Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. aprīlis, 2016
Drukāt

Partiju stutētāji kautrējas par saviem ziedojumiem (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

“Ziedošanas prakse nemainās un joprojām lielākie līdzekļi partijām tiek atvēlēti neilgi pirms vēlēšanu norises, savukārt citā laikā tie ir samērā minimāli,” secināts jaunākajā KNAB informatīvajā ziņojumā par biroja darbību. Salīdzinot ar aizpagājušo gadu, kad notika Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanas, pērn ziedojumu apmērs poliskajām partijām un to apvienībām ir sarucis vairāk nekā sešas reizes. 2014. gadā politiskajiem spēkiem ziedoto līdzekļu kopējā summa bija 5 211 470 eiro, bet 2015. gadā vairs “tikai” 830 337 eiro. Neskatoties uz to, Saeimā pārstāvētajām partijām nav iemesla kārt zobus vadzī – tās joprojām spēj piesaistīt ievērojamas ziedojumu summas, turklāt paralēli saņem arī valsts finansējumu.

Tradicionāli dāsnākie ir bijuši “Vienotības” ziedotāji. Tobrīd vēl valdošā partija pērn piesaistījusi 221 201,58 eiro no privātiem atbalstītājiem. Turklāt tieši “Vienotībai” skaitliski ir visvairāk turīgo ziedotāju, kas varējuši atļauties pabalstīt partiju ar maksimālo likumā noteikto summu – 18 000 eiro. Kaut arī par galvenajiem zemnieku aizstāvjiem sevi uzdod Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), tieši “Vienotības” lielāko ziedotāju vidū ir vairāki lauksaimniecības nozares uzņēmēji. Maksimālo likumā pieļaujamo summu partijai atvēlējis Bauskas novada uzņēmējs, SIA “Uzvara lauks” īpašnieks Arnis Vējš, kurš arī agrāk bijis “Vienotības” lielāko ziedotāju sarakstā. Šoreiz viņa piemēram sekojis vēl viens Bauskas puses lielzemnieks – Āris Burkāns, arī ar 18 000 eiro. Savukārt dzīvnieku barības ražotnes “Tukuma Straume” valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks partijai ziedojis 10 000 eiro. Tradicionāli “Vienotības” lielāko atbalstītāju vidū ir jauno tehnoloģiju nozares uzņēmēji brāļi Jānis un Normunds Bergi, kas katrs ziedojuši 18 000 eiro. Kāda Sandra Ansone ziedojusi 15 000, bet uzņēmējs Ainis Kalmanis 13 000 eiro.

Bijusī premjera Valda Dombrovska padomniece un “Vienotības” pārstāve Ventspils brīvostas valdē Sandra Bukane partijai atvēlējusi 8000 eiro. Dāsni bijuši arī “Vienotības” eirodeputāti Sandra Kalniete (13 705 eiro), Artis Pabriks (11 705 eiro) un Inese Vaidere (6800 eiro).

 

Gods ziedot Amerikam

Otra turīgākā partija pērn bijusi nevis kāda no lielajām, nacionālā mēroga organizācijām, bet gan Rīgas vicemēra Andra Amerika vadītā reģionālā partija “Gods kalpot Rīgai”, kurai netrūkst turīgu atbalstītāju no uzņēmēju rindām. Kopumā “GKR” kasē pērn ieripojuši 99 550 eiro. Maksimālos pieļaujamos 18 000 eiro partijai ziedojuši uzņēmēji Mihails Uļmans un Harijs Seratinskis. Pa 15 000 eiro ziedojuši ABLV bankas līdz­īpašnieks Oļegs Fiļs un kāds Ruslans Tarvids. Vēl 10 000 eiro atvēlējis uzņēmējs Armands Sadauskis.

 

“Saskaņas” zelta jaunatne

Turīgāko partiju vidū atrodas arī “Saskaņa”, kas pērn kopumā saņēmusi 76 716,69 eiro. Lielākais partijas atbalstītājs aizvadītajā gadā ir bijis bankas ABLV līdzīpašnieks Ernests Bernis, kurš partijai atvēlējis 15 000 eiro. Agrākos gados Bernis ziedojis arī Tautas partijai, “Par labu Latviju”, “Vienotībai”. Taču, spriežot pēc KNAB datubāzes, lauvas tiesu “Saskaņas” ienākumu sametuši dažādi mazpazīstami, lielākoties gados jauni cilvēki, kuri katrs ziedojuši pa diviem trim tūkstošiem eiro. Tāpat “Saskaņai” ir arī prāvs mazo ziedotāju skaits. Piemēram, kāds Agris Švarcs katru mēnesi partijai pārskaita piecus eiro.

 

Nacionāļu disciplīna

Arī Nacionālā apvienība (NA), kas pērn saņēmusi 52 327,39 eiro, liek uzsvaru uz biedru disciplīnu un regulāriem maksājumiem. Tā, piemēram, Saeimas deputāti Edvīns Šnore, Einārs Cilinskis un Kārlis Krēsliņš katru mēnesi partijai pārskaita pa simt eiro. Lielākas summas var atļauties ziedot Imants Parādnieks, kopumā gada laikā partijai atvēlot 4200 eiro, un eiroparlamentārietis Roberts Zīle (4100 eiro). Pa divarpus tūkstošiem atvēlējuši uzņēmēja Natālija Līvmane un deputāts Romāns Naudiņš. Taču lielākie nacionāļu atbalstītāji ir trimdas latvieši Gunārs Indāns (3025 eiro) un Aivars Slucis (8973 eiro).

 

ZZS iztiek bez eirodeputātes Grigules

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) pērn saņēmusi 27 181,61 eiro, bet šai summai nosacīti var pieskaitīt arī savienībā ietilpstošo partiju ienākumus – Latvijas Zemnieku savienības 38 592 eiro, Zaļās partijas 22 925 eiro, Latvijai un Ventspilij (2765 eiro), kā arī Liepājas partiju ar 13 300 eiro. Lielākie ziedotāji nav plaši pazīstami.

Apvienību ZZS visdāsnāk balstījis Jānis Grants ar kopumā 6000 eiro, gandrīz tikpat atvēlējusi arī kāda Endija Damroze, bet Gundars Lācis ziedojis 3000 eiro. Saeimas deputāts un zemnieks Edgars Putra ziedojis kopumā 4000 eiro.

Latvijas Zemnieku savienības lielākie atbalstītāji ir Balvu puses uzņēmējs Andrejs Kindzulis, Mikaela Lagzdiņa (katrs 5000 eiro) un Ivars Rudziks (3000 eiro). Zaļās partijas lielākais atbalstītājs pērn bijis Andris Litiņš (5000 eiro). “Latvijai un Ventspilij” kasē pērn iekrituši tikai divarpus tūkstoši eiro. Partijas līderis Aivars Lembergs tai atvēlējis 315 eiro, bet Gundars Daudze – tikai piecīti. Eiropas Parlamenta deputāte Iveta Grigule, kas iepriekšējos gados dāsni atbalstījusi gan ZZS, gan atsevišķas apvienībā ietilpstošās partijas, pērn tām nav atvēlējusi neviena centa.

 

Sudrabai pielūdzēju netrūkst, Liepiņam jāiztiek saviem spēkiem

Mazajām opozīcijas partijām ar ziedotāju piesaisti veicies stipri atšķirīgi. Bijušās valsts kontrolieres Ingunas Sudrabas vadītajai partijai “No sirds Latvijai” ar lielu ziedotāju piesaisti veicies gluži labi. Kopumā partija gada laikā piesaistījusi 47 508 eiro. Gandrīz 16 000 eiro “NSL” ziedojis viens no lielākajiem Latvijas zemju īpašniekiem Modris Fokerots. Pa 5000 eiro – Andis Dēvits, Anrī Kursītis, Mudīte Astratova un Vilis Krištopans.

Turpretim Latvijas Reģionu apvienība (LRA) var droši kandidēt uz trūcīgākās partijas posteni, jo tās kontu ziedotāji 2015. gadā papildinājuši tikai par 5225 eiro. Lauvas tiesu jeb 3000 eiro atvēlējis partijas Saeimas frakcijas vadītājs Dainis Liepiņš, vēl 1000 eiro piemetis Salacgrīvas mērs Dagnis Straubergs, bet Saeimas deputāts Mārtiņš Bondars – 500 eiro.

