Mobilā versija
+3.1°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
19. jūnijs, 2015
Drukāt

Paralēlais imports – haoss vai lētākas zāles? (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijā ar pilnu jaudu nevarēs ieviest zāļu paralēlo importu, ja to neatbalstīs Saeima. Valdība jau ir atvērusi vārtus šai Veselības ministrijas (VM) iniciatīvai, bet parlaments vēl tikai apspriež, kādi ieguvumi no ministrijas izstrādātajiem tiesību aktu grozījumiem būs pacientiem.

Zāļu ražotāji uzskata, ka paralēlais zāļu imports var radīt haosu Latvijas medikamentu tirgū, atstājot pacientus bez zālēm.

Patlaban Latvijā uz vienu iedzīvotāju valsts apmaksātajām zālēm tiek tērēti 58 eiro, kamēr Igaunijā un Lietuvā attiecīgi 84 eiro un 74 eiro. “Lai sasniegtu vismaz Lietuvas līmeni, valsts budžetā papildus ir nepieciešami 27 miljoni eiro. Tā ir viena no VM jaunajām politiskajām iniciatīvām,” Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas veselības aprūpes apakškomisijas deputātiem sacīja VM Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks. Vienīgā cerība, kā dabūt papildu naudu kompensējamo zāļu sistēmā, kur patlaban ir vairāk nekā sešu miljonu eiro liels deficīts, ir veicināt paralēlo zāļu importu, kas līdz šim dažādu ierobežojumu dēļ nav attīstīts un veido tikai 1,5% no Latvijas zāļu tirgus.

Varēja manīt, ka deputātiem ir maza, lai neteiktu nekāda, saprašana par šo zāļu importa veidu, tāpēc Zvejnieks kā skolēniem skaidroja, ka pēc būtības tās ir tās pašas zāles, kas reģistrētas Latvijā, tikai ražotas citas Eiropas valsts tirgum, visbiežāk tai pašā rūpnīcā. Licencēts Latvijas vairumtirgotājs tās var iegādāties valstī, kur zāles ir lētākas, lai atvestu uz Latviju un, veicot visas nepieciešamās procedūras, ielaistu zāļu tirgū. Ministrija prognozē, ka ražotājs, kura zāles jau šeit tiek tirgotas, konkurences dēļ būs spiests pazemināt cenu un zāles pacientiem kļūs pieejamākas. Tādējādi tiešais ietaupījums kompensējamo medikamentu budžetā 2015. gadā varētu būt 600 tūkstoši eiro, bet 2016. gadā – jau 1,1 miljons eiro, aprēķinājusi ministrija.

Tas, ka zāļu ražotāju pārstāvniecības šo iniciatīvu neatbalsta, ir saprotams, jo tās nevēlas sava apgrozījuma samazinājumu – tas ietekmētu gan prēmijas, kas kļūtu mazākas, gan arī bonusus komandējumu veidā uz eksotiskām valstīm, atzina farmācijas departamenta direktors.

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (apvieno lielākos farmaceitiskās produkcijas ražotājus) valdes pārstāvis Jānis Leja uzsver, ka VM komersantiem ir radījusi nevienlīdzīgu konkurenci – turpmāk paralēlajiem zāļu importētājiem būs iespēja pieteikt zāles kompensācijas sarakstā reizi mēnesī, kamēr ražotājiem – reizi trijos mēnešos.

J. Leja: “Ražotāji nespēs prognozēt pieprasījumu. Viena daļa ražotāju izņems zāles no Latvijas medikamentu tirgus, un var rasties apdraudējums pacientiem. Turklāt paralēlais importētājs nevar garantēt zāļu pastāvīgu klātbūtni, jo lieltirgotavas iepērk preci citā valstī uz neprognozējamu laiku. Zāļu deficīta risks var pieaugt arī tādēļ, ka šī reforma stimulē zāļu paralēlo eksportu. Ir zināms, ka medikamentu eksports no Latvijas pieaug – patlaban tas ir ap 70 miljoniem eiro gadā. Tas apliecina vien to, ka mūsu valstī zāļu cenas nav augstas. Zāles tiek vestas uz dārgajām valstīm – Vāciju, Dāniju, Zviedriju, kurās ir liels paralēlā importa īpatsvars. Savukārt tādās valstīs kā Ungārija un Spānija paralēlais eksports ir stingri ierobežots, jo ņemts vērā, ka tas var radīt apdraudējumu pacientiem.”

