Pārmet saules kolektoru attīstības bremzēšanu 0
Pretēji publiski paustajam par atbalstu “zaļajai enerģijai”, Latvijā tiek bremzēta saules kolektoru izmantošanas attīstība, uzskata SIA “Saules kolektors” tehniskais direktors Dainis Millersons.
Viņš uzsver, ka ar siltumsūkņiem, granulu apkures iekārtām un saules kolektoriem iegūtā siltuma enerģija Latvijā pašlaik ir par zemu novērtēta un nepietiekami izmantota, neskatoties uz priekšrocībām un ekonomiskajiem ieguvumiem.
Kā uzskata Millersons, kādam tas ir izdevīgi, lai Latvijas iedzīvotāji maksātu par siltumenerģiju vairāk, nekā tā varētu maksāt pie saprātīgas atjaunojamo energoresursu izmantošanas. Viņaprāt, saules kolektori var samazināt siltumenerģijas ražošanas un transportēšanas izmaksas jebkura mēroga sistēmās.
Piemēram, Zviedrijā saules kolektoru sistēmas tiek izmantotas ne tikai ūdens sildīšanai, bet arī nolūkā samazināt siltuma zudumus siltumtrasēs. Šis risinājums bijis visai veiksmīgs, jo saules kolektori ir ekonomiski īpaši izdevīgi tur, kur tiek patērēts liels siltā ūdens daudzums. Viņš uzsver, ka runa ir par saules kolektoriem, kas ražo tikai siltumenerģiju, nevis saules baterijām, kas ražo elektroenerģiju.
Šādus kolektorus varētu uzstādīt bērnudārzos, slimnīcās, sporta kompleksos, sociālās aprūpes centros un citās iestādēs, pat nerunājot par daudzdzīvokļu ēkām, kur arī ir liels siltumenerģijas un siltā ūdens patēriņš.
Kā informēja Millersons, vismaz 86 izglītības iestādes un 34 sociālo pakalpojumu sniedzēji Latvijā pašlaik būtu gatavi uzstādīt saules kolektoru sistēmas. Taču šīs iestādes atrodas pašvaldību pārraudzībā, bet pašvaldības nevar atļauties investēt tādos ilgtermiņa energoefektivitātes projektos bez Eiropas Savienības (ES) vai valsts līdzfinansējuma. Tāpēc, viņaprāt, būtu pareizi, ja nākamajā ES līdzekļu plānošanas periodā tomēr būtu paredzētas iespējas uzstādīt saules kolektoru sistēmas, jo tas palīdzētu iestādēm ievērojami ekonomēt līdzekļus, kā arī valstī samazinātos CO2 izmešu daudzums.
Aktualizējoties diskusijai par ēku energoefektivitātes celšanu, no ES līdzfinansējuma programmas “Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” iepriekšējā kārtā ir pazuduši saules kolektori kā atbalstāmā aktivitāte. Turklāt parādījies speciāls punkts, kas aizliedz šādas sistēmas uzstādīt.
Nozares pārstāvim neesot skaidrs, kāda ir motivācija šādas greizas energoefektivitātes politikas veidošanai valstī, radot mākslīgus šķēršļus saules kolektoru sistēmu uzstādīšanai.
“Ir pilnīgi saprotams, ka lielie siltumražotāji nav muļķi. Vismaz daži no viņiem jau tagad ir sapratuši, ka, uzstādot saules kolektoru sistēmas savās siltuma ražotnēs, nevis daudzdzīvokļu mājās, pirmkārt, jau pelnīs paši siltuma ražotāji, nevis iedzīvotāji, kas par lētāk saražoto siltumu, visdrīzāk, maksās to pašu augsto apkures cenu,” skaidro Millersons. Viņaprāt, tieši valstij vajadzētu būt tai, kas izlemj, kam vairāk nepieciešams ekonomiskais atbalsts – centralizētā siltuma ražotājiem vai daudzdzīvokļu māju iemītniekiem.