 

Slēpjas un kautrējas

Mēģināt par ziedotājiem kaut ko sīkāk uzzināt viņu atbalstītajās partijās ir diezgan bezcerīgi. Lūgti pastāstīt par šiem ziedotājiem, partiju pārstāvji apņēmīgi tēlo nezinīšus.

“Mēs taču nevaram zināt katru ziedotāju,” attrauca “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars, kaut arī jautāju tikai par tiem, kas ziedojuši vairāk par 10 000 eiro, un tādu nav nemaz tik daudz. Tikpat nerunīgs par šo jautājumu bija arī parasti komunikablais Augusts Brigmanis. “Es nezinu, kas tie par cilvēkiem. Par to interesējas KNAB, un, ja pēc viņu ieskata viss ir kārtībā, tad labi, ja kaut kas nav kārtībā, tad pārskaitīto naudu ziedojam atpakaļ,” teica ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis.

Arī vairāki no uzrunātajiem lielajiem ziedotājiem nevēlējās neko stāstīt par saviem apsvērumiem, kādēļ atbalstījuši politiskos spēkus. No sarunas ar “Latvijas Avīzi” atteicās gan “Vienotību” atbalstījušais zemnieks Āris Burkāns, gan “Saskaņas” ziedotājs Ernests Bernis. “Diemžēl Latvijā politikas prestižs ir tik zems, ka cilvēki nevēlas runāt par savām saiknēm ar politisko partiju. Ar to arī mēs saskaramies ikdienas darbā. Uzņēmēji stāsta, ka pozitīvi vērtē mūsu darbu un būtu gatavi atbalstīt mūsu partiju, bet to nedarīs, jo nevēlas tikt publiski saistīti ar politiku,” teica “Vienotības” ģenerālsekretārs Artis Kampars.

 

Vai sagaida ko pretī?

Tomēr ne visi uzņēmēji kaunas par savu izvēli. Tehnisko ierīču ražotāja “SAF tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs stāsta: “Partiju “Vienotība” atbalstu jau kopš “Jaunā laika” pirmsākumiem. Ja vēlamies spēcīgu demokrātiju un jēdzīgus cilvēkus Latvijas politikā, tad viņi ir jāatbalsta. Tas nenozīmē, ka piekrītu visam, ko viņi dara. Patiesībā tieši “Vienotību” kritizēju ļoti nesaudzīgi. Taču atšķirībā no citām partijām, viņi nevis apvainojas, bet spēj uztvert kritiku konstruktīvi un rīkoties. Jā, pēdējā laikā partijā ir gājis dažādi, bija tāds mežonīgās demokrātijas periods. Ja to izdosies pārdzīvot, tad nākamajā ciklā partija kļūs tikai spēcīgāka. Vai es ko sagaidu pretim par savu ziedojumu? Teiksim tā – mūsu nozares ieskatā Latvijas vidējā izglītībā ir ļoti nepieciešams fizikas un ķīmijas obligātais eksāmens. Ja “Vienotība”, kurai tagad ir izglītības ministrs, to neieviesīs, tad nākamgad tiešām vairs neziedošu!” Cits “Vienotības” ziedotājs Arnis Vējš (SIA “Uzvara lauks”) atzīst, ka viņu bažīgu darījušas partijas iekšējās domstarpības. Ziedotāji esot arī uzrunājuši partijas vadību, aicinot sakārtot organizāciju, lai tā spētu darboties kā ­komanda.

Turpretim Balvu puses uzņēmējs Andrejs Kindzulis ir ļoti apmierināts ar savu 5000 eiro ieguldījumu Zemnieku savienībā. “Pats arī esmu LZS biedrs un ziedoju pēc savas iniciatīvas. Neviens mani neaicināja un nekādus labumus par to nesolīja. Tā ir viena no vecākajām partijām, kas sevi laika gaitā labi noturējusi un norūdījusi. Tagad apvienība ZZS ieguvusi premjera amatu, un skatos cerīgi, ka no pašreizējā premjera sagaidīsim vairāk nekā no citiem. Man kā transporta nozares uzņēmējam ir ļoti būtiski, lai vairāk uzmanības tiktu pievērsts ceļu sakārtošanai Latgales pusē. Arī tehnisko apskati vajadzētu noteikt uz diviem gadiem, nevis vienu.”

