Mobilā versija
+0.5°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
22. jūnijs, 2016
Drukāt

Vai saulgriežu nakts Latvijai nes arī demogrāfisku labumu?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Zied paparde Jāņu nakti

Deviņiem žuburiem;

Devītā žuburā

Zelta poga galiņā.

 

Folklorā apdziedātā Jāņu nakts papardes zieda meklēšana arī tagad tiek plaši daudzināta gan cilvēku savstarpējās sarunās un jokos, gan reklāmu saukļos un mūsdienu dziesmās. Bet vai saulgriežu nakts burvība un noskaņa Latvijai dod arī demogrāfisku pienesumu?

“Pati daba šajā laikā rosina cilvēkus. Ir silts, ir pārejas brīdis starp darbiem, cilvēkiem ir iespēja saskatīties, sajust vienam otra rokas spiedienus, nemaz nevajag meklēt kādus priekšrakstus folklorā. Taču arī ārkārtīgi daudz Jāņu dziesmas vārdiski aicina, veicina un rosina sekmēt cilvēku mūžseno likumu,” teic folkloriste, latviskās dzīvesziņas nesēja Janīna Kursīte-Pakule. Arī es esmu Jāņu bērns. Latvieši gan vairījušies pārspīlēt ar tiešiem un nepārprotamiem norādījumiem, kas būtu darāms, viss tika izteikts ar simboliem un salīdzinājumiem. “Taču tas pat ir labāk. Tas, ko saprot, bet neizsaka tieši, iedarbojas daudz spēcīgāk. Tā ir folkloras un tautas gudrība. Mūsdienās bieži bliež pa tiešo, un tā panāk pretēju efektu,” vērtē folkloriste.

 

Bērni piesakās vieglāk

Ticējumi par vasaras saulgriežu laika spēcīgajām enerģijām cauri gadsimtiem nākuši no senajām kultūrām, teic sertificēta astroloģe Guna Kārkliņa. Viena no teorijām, kam ir saikne ar astroloģiju, vēsta, ka saulgriežos satiekas visas četras dabas stihijas. “Protams, saistībā ar Līgo svētkiem allaž aktuāls ir arī jautājums par mīlestību un auglību. Līdz ar astronomiskās vasaras iestāšanos Saule šajā laikā nonāk auglīgajā, mātišķajā Vēža zodiaka zīmē, tomēr daudz lielāka nozīme ir konkrētās dienas fonam – tam, kurā zodiaka zīmē atrodas Mēness. Tas lielā mērā nosaka dienas noskaņas,” saka astroloģe. Piemēram, šogad Līgo vakarā un Jāņu dienā Mēness būs Ūdensvīrā, kas vairāk rosinot uz draudzīgiem kontaktiem un domubiedru meklēšanu, nevis romantiku.

To, ka kaut kāda Jāņu nakts mistērija un ezotērika tomēr valda, novērojusi arī pieredzējusī ginekoloģe Māra Strade. Pacientes visai bieži aizmirstot savos Līgo piknika grozos ielikt hormonālās tabletes vai prezervatīvus, tādējādi grūtniecība iestājas, speciāli neplānojot. “Tas man liek domāt, ka kaut kādā ziņā šai saulgriežu laikā Dievs nedaudz pasmejas par cilvēku plāniem. Svētkos un vasarā vispār cilvēki vairāk atbrīvojas, nav tik saspringti, tāpēc bērni vieglāk piesakās arī tiem pāriem, kas līdz tam drudžaini centušies pie tiem tikt. Paraugoties grūtnieču reģistrācijas žurnālos, tik tiešām martā visai bieži to skaits ir lielāks nekā citos mēnešos,” skaidro ārste. Lai gan grūtniecības ilgums var svārstīties no 37 līdz 42 nedēļām, mazuļi pamatā nāk pasaulē deviņus mēnešus pēc to ieņemšanas. Mediķu vidū šos martā dzimušos bērniņus tā arī sauc – par papardes ziediem.

