Mobilā versija
-1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
28. aprīlis, 2016
Drukāt

Par gada monētu kļuvusi “Pasaku monēta I. Pieci kaķi”

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijas Bankas piecu eiro sudraba kolekcijas monētas "Pasaku monēta I. Pieci kaķi".

Sabiedrības aptaujā par “Latvijas gada monētu 2015” izvēlēta pērn izlaistā kolekcijas monēta “Pasaku monēta I. Pieci kaķi”.

Gada monēta noskaidrota iedzīvotāju aptaujā. Kopumā balsojumā piedalījās 12 645 cilvēki, un par monētu “Pasaku monēta I. Pieci kaķi” balsojusi trešā daļa aptaujas dalībnieku.

“Pasaku monēta I. Pieci kaķi” ir pirmā kolekcijas monēta īpašā monētu sērijā, kas veltīta tautā iemīļotākajām un zīmīgākajām latviešu pasakām, šoreiz – pasakai par pieciem kaķiem, kura vēlāk iedvesmojusi literātus izmantot tās motīvus savos darbos.

Monētas grafisko dizainu veidojusi Anita Paegle un ģipša modeli – Jānis Strupulis. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē “Lietuvos monetu kalykla”.

Kolekcijas monētas aversā redzama gulta ar pieciem saldi aizmigušiem kaķiem – Muri, Ņuri, Inci, Minci un Punci. Savukārt monētas reversā attēloti šie paši kaķi ar ēdamrīkiem – bļodiņām un karotēm.

Kolekcijas monēta “Pasaku monēta I. Pieci kaķi” ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā. Monētas maksimālā tirāža ir 10 000 eksemplāru.

Foto – LETA

2016. gadā iznākusi jau otrā šīs sērijas monēta – “Pasaku monēta II. Eža kažociņš”.

Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs māksliniekus šodien sveica ar tradicionālo balvu – Teodora Zaļkalna savulaik veidoto un 2008.gadā zeltā kalto “Latvijas monētu”.

Monētas “Pasaku monēta I. Pieci kaķi” dizaina autore Paegle akcentēja, ka viņas darbi vienmēr nāk smagā darbā, bet monētas ir izņēmums un tā mākslas forma, kas padodas viegli. Strādājot pie monētas “Pasaku monēta I. Pieci kaķi”, māksliniecei radušās daudzas idejas, kas noderēs darbā vēl daudzus gadus uz priekšu.

“”Pasaku monēta I. Pieci kaķi” ir mans otrs kopīgais darbs pie monētām ar Anitu Paegli. Viņa ir no māksliniekiem, kas uzreiz ar līniju izsaka apjomu, ar viņu ir ļoti viegli strādāt. Monēta man ļoti patīk, tā ir arī personiska. Esmu no Piebalgas, un izvēlētajā monētas variantā ir Piebalgas sega – gluži ar tādu krāsu attīstību kā manas vecmātes segai no bērnības,” sacīja monētas plastiskā veidojuma autora Strupulis.

Pasākumā tika nosauktas arī vairākas īpašās nominācijas. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ekspertu komisijas balvu muzeja direktore Māra Lāce pasniedza monētai “Rīgas pilij 500”, norādot, ka Ivara Drulles un Ilzes Lībietes veidotais darbs ar savu lakoniski precīzo vizuālo vēstījumu, formu askētiskumu un tīrību ir pārliecinošs veltījums Rīgas pils 500 gadu jubilejai, apliecinot šīs celtnes simbolisko spēku un nozīmi Latvijas un Rīgas vēsturē.

Sabiedrības “Tilde” valdes locekle Indra Sāmīte un valsts aģentūras “Kultūras informācijas sistēmu centrs” direktora vietniece Sandra Ozoliņa monētai “Rainis un Aspazija” (grafiskā dizaina autore Arta Ozola-Jaunarāja, plastiskais veidojums – Ligita Franckeviča) pasniedza Latvijas publisko bibliotēku balvu, uzsverot, ka mums ir vairākas vērtības, kas iet cauri laikiem. Starp šādām vērtībām, kas nekad nenoveco, ir dižgari Rainis un Aspazija.

Kolekcionārs Madis Gerbaševskis pasniedza tradicionālo “Kolekcionāru balvu 2015”. Latvijas numismātu aptaujā par labāko atzīta monēta “Rīgas pilij 500”.

“Latvijas gada monētas 2015” ceremonijā klātesošie pieminēja 2016.gada februārī mūžībā aizgājušo mākslinieku, Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas ilggadējo dalībnieku Ilmāru Blumbergu, kurš radījis septiņas atmiņā paliekošas kolekcijas monētas, no tām trīs – gada monētas laureātes. “Ilmārs Blumbergs bija īpašs cilvēks. No mums ir aizgājusi viena fantastiska mākslas zvaigzne. Nezinu, vai jebkad spēsim viņam pateikties, ceru, ka to vēl izdarījām mākslinieka dzīves laikā,” sacīja Rimšēvičs.

2015.gadā tika izlaistas sešas kolekcijas monētas, kas stāsta par Latvijas kultūru, vēsturi un cilvēkiem, – “Ugunsdzēsībai Latvijā 150”, “Rīgas pilij 500”, “Rainis un Aspazija”, “Melanholiskais valsis”, “Pasaku monēta I. Pieci kaķi” un “Vērdiņam 500”.

Kopš 2004.gada, kad Latvijas Banka sāka rīkot šo sabiedrības aptauju, par gada monētu atzītas “Laika monēta”, “Barons Minhauzens”, “Ciparu monēta”, “Laika monēta II”, “Laimes monēta”, “Ūdens monēta”, “Dzintara monēta”, “Miglā asaro logs”, Riharda Zariņa “Sudraba pieclatnieks” un “Šūpuļa monēta”. Pērn par “Latvijas gada monētu 2014” tika atzīta monēta “Kurzemes baroks”.

Latvijas Banka kopš 1995.gada ir izlaidusi 98 lata jubilejas un piemiņas monētas un 13 eiro kolekcijas monētas. To veidošanā piedalījušies vairāk nekā 40 Latvijas mākslinieku.

Latvijas monētas ir augstu novērtētas pasaulē – saņemtas daudzas prestižas godalgas, turklāt “Latvijas monēta” 2010.gadā kļuva par Pasaules gada monētu. Nesen saņemta vēl viena nozīmīga atzinība – 2014.gadā izlaistā ”Baltijas ceļa” 25 gadu jubilejai veltītā monēta atzīta par labāko pasaulē nominācijā “Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums”.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+