Dzīvnieku viesnīcas “Kalndores” īpašniece Natālija Līvmane Nacionālo apvienību atbalsta, kopš tā vēl bija tikai jauniešu organizācija “Visu Latvijai!”. “Man ir tuvas viņu idejas un šie jaunie puiši šķita tādi samērā tīri un godīgi. Tādi viņi pratuši palikt, arī atrazdamies lielajā politikā, tādēļ iespēju robežās turpinu atbalstīt organizāciju. Daru to pati pēc savas iniciatīvas,” teic N. Līvmane.

 

Saņem arī no valsts

Vajadzība pēc ziedotājiem politiskajām organizācijām mazinājusies, jo kopš 2012. gada tās partijas, par kurām pēdējās Saeimas vēlēšanās nobalsojuši vairāk nekā 2% vēlētāju, var saņemt valsts finansējumu – 0,71 eiro par katru saņemto balsi. Saskaņā ar šo kārtību sešas Saeimā pārstāvētās partijas 2015. gadā saņēma kopumā 612 397,72 eiro no valsts budžeta (“Saskaņa” – 149 019,77 eiro, “Vienotība” – 141 669,85 eiro, ZZS – 126 529,10 eiro, Nacionālā apvienība – 107 612,57 eiro, “NSL” – 44 389,91 eiro, LRA – 43 176,52 eiro). Piešķirto finansējumu politiskās partijas ir tiesīgas izlietot telpu īrei, sakaru un interneta pakalpojumiem, darba algām, zvērināta revidenta pakalpojumiem, pētniecības darbiem, aptaujām un konsultācijām, iedzīvotājiem paredzēto izglītošanas pasākumu organizēšanai, grāmatu, informatīvo materiālu izdošanai un izplatīšanai, kā arī politiskajai aģitācijai. “Vienotībai” gan pašlaik draud valsts finansējuma zaudēšana, jo KNAB ieskatā partija nav norādījusi visus priekšvēlēšanu tēriņus.

 

20160404213330_5857

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. sociāli atstumtais Atbildēt

    tu nu , Jānīti ( rozenberg) vari čiepstēt cik gribi – tavas noziedznieku grupeles dziesma ir nodziedāta ! Cēsis paliek tikai tukšākas ! Un kā nu nē ; VID shēmas ķer , un ilgstoši , arī Cēsis ; lieliski , vai ne , būt astoņkājī !?!

  2. BOIKOTS valsts nodevējiem Atbildēt

    Vienotības ziedotājiem tagad ir no kauna zemē jāielien par to ka ziedojuši partijai kas nododot valsti pretēji pilsoņu gribai vienpersoniski piekrita uzņemt migrantus un turpina lobēt to uzņemšanu arī pēc asiņainajiem migrantu rīkotajiem teroraktiem un simtiem izvarotām sievietēm un bērniem visā Eiropā. Tauta nepiedod tiem kas ziedo valsts nodevējiem kas vēlas pārpludināt Latviju ar migrantiem iznīcinot mūs kā tautu un sagraujot mūsu kultūru. Pienācis laiks lauzt līgumus ar šīm firmām un atteikties no to produktiem un pakalpojumiem. Pienacis laiks boikotēt un pasludināt par nevēlamiem viesiem arī šīs privātpersonas un to radiniekus kas ziedo migrantu uzņēmējiem un tautas nodevējiem.
    SIA “Uzvara lauks”
    Bauskas puses lielzemnieks – Āris Burkāns
    “Tukuma Straume” valdes priekšsēdētājs Aivars Podnieks
    Jānis un Normunds Bergi
    Sandra Ansone
    Ainis Kalmanis
    Sandra Bukane
    Sandra Kalniete
    Artis Pabriks
    “SAF tehnika” valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs
    Inese Vaidere
    Arnis Vējš (SIA “Uzvara lauks”

  3. Cik vini ir ziedojusi slimiem berniem un dzivnieku palversmem man vairak gribas uzzinal. ?

Draugiem Facebook Twitter Google+