Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
3. maijs, 2014
Drukāt

Vairāk vajadzīga radoša diplomātija. Saruna ar ASV žurnālistu Nikolasu Kralevu

Foto - Andris ArhomkinsFoto - Andris Arhomkins

Nikolass Kralevs, bulgāru izcelsmes ASV žurnālists, diplomātijas un starptautisko attiecību eksperts, Rīgas Juridiskajā augstskolā vieslekcijā “Amerikas diplomātijas ietekme 21. gadsimtā” stāstīja par Amerikas diplomātu ietekmi uz miljoniem cilvēku ikdienas dzīvi visā pasaulē, kā arī par izmaiņām ASV diplomātijā pēc 2001. gada 11. septembra notikumiem. Viņa jaunā grāmata “America’s Other Army” (“Amerikas cita armija”) balstīta uz vairāk nekā 50 vēstniecību apmeklējumiem un intervijām ar vairāk nekā 600 karjeras diplomātiem, kā arī intervijām ar bijušajiem valsts sekretāriem Hilariju Klintoni, Kondolīzu Raisu, Kolinu Pauelu un Madlēnu Olbraitu. Žurnālista gaitās viņš apmeklējis vairāk nekā 90 valstis un nolidojis aptuveni divus miljonus jūdžu. N. Kralevs ieguvis maģistra grādu sabiedriskajā politikā Hārvarda universitātes Džona Kenedija Valsts vadības skolā. Uzturoties Rīgā, viņš piekrita atbildēt uz “LA” korespondenta jautājumiem.

– Pēdējā laikā gan militārpersonas, gan politiķi daudz runā par tā dēvēto gudro aizsardzību. Kas ir svarīgāks – gudra aizsardzība vai gudra diplomātija?


– Katrai valstij ir vajadzīga aizsardzība, ja tā grib pasargāt sevi. Tas ir dabiski. Manuprāt, te nav izvēles, jo ir nepieciešama gan aizsardzība, gan diplomātija. ASV ir lielāks uzsvars uz aizsardzību nekā citās NATO dalībvalstīs, tāpēc ASV cenšas panākt, lai Latvija un citas NATO valstis atvēlētu aizsardzībai vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Taču pirmā izvēle ir diplomātija, un es kā žurnālists specializējos tieši šajā jomā, nevis aizsardzībā. Ārpolitiku var īstenot dažādos veidos, taču priekšroka ir diplomātijai, jo tad cilvēki nemirst. Esmu secinājis, ka gan ASV, gan jebkura cita pasaules valsts var veidot gudrāku diplomātiju nekā šobrīd. Manuprāt, diplomātija pasaules mērogā nav bijusi visai iedarbīga, jo ir problēmas, kuru risināšanai vajadzīga radoša diplomātija. Gudra diplomātija ietver radošu diplomātiju, taču attiecību veidošanā ar daudzām valstīm, piemēram, ar Ukrainu, ir nepieciešama tieši radoša diplomātija.

– Terorakti pret ASV 2001. gada 11. septembrī izmainīja pasauli. ASV iebruka Afganistānā, lai likvidētu tur esošo starptautiskās teroristu organizācijas “Al Qaeda” bāzi. Šogad no Afganistānas paredzēts izvest starptautiskos drošības uzturēšanas spēkus. Vai Afganistāna un pasaule kļuvusi drošāka pēc starptautisko spēku operācijas “Enduring Freedom” (“Ilgstoša brīvība”)?


– Afganistānā ir panākts ievērojams progress, jo lielā valsts teritorijas daļā kārtību nodrošina afgāņu armija vai starptautiskie spēki. Daudzviet valstī meitenes apmeklē skolu, kas nebija iespējams talibu režīma laikā. Daudzviet atdzīvojas ekonomika un tirdzniecība. Dzīve daudziem afgāņiem ir uzlabojusies, salīdzinot ar laiku pirms desmit gadiem. Nav izdevies panākt drošību visā valstī, dažviet joprojām darbojas talibu kaujinieki un “Al Qaeda” teroristi. Ņemot vērā, ka ASV ir spēcīgākā militārā lielvara, ir pārsteidzoši, ka pēc 13 gadu kara (ilgākais militārais konflikts ASV vēsturē. – V. B.) Afganistānā joprojām ir drošības problēmas. Ir satraucoši, ka dažviet Afganistānā joprojām darbojas talibu kaujinieki un patvērušies “Al Qaeda” teroristi.

