Kultūra
Kultūrpolitika

“Pareizās” ziņas krievu valodā. Anda Rožukalne vērtē PBK ziņu raidījumu “Latvijas laiks”3


PBK kanāla reitingi krīt, bet tā ziņu redakcija Rīgā strādā, kā ierasts – joprojām pievērš uzmanību ļoti šauram tematu lokam.
PBK kanāla reitingi krīt, bet tā ziņu redakcija Rīgā strādā, kā ierasts – joprojām pievērš uzmanību ļoti šauram tematu lokam.
Ekrānuzņēmums no tvdom.tv

Tik varenā un ietekmīgā PBK ziņu raidījuma “Latvijas laiks” skatītājiem Latvijas notikumi tiek rādīti no sašaurināta skatpunkta. Mainās mediji, auditorijas, pasaule, bet tipiskie ziņu temati un žurnālistikas kvalitāte šajā raidījumā profesionālisma virzienā nemainās.

Informācijas pārpilnībā var nicīgi izturēties pret žurnālistiem un viņu darbu. Tomēr ir dažas ziņas, kas svarīgākas par citām. Šobrīd to ir ļoti daudz – par korupciju Rīgas domes kapitālsabiedrībās; par automātisku pilsonību visiem jaundzimušajiem Latvijas iedzīvotājiem; par izglītības reformu. Bet krievu valodā runājošiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri informācijas ieguvē priekšroku dod PBK, dinamisku notikumu laikā joprojām stāsta gadiem pierastos stāstus, rādot vien šauru notikumu daļu.

Krievijas TV varenība – lejupslīdē

Kad “LMT” šefs Juris Binde LTV raidījuma “1:1” ēterā paziņoja, ka valstij nedraudzīgas informācijas izplatīšana ir iemesls, kāpēc viņa uzņēmums nevēlas piedāvāt šos kanālus skatītājiem, viņš ieguva daudzus sajūsminātus atbalstītājus. Bet “Lattelecom” dažu dienu laikā atbildēja ar frāzēm par “izvēles” svarīgumu.

Tomēr, iespējams, Bindes paziņojumam ir kāds sakars ar biznesa domāšanu, jo pieeju Krievijas televīziju saturam nodrošina dažādi tīmekļa servisi. Proti, Krievijas TV kanālu skatīšanās laika daļa Latvijā samazinās jau vairākus gadus, sevišķi lineārās skatīšanās paradumi sākuši mainīties un izskatās, ka neizbēgami.

Kā liecina “Kantar TNS” dati no 2016. gada, četru lielāko Krievijas TV kanālu (PBK, “REN TV Baltic”, “NTV Mir Baltic”, “RTR Planeta Baltija”) februāra kopējā skatīšanās laika daļa ir samazinājusies no 25,9% 2016. gadā, 23,3% 2017. gadā, 21,6% 2018. gadā līdz 17,2% 2019. gada februārī. Jāpiebilst, ka lineārās TV skatīšanās gada dati neparāda tik strauju kritumu – no 24,9% 2016. gadā līdz 23,9% 2018. gadā. Turklāt šā gada sākumā tika aizliegts “RTR Planeta Baltija”, tas rada lielu kritumu kopējos datos.

Tāpēc svarīgi, ka lielākais kritums trīs gadu laikā skāris PBK skatīšanās laika daļu – no 9,8% 2016. līdz 7,3% 2018. gadā. Samazinājusies arī “NTV Mir Baltic” skatīšanās laika daļa: no 8,1% līdz 6,9%. Stabila skatītāju uzmanība saglabājusies kanālam “REN TV Baltic” (ap 3%), bet tā dubultojusies “RTR Planeta Baltija” (no 3,7% līdz 6,5%). Šajā situācijā, kad Krievijas kanālu jautājums tiek vērtēts pieejamības un nepieciešamības gaismā, man šķita būtiski paskatīties, ko pēdējo nedēļu saturā iekļāvuši PBK “Latvijas laiks”.

Dažādas ziņas vai daži “svarīgi” notikumi?

Tā ir ilūzija, ka Latvijas iedzīvotājiem, kuri lielāko ziņu daļu iegūst no TV un turpina uzticēties lielākajam krievu kanālam, ir iespēja saņemt daudzpusīgu informāciju par svarīgākajiem notikumiem krievu valodā. LTV7 kopumā piedāvā daudzveidīgas ziņas, tomēr PBK skatītāju ir daudz vairāk. Ziņas “Latvijas laiks” par Latvijas notikumiem PBK skatāmas gan tikai četras dienas nedēļā.