Leja norāda, ka neviens tiesību akts neuzliek par pienākumu paralēli importētās zāles tirgot par zemākām cenām, noteikts vien tas, ka šīs zāles nedrīkst būt dārgākas par ražotāju piegādātajiem medikamentiem. Viņš secina: “Tātad tur nav reāla ietaupījuma budžetā un pacientu naudas maciņos. Vienīgie ieguvēji būs paralēlie importētāji jeb lieltirgotāji.”

Zāļu valsts aģentūras vadītāja Inguna Adoviča uzsver, ka Latvijas zāļu tirgu nevar salīdzināt ar lielo attīstīto Eiropas valstu tirgiem, kur paralēlais zāļu imports nevar nodarīt nekādu skādi. “Paralēlais zāļu imports līdz zināmai robežai ekonomikā spēlē pozitīvu lomu. Taču, ja komersantiem nebūs iespējas savu biznesu attīstīt ar vienādiem noteikumiem, šī loma var mainīties. Patlaban valstī notiek tirgus pārdale no komersantiem, kas ir zāļu ražotāji, uz komersantiem – lieltirgotājiem. Tas nav slikti, bet vienā brīdī tas var būt nevēlami, jo paralēlie zāļu importētāji nevar garantēt regulāru medikamentu piegādi. Savukārt ražotājs, kas noslēdzis līgumu ar Nacionālo veselības dienestu un apsolījis konkrētā laikā piegādāt noteiktu zāļu daudzumu, ir spiests to samazināt, jo parādījies lieltirgotājs ar tādām pašām zālēm. Šādos apstākļos ražotājs, visticamāk, aizies no Latvijas tirgus,” prognozē Adoviča.

Saeimā pagaidām nav vienota viedokļa par šo jautājumu.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Lētās zāles ir jāaizliedz, jo tās, tāpat kā humpalas – kropļo tirgu.

  2. Jau gadiem lietoju komensējamās zāles, tāpēc man ir savs viedoklis. Tikai viens piemērs – pērku zāles, kuras lietošu turpmākos 3 mēnešus, uz kastītes rakstīts, ka derīgas līdz 2017.gada novembrim. Labi, vai ne? Bet tad jau tās sen būs izlietotas.:)) Ja man aptiekā piedāvātu tādas pat zāles ar derīguma termiņu līdz šī gada beigām un tās būtu lētākas, es, protams, pirktu tieši lētākās. Es jau nemaz nerunāju par zālēm, kas dažādās valstīs ir ar dažādiem nosaukumiem, lai gan sastāvs ir identisks. Tikai no pacientiem tas tiek apzināti vai nevilšus slēpts – ne ārsts, ne aptiekārs nepiedāvā lētākos.

    • Ja aptiekārs tirgos tikai lētos medikamentus, tad viņam drīz būs jāklapē bode ciet. Viņš ir atkarīgs no lieltirgotājiem, tātad labāk turēt mēli aiz zobiem…
      Ārsts piezvana uz aptieku – kādas zāles priekš tam un tam jums ir ?
      Viss !
      ——————————–
      Ir pasaules zāļu reģistrs – farmakopeja – kurā reģistrē atļautās zāles.
      Ražotāji reģistrē ar saviem nosaukumiem(citādi būs tiesas darbi ar citu firmu par autortiesībām) zāles, kurām niecīgi pamainīts sastāvs.
      Var, pēc analoģijas ar internetu, salīdzināt ar spamu.
      ——————————-
      Kuram cirtīsim galvu nost : zinātniekam, ražotājam, lieltirgotājam, sīktirgotājam(aptiekaram) ? Visa tā ķēde, diemžēl, ir nepieciešama un katram no viņiem ir jāizdzīvo.
      Skatāmies uz valdību. Ko tā izvēlēsies: sadalīt apmaksu “uz galviņām”(veselie + slimie) vai tikai uzvelt uz slimajiem ?
      Brēkšana būs abos gadījumos.
      Protams, tajā ķēdē pa vidu šilierē kādi “vienlīdzīgāki”…
      ——————————-
      Vēl jāņem vērā, ka absolūtu zāļu nav(atvainojiet, ir – žurku zāles), pārējām ir gan pozitīvā, gan negatīvā iedarbība.
      Ārstam jāizšķiras, kādas pielietot.Lai neiznāk tā, ka ārstējot nieres sabeidz sirdi u.t.t.
      Ārsts var vairāk vai mazāk ietekmēt slimības norisi, bet ne sociālo situāciju.
      ———————————
      Ceru, ka iznāca pietiekami populāri zinātniski 🙂

Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+