Starptautiskie drošības uzturēšanas spēki šogad tiks izvesti, ja neizdosies panākt vienošanos ar Afganistānas valdību par zināma karavīru skaita palikšanu, kas apmācīs afgāņu armiju. Es neesmu pārliecināts, ka afgāņu armija spēs patstāvīgi gādāt par drošību valstī.

– Kā Edvarda Snoudena tīmekļa vietnē “Wiki Leaks” noplūdinātie ASV valsts departamenta slepenie dokumenti ietekmējuši diplomātisko vidi un starpvalstu attiecības? 


– Šīs informācijas noplūdināšana ir ietekmējusi diplomātisko vidi, nacionālās drošības jomu un izlūkdienestu darbu. Pēc dokumentu publiskošanas, ka ASV Nacionālās drošības aģentūra (NDA) ir noklausījusies Vācijas kancleres Angelas Merkeles tālruņa sarunas, radās jautājums par uzticību starp divām NATO dalībvalstīm. Vācijas valdības vadītājas tālruņa noklausīšanās iedragājusi šo uzticību. Es ceru, ka ilgtermiņā nebūs nodarīts kaitējums abu valstu attiecībām. Slepeno dokumentu publiskošana daudz nopietnāk ietekmējusi izlūkdienestu darbu. Pēc Snoudena noplūdinātās informācijas prezidents Obama ir devis rīkojumu veikt izmaiņas vairākās NDA programmās. Manā vērtējumā diplomātija tiks ietekmēta īstermiņā, bet izlūkdienestu darbs – ilgtermiņā.

– “Valsts departaments nav vieta, kas veicina stratēģisku domāšanu.” Tas ir citāts no jūsu grāmatas “Amerikas cita armija”. Ir zināms par politisku sāncensību starp Valsts departamentu un Pentagonu par ASV diplomātiskās stratēģijas noteikšanu, kas dažkārt izvērsusies personiskā konfliktā starp ministriju vadītājiem, piemēram, valsts sekretāru Kolinu Pauelu un aizsardzības ministru Donaldu Ramsfeldu. Vai starp Valsts departamentu un Pentagonu ir pietiekami plašas konsultācijas? Kas spēlē pirmo vijoli ārpolitikas prioritāšu noteikšanā? Vai tam nevajadzētu būt Valsts departamentam? 


– Šis citāts ir daļa no plašajām intervijām ar Valsts departamenta darbiniekiem, no kuriem daudzi ir līdzīgās domās. Valsts departamenta darbiniekiem ir nosliece reaģēt uz jau notikušām krīzēm, tāpēc Valsts departaments kopumā neizceļas ar stratēģisku pieeju. Starp Pentagonu un Valsts departamentu nereti ir institucionālas domstarpības, jo katrai iestādei ir savs uzdevums: Pentagonam jāsargā valsts, bet Valsts departamentam jāīsteno diplomātija, jāved sarunas. ASV ārlietu dienestā ar 50 miljardu dolāru budžetu 2013. gadā ir 13 000 darbinieku. ASV aizsardzības budžets ir 500 miljardi dolāru ar 1,4 miljoniem karavīru aktīvajā armijā. Prezidenta Džordža Buša jaunākā administrācijā Ramsfelds noteikti bija ietekmīgāks nekā Pauels svarīgāko jautājumu lemšanā. Tika sākta karadarbība Afganistānā, pēc tam Irākā, un kara laikā aizsardzības ministrs ir ietekmīgāks nekā valsts sekretārs.

Pievienot komentāru

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (4)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+