PBK kanāla reitingi krītas, bet tā ziņu redakcija Rīgā strādā, kā ierasts – joprojām pievērš uzmanību ļoti šauram tematu lokam.

“Latvijas laika” ziņu redaktori seko dažiem jautājumiem parlamenta darbā, lasa LETA ziņas, kas radušās Saeimas un valdības preses dienestā. Žurnālisti ziņās dod vārdu Rīgas domes vadošā politiskā spēka panākumiem, izceļ marginālos “krievu” problēmu radikāļus un ļoti plaši stāsta par Latvijas armijas apgādes jautājumiem. Šādi ir naratīvi, ar kuru palīdzību PBK lokālajā ziņu raidījumā tiek filtrēta ikdienas dzīve Latvijā.

Vai grūti pierādīt vienpusību un sašaurināto skatu uz Latvijas realitāti? Pārāk viegli! Paskatīsimies kaut vai uz pēdējā mēneša notikumiem, kas izraisīja netipisku iedzīvotāju aktivitāti. Runa ir par diviem piketiem Rātslaukumā – “Saskaņas” pasākumu Rīgas domes atbalstam un piketu, kas kritiski vērtē domes darbu.

Varētu domāt, ka brīvdienas bija iemesls, kāpēc PBK neziņoja par 2. marta piketu, kurā aktīvi iedzīvotāji prasīja visu domes struktūru un kapitālsabiedrību neatkarīgu izvērtējumu. Par to ne vēsts pirmdienas, 4. marta, ziņu izlaidumā. Toties brīvdienas nebija šķērslis, lai sestdienas, 9. februāra, “Saskaņas” pikets tiktu atspoguļots, cik plaši vien iespējams.

Lai gan ziņu raidījumiem nav raksturīgi aktuālas ziņas aizvietot ar plašu reportāžu trīs dienas pēc notikuma, 11. februāra “Latvijas laiks” sākās ar vairāk nekā sešas minūtes garu sižetu par sestdienas notikumiem pie Rīgas domes. PBK ziņu atlasei cauri izkrita otrs mītiņš. Ērti to būtu sasaistīt ar valodu, ar “slikto” žurnālistiku krievu valodā, bet tas ir vienkāršoti.

Krieviski Latvijā ir pieejama arī ļoti laba žurnālistika, tāpēc tas nav stāsts par valodu vai tautību.

Tā ir izpratne par profesionālismu, stāsts par atbildīgumu, plurālismu, spēju Satversmē ielikto vārda brīvību izbaudīt kā sava medija brīvību. Bet jāsecina, ka PBK vietējā redakcija ļoti baidās, ka tās skatītāji var uzzināt – viņiem tuvajā “pasaulē” ir cilvēki ar dažādiem uzskatiem.

Šaurā ziņu “rāmītī”

Lai neliktos, ka tas ir viens (ne)gadījums, lūk, veselas nedēļas “Latvijas Laika” ziņu pazīmes! Ziņām, arī par satraucošiem notikumiem Rīgas domē, ir tikai viens avots. Anrija Matīsa atkāpšanās – komentē tikai Nils Ušakovs. Paziņojums, ka “Rīgas satiksmei” (“RS”) nedraud maksātnespēja – viens avots, pats nule ieceltais “RS” vadītājs Ernests Saulītis taisni no Rīgas domes.

Par Brandava arestu – viens avots. Ždanokas nacionālo naidu kurinošie izteikumi, ko pārbauda Drošības policija, – ziņā izsakās pati Ždanoka, un kontekstam pievienots senāks gadījums ar Ilarionu Girsu, kad naida kurināšanas lieta pret viņu izbeigta. Piemēram, sižetam par skolotāju algām ir abi skatījumi uz problēmu, bet pāreja uz ziņu par armijas apgādi neliek šaubīties par raidījuma prioritātēm – “skolotājiem naudu nevar atrast, bet armijai tā ir atrasta”. Tas ir ziņu rāmējums, notikumu interpretācija, pretstatījums, patiesību ieliekot noteiktu viedokļu un pri­oritāšu iepakojumā.

EDSO mazākumtautību komisāra vizīte nedēļas laikā plaši atspoguļota, pa sižetam katrā viņa vizītes dienā, aktualizējot krievu skolu un izglītības reformu jautājumu. Vai tās nav ziņas? Pavisam noteikti tie ir ziņu vērti notikumi, pat ja intervētas tikai amatpersonas, bet no politiķiem – deputāts Pimenovs un cilvēktiesību aktīviste Kravcova. Populāros tematus vērojot, mazliet žēl, ka dažām tēmām, kaut vai izglītības reformas vērtējumam dažādās iedzīvotāju grupās vai EDSO mazākumtautību jautājumu komisāra Lamberto Dzanjera ciemošanās patiesajai ietekmei, citos medijos netika pievērsta uzmanība.

