Pārbaudām senās gudrības – ar pīlādzi pret odzēm 0
Atsaucoties uz “Praktiskā Latvieša” 18. numurā publicēto rakstu par kādu lauku sētu, ko apsēdušas odzes, lasītāja A.V. no Raunas aicina izmantot senās tautas zināšanas, lai aizbaidītu šīs viešņas.
“Notikums, kuru apraksta lasītāja Anita no Tukuma, ir saprotams arī mums Raunas un Smiltenes apkārtnē. Jau no bērnības ar šo dabas mātes radījumu bija jāsatiekas un jāsadzīvo dažādās situācijās. Visvairāk piedzīvojumu bija tā laika ganiņiem, kas basām kājām vadīja savu ganāmpulku ne jau tikai pa skaistiem āboliņa laukiem, bet arī pa purvmalām un krūmājiem.
Tolaik mums mācīja, ka tajā vietā, kur bieži parādās odzes, jānoliek svaiga pīlādža krustiņš. Tad čūska, kas aizlīdusi prom jeb aizbēgusi no sava midzeņa, pati tajā atgriezīsies.
To piedzīvoju, govis ganot celmājā. Redzēju, kā odze iebēga satrupējušā celmā. Vecmāmiņa man lika tajā vietā nolikt pīlādžkoka krustiņu. Tā izdarīju. Pēc dažām stundām ap krustiņu un virs tā gozējās divas pamatīgas odzes.
Nesen vienā no kaimiņmājām, kas kādu laiku stāvēja tukša, neapdzīvota, arī bija ieviesušās odzes – sadējušas olas gan ēkas pamatos, gan arī siltumnīcā. Tagadējie šīs mājas iemītnieki bija nelaimīgi, jo baidījās, ka čūskas var nodarīt pāri viņu mazajiem bērniem. Te arī pielietoja seno tautas gudrību: ar pamatīgiem pīlādžu sprunguļiem aizbāza odžu iemīļotās alas, un ar to pietika – māja atbrīvojās no nevēlamiem radījumiem.”
Raunēniete A.V. (86 gadi)
