Pasaulē
Eiropa

Par jauno Lielbritānijas ārlietu ministru izraudzīts Džeremijs Hants 16


Foto – Reuters/Scanpix/LETA
Foto – Reuters/Scanpix/LETA

Par jauno Lielbritānijas ārlietu ministru pēc Borisa Džonsona atkāpšanās pirmdien izraudzīts Džeremijs Hants.

Premjerministres Terēzas Mejas kanceleja pavēstījusi, karaliene ir apstiprinājusi līdzšinējā veselības ministra Hanta iecelšanu ārlietu ministra amatā.

Kā ziņots, Džonsons pirmdien iesniedza Mejai demisijas rakstu, tādējādi vēl vairāk sašūpojot valdību, kuru jau svētdienas vakarā satricināja “Breksita” ministra Deivida Deivisa atkāpšanās.

Deivisu amatā nomainījis 44 gadus vecais bijušais mājokļu ministrs Dominiks Rābs.

Abi ministri demisionējuši, jo viņi nepiekrīt valdības apstiprinātajai Londonas nostājai izstāšanās sarunās ar Eiropas Savienību (ES).

“Pašreizējā politikas tendence un taktika” padara arvien mazticamāku iespēju, ka Lielbritānija izstāsies no ES muitas ūnijas un vienotā tirgus, premjerministrei Terēzai Mejai adresētajā demisijas rakstā norādījis Deiviss.

Kā atzinis Deiviss, viņš nav pārliecināts, ka pašreizējā Londonas nostāja nenovedīs tikai pie tālākām prasībām no Briseles puses un tālākas Lielbritānijas piekāpšanās.

Savukārt Džonsons nācis klajā ar brīdinājumu, ka “Breksita” sapnis mirst un Lielbritānijai draud “kolonijas statuss”.

Divas lapaspuses garajā vēstulē premjerministrei Terēzai Mejai Džonsons atzinis, ka, neskatoties uz viņa sākotnējo atbalstu, valdības plāns izstāšanās sarunām ar Eiropas Savienību tagad viņam “strēgst rīklē”.

Viņš norādījis, ka “Breksitam” vajadzētu “sniegt iespējas un cerību”, vairojot Lielbritānijas priekšrocības globālajā ekonomikā.

“Taču šis sapnis mirst nevajadzīgu pašu šaubu nosmacēts,” uzsvēris nu jau bijušais ministrs, brīdinot, ka Lielbritānija sliecas par labu “šķietamam Breksitam”, jo tās ekonomika lielā mērā joprojām paliks ES sistēmā, kuru Londona nekontrolēs.

Džonsons piebildis, ka valdība ieņēmusi “smieklīgu pozīciju”, pārņemot milzu apjomā ES tiesību normas, pret kurām britu valdības desmitgadēm ilgi iebildušas.

“Šādā nozīmē mēs patiesi tuvojamies kolonijas statusam,” atzinis Džonsons.

Viņš piebildis, ka iecere radīt ar ES kopīgu regulējumu kodeksu rūpniecības un lauksaimniecības ražojumiem apgrūtinās brīvās tirdzniecības līgumu slēgšanu ar trešajām pusēm, kas bija viens no “Breksita” atbalstītāju galvenajiem mērķiem.

Bijušais ministrs atzinis, ka piektdien izšķīries atbalstīt Mejas piedāvāto plānu, jo sapratis, ka viņa argumenti vairākumu nepārliecina.
Tomēr nedēļas nogalē, mēģinot pieskaņoties “valdības dziesmai”, Džonsons apjēdzis, ka tā viņam “sprūst rīklē”.

“Ņemot vērā, ka nespēju no visas sirds atbalstīt šos priekšlikumus, es ar skumjām nonācu pie slēdziena, ka man jāaiziet,” skaidrojot savu demisiju, norādījis Džonsons.

Kopš pagājušā gada maijā notikušajām parlamenta pirmstermiņa vēlēšanām, kurās toriji zaudēja parlamentā absolūto vairākumu un nonāca atkarībā no Ziemeļīrijas Demokrātiskās unionistu partijas (DUP) parlamentārā atbalsta, Mejas kabinetu jau pametuši septiņi ministri.

LA.lv