Foto – LETA

Paša spēkiem un ar citu atbalstu 0

Lietotā ratiņkrēsla iegādi un nobrauktuves ierīkošanu invalīdam finansē pašvaldība. Pirms gada 1. grupas invalīds Jānis Lipskis cēla trauksmi par ārkārtējo situāciju, kāda naudas trūkuma dēļ valstī bija izveidojusies tehnisko palīglīdzekļu jomā.

Reklāma
Reklāma

 

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Rindā pēc tiem tobrīd gaidīja vairāk nekā 10 tūkstoši invalīdu, bet niecīgā finansējuma dēļ rinda uz priekšu virzījās ļoti gausi. Gadā par valsts atvēlētiem līdzekļiem iepirka vien apmēram 15 ratiņkrēslus, bet J. Lipskis rindā bija 129. “Tātad nav zināms, vai vispār savā mūžā saņemšu ratiņkrēslu,” toreiz secināja 72 gadus vecais invalīds.

Tomēr bez elektriskā ratiņkrēsla J. Lipskis nespēj tikt laukā no sava dzīvokļa četrām sienām, tāpēc viņš nenolaida rokas un cītīgi pētīja internetā pieejamo informāciju. Meklēja lietotus ratiņus, jo tie ir lētāki, un pirms kāda laika viņam arī izdevās tādus atrast. “Mans draugs kādreizējais kolēģis aizbrauca un apskatījās, kādā kārtībā ir piedāvātie ratiņi. Tas ir vācu ražojums ar spēcīgu motoru, tiesa, ražots pirms vairāk nekā desmit gadiem. Lai gan lietoti, tie ir labi saglabāti. Nelielo remontu, kas bija nepieciešams, veica speciālists palīglīdzekļu remontdarbos Aivars Vaivods Ogrē. Parasti meistari prasa, lai remontējamo mantu lietotāji paši ved uz darbnīcu, bet Aivars bija tik pretimnākošs, ka ieradās pie manis dzīvoklī. Turklāt iepriekš internetā bija sameklējis attiecīgo ratiņu lietošanas instrukciju, pēc tās noregulēja manus ratus tā, lai tie ripotu bez aizķeršanās,” stāsta J. Lipskis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lai gan invalīds dzīvo daