniecībā un celtniecībā.

Pērn Latvijā izveidotās speciālistu komisijas identificējušas desmit ārzemēs no cilvēku tirdzniecības cietušus valstspiederīgos – astoņas sievietes un divus vīriešus. Cilvēki ekspluatēti tādās valstīs kā Lielbritānija, Itālija, Kipra, Īrija, Venecuēla, Āfrika un Vācija. Personas gan vervētas fiktīvām laulībām, gan seksuāli izmantotas, kā arī bijušas darbaspēka ekspluatācijas un piespiedu noziedzības upuri.

Vēl divas valstspiederīgās, kuras Kiprā bijušas savervētas fiktīvām laulībām atzītas par cietušajiem kriminālprocesā Latvijā.

Savukārt vēl viena sieviete un seši vīrieši atzīti par cilvēku tirdzniecības upuriem Lielbritānijā, proti, viņiem Latvijā sniegta rehabilitācija, pamatojoties uz ārvalsts tiesībsargājošās institūcijas izdotu izziņu vai lēmumu. Šajā gadījumā vīrieši bijuši pakļauti darbaspēka ekspluatācijai, bet sieviete seksuāli izmantota.

Tomēr reģistrēti arī cilvēku tirdzniecības gadījumi Latvijā. Visvairāk Latvijā cilvēku tirdzniecības riskam pakļautās sabiedrības grupas nav būtiski mainījušās, norādīts ziņojumā. Proti, tie ir bezdarbnieki, darba meklētāji, jaunieši, sievietes, pirmspensijas vecuma cilvēki un nepilngadīgie.

Viena sieviete un viens vīrietis Latvijā bijuši pakļauti seksuālai izmantošanai, bet kāds vīrietis – darbaspēka ekspluatācijai.

Vēl divi vīrieši, no kuriem viens mūsu valstī bijis pakļauts seksuālai izmantošanai, bet otrs – darbaspēka ekspluatācijai, atzīti par cietušajiem kriminālprocesā Latvijā.

Starp apzinātajām cilvēktirdzniecības tendencēm un riskiem iekšzemē IeM min cilvēku tirdzniecību seksuālai ekspluatācijai.

Prostitūcijas ierobežošanas normatīvo aktu pārkāpumi gan konstatēti tikai Rīgā.

Tāpat, izmantojot internetu un tērzēšanas aplikācijas, tiek vervētas pilngadīgas ārpus Šengenas valstīm dzīvojošas sievietes, lai, izmantojot tūrista imigrācijas statusu, nodarbotos ar prostitūciju Latvijā, Lietuvā un Francijā.

Saistītie raksti

Ziņojumā arī vēsta uzmanība uz to, ka uz Latvija darba pakalpojumu sniegšanai tiek nosūtīts arvien vairāk trešo valstu pilsoņu. Pagaidām gan cilvēku tirdzniecības pazīmes nav konstatētas, bet iestādes pastiprināti pievērš uzmanību šim jautājumam.

Kopumā 2018.gadā reģistrēti 23 Latvijas valstspiederīgie, kuri cietuši no cilvēku tirdzniecības. 12 bijuši pakļauti darbaspēkā ekspluatācijai, seši – seksuālai izmantošanai, bet pieci – fiktīvajām laulībām. Visi cietušie ir pieaugušie.

LA.lv