 

Marts vairs nav ražīgākais

Pirmskara Latvijā 20. un 30. gados marts jaundzimušo skaita ziņā stabili turējās līderos (tolaik šajā mēnesī dzima 3500 un vairāk bērnu). Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka arī periodā no 1960. līdz 1995. gadam Latvijā visvairāk bērnu dzima pavasara mēnešos, īpaši martā un maijā, kas norāda gan uz Jāņu, gan kopumā vasaras pozitīvo ietekmi uz demogrāfiju. Tolaik martā pasaulē nāca līdz pat 10% no kopējā gada laikā dzimušo bērniņu skaita. Visražīgākais šajā ziņā bijis 1994. gada marts. Savukārt pēc 1995. gada tendence mainās – visvairāk bērnu dzimuši jūlijā un citos vasaras mēnešos. Jāņem arī vērā, ka pēdējos 20 gados kopumā bērnu dzimst krietni mazāk. Laikā no 1960. Līdz 1995. gadam martā piedzima no 2049 līdz 3900 bērnu, bet periodā no 1996. līdz 2015. gadam – vairs tikai 1632 līdz 2132. Taču arī pēdējos divdesmit gados periodiski marts bijis līderis jaundzimušo skaita ziņā – tā tas bija 1998., 2009. un 2010. gadā. Tomēr pēdējos četrus gadus marts dzimstības ziņā palicis vien ceturtajā sestajā vietā.

Lai nu kas traucētu papardes zieda meklējumus, laikapstākļi gan noteikti tie nav. Tā, piemēram, 1995. gada marts bijis bērnu dzimstībā visbagātākais gada mēnesis, lai gan iepriekšējie Jāņi bija lietaini, vējaini un drēgni, kad gaiss Līgo vakarā atdzisa līdz +7, +9 grādiem. Arī pēc pēdējos gados visaukstākās Jāņu nakts 1992. gadā, kad, saulei lecot, termometri rādīja vien +1; +8 grādus un, zāles virskārtā bija salnas, nākamā gada marts bijis otrs auglīgākais gada mēnesis. Visslapjākie Jāņi, kad, pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem, lijis visvairāk (1997. un 1990. gadā), arī pēc deviņiem mēnešiem nesuši jaundzimušo rekordus.

 

“Dariet to ar dievišķu kaisli!”

Iespējams, cilvēki kļuvuši apdomīgāki, vairāk plāno savu dzīvi, turklāt pieejamāki kļuvuši izsargāšanās līdzekļi, vērtē demogrāfs Ilmārs Mežs. “Kādreiz dzīves apstākļi bija krietni citādāki nekā šodien. Pieaugušie bērni nereti arī pēc precībām dzīvoja šaurībā kopā ar saviem vecākiem, līdz ar to arī intīmās attiecības, iespējams, vairāk notika ārpus mājas. Vasara, Jāņi, būšana pie dabas un mazliet lielāka vaļība acīmredzot ir tam piemēroti apstākļi,” spriež Mežs. Viņaprāt, arī šodien vēlme pēc bērniem cilvēkiem ir, taču traucē nevēlēšanās nonākt trūkumā. Cilvēki ir atbildīgi par savas ģimenes labklājību.

“Saulgriežu laiks ir vajadzīgs, lai, tā teikt, norautu jumtu, lai atļautos atkāpties no kaut kādiem priekšstatiem, atļautos izdarīt ko tādu, ko cilvēks sev iepriekš parastos apstākļos bija liedzis. Cilvēkiem vajag noņemt spriedzi, un dabiskas, brīvprātībā un abpusējā kaislē balstītas seksuālas aktivitātes ir normāls ceļš, kā to darīt,” teic seksologs Arturs Šulcs. Viņš atgādina, ka pirmatnējai kultūrai bijis raksturīgi vairākas dienas gadā – parasti saulgriežos – atcelt tā saucamos uzticības likumus. Seksologs uzskata, ka sabiedrības kolektīvā zem­apziņa nes šo seno likumu un tas nav pilnībā izzudis arī šodien. “Apskaujieties, mīlējieties, skūpstieties! Dariet to ar dievišķu kaisli! Atļaujieties būt dabiski, vitāli, veselīgi, darot to, kas ļāvis izdzīvot mūsu senčiem,” novēl seksologs.

 

Dzimusie_5

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+