Kopumā neitrāli nolasītajām “Latvijas laika” ziņām raksturīgs skatījuma vienpusīgums un neslēpts atbalsts konkrētai partijai. Tas tiek parādīts gan ziņu, gan citu formātu ietvaros.

Cik svarīgi regulāri būt PBK?

Ziņu rāmēšana lieliski vērojama vēl vienā garā 7. marta PBK sižetā, kas veidots kā atbildes reakcija uz Rīgas domes problēmām. Lai gan tā nav ne ziņa, ne arī būtiska problēma, uzreiz pēc sižeta, ka tiek vērtēta Rīgas domes vadības darba atbilstība likumam, raidījumā sagatavots pagarš stāsts, lai atbildētu uz jautājumu “Vai uz Nilu Ušakovu tiek izdarīts politiskais spiediens?”. To apspriež divi politikas komentētāji (Rozenvalds un Kreituse) un politiskās komunikācijas meistars Jurģis Liepnieks, kurš pats savulaik konsultējis “Saskaņas” politiķus.

Neviens no runātājiem nekritizēja pašu jautājumu, bet piekrita tā saturam, atbalstot tajā pausto pozīciju. Rīgas dome šī skata ietvaros nav prasmīga vai neprasmīga saimniecisku jautājumu risinātāja, bet politiskās cīņas upuris.

Aktuālie notikumi, ierāmēti tā, ka parāda domes pozīcijas politiķiem izdevīgu domāšanas modeli.

Šoreiz noderēja populārais domu gājiens, kas gan vairāk izmantots politikas, nevis mediju pusē: ja politisku amatpersonu kritizē, tad vainīgi ir nelabvēļi politikā, nevis reāli darbi vai nedarbi. Jautājums par darbības likumību tiek notušēts, jo viss padarīts par politiskās cīņas laika daļu.

Lai politikas speciālisti runā, ko vēlas, bet šis sižets parādīja krieviski raidošās politikas žurnālistikas vājumu un vienlaikus tās dabu. Vienmēr atbalstīt izvēlētos “savējos” un vienmēr kritizēt “savējo” pretiniekus. Fakti, likumi, pretrunas – tas nav svarīgi, svarīgs ir atbalsts, simpātijas, “es viņam ticu un tam neticu” faktors.

Ziņu raidījumā ļoti vēlami ir analītiski sižeti un situācijas skaidrojums, bet šoreiz tā bija vienpusīga aptauja, kurā izcelts viens jautājums, noslēpjot citus.

Ar šo pašu jautājumu par “politisko spiedienu” uzreiz pēc ziņām raidījumu “Vakara intervija” ar Nilu Ušakovu sāka tā vadītājs Jurijs Rodins. Korekti tika uzdoti visi svarīgie jautājumi par “Rīgas satiksmi”, par Rīgas domes atlaišanas iespēju, par kandidēšanu Eiropas Parlamentā. Un vienlaikus tā bija intervija, kas ļāva Nilam Ušakovam plaši izklāstīt savu pozīciju, interpretēt centienus strādāt Briselē kā cīņas lauka atstāšanu, lai netraucētu darboties citiem kolēģiem.

Saistītie raksti

Raidījuma vadītājs netraucēja ar papildu jautājumiem, iebildēm, nenorādīja uz pretrunām un loģikas kļūdām. Tieši tāpat viņš intervēja Nilu Ušakovu pirms mēneša, pāris dienu pēc tam, kad mēra kabinetā un mājās bija notikusi KNAB darbinieku kratīšana. Šajā raidījumā Ušakovs solīja palikt strādāt Rīgā, nekandidēt EP vēlēšanās. PBK arhīvā ir viegli sekot, ka Rīgas mēram vieta PBK raidījumā “Vakara intervija” ir garantēta vienu reizi mēnesī. Šajā pašā arhīvā dominē “Saskaņas” politiķu intervijas, nesen ciemojusies arī Tatjana Ždanoka.

Šāds apskats palīdz saprast ne tikai viena raidījuma prioritātes, bet salīdzināt – vai citi Latvijā pieejamie ziņu raidījumi ir labāki, daudzveidīgāki, ar avotiem, kas, iespējams, ziņu veidotājiem nepatīk, bet tiek laisti pie vārda? Gadās visādi, bet PBK “Latvijas laiks” gan ir konsekvents – “pareizā” ziņa pastāvīgi ir ēterā!

LA.lv