Latvijā
Politika

Par brīvdienas noteikšanu pareizticīgo Ziemassvētkos šī Saeima, visticamāk, vairs nelems 16


Cilvēki noliek sveces Ziemassvētku dievkalpojuma laikā.
Cilvēki noliek sveces Ziemassvētku dievkalpojuma laikā.
Foto LETA

Gala vārdu par likumprojektu, kas paredz noteikt brīvdienu 7. janvārī, kad Ziemassvētkus svin Latvijas Pareizticīgā baznīca, visticamāk, teiks tikai nākamā Saeima, svētdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.

Kā ziņots, lai arī Saeimas Sabiedrisko lietu komisijā deputātu vairākums likumprojektu noraidīja, pirmajā lasījumā šonedēļ to negaidīti atbalstīja parlamenta vairākums. Par to balsoja visi “Saskaņas” deputāti, kā arī atsevišķi “Vienotības”, Zaļo un zemnieku savienības, Latvijas Reģionu apvienības un ārpusfrakciju parlamentārieši.

Vienlaikus Saeima vienojās, ka priekšlikumus likumprojektam drīkst iesniegt līdz pat nākamās Saeimas vēlēšanu datumam. Tātad jautājumu par pareizticīgo Ziemassvētkiem, visticamāk, skatīs jau nākamais parlamenta sasaukums. “Tik garš priekšlikumu iesniegšanas termiņš, kas beidzas dienu pirms Saeimas vēlēšanās, liecina tikai par vēlmi pie šī jautājuma neatgriezties [šajā sasaukumā],” neslēpj Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK).

Pašlaik Latvija ir viena no valstīm, kurā pareizticīgo baznīca Ziemassvētkus svin 7. janvārī. Šajā datumā svētkus svin pareizticīgie vairumā bijušo PSRS republiku, kurās baznīcas joprojām atrodas Maskavas patriarhāta pārraudzībā. Taču tas tā nav visās pareizticīgo zemēs, piemēram, Grieķijā, Bulgārijā un Rumānijā arī pareizticīgie svin Ziemassvētkus 25. decembrī. Arī Latvijas Pareizticīgā baznīca pirms Otrā pasaules kara bija sākusi svinēt Ziemassvētkus 25. decembrī kopā ar Rietumu kristiešiem. Viss mainījies pēc okupācijas, kad Latvijas Pareizticīgo baznīcu pievienoja atpakaļ Maskavas patriarhātam. Kopš tā laika līdz pat šodienai Ziemassvētkus Latvijas Pareizticīgajā baznīcā svin tāpat kā Maskavā 7. janvārī.

Reliģiju vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Valdis Tēraudkalns stāsta, ka 25. decembrī Latvijas pareizticīgie Ziemassvētkus svinējuši ļoti neilgu laika periodu – četrus gadus no 1936. gada līdz okupācijai. „Protams, PSRS vēlējās pakļaut baznīcas jaunajai totalitārajai sistēmai, kur tātad, protams, centralizēti baznīcu pārvalda Maskavā.” Vienlaikus Tēraudkalns uzskata, ka šo vēstures faktu nevajag politizēt, un Saeimas konceptuālais atbalsts Maskavas patriarhāta atzīmēto Ziemassvētku noteikšanai par brīvdienu ir apsveicams. “Tas nozīmē vienkārši respektēt daudzus cilvēkus Latvijā, kuru pirmā valoda ir krievu valoda un kuri formāli sevi saista ar pareizticību. Tas ir neliels solis pretim viņiem, lai viņi arī justos piederīgi.”

Latvijā gan ir pareizticīgie, kuri sevi nevēlas saistīt ar Maskavas patriarhātu, kas kritizēts par draudzību ar politisko varu Kremlī. Taču mēģinājumi reģistrēt alternatīvu pareizticīgo baznīcu līdz šim izgāzušies, jo pašreizējā likumdošana neļauj Latvijā dibināt vairākas pareizticīgo baznīcas. Šo jautājumu pašlaik vērtē Satversmes tiesa. Tikmēr ieceri par svētku dienu un brīvdienu noteikt 7. janvāri 12. Saeima nodeva komisijām jau drīz pēc tās ievēlēšanas 2014. gadā. Taču pēc tam likumprojekts trīs gadus nogulēja atvilktnē

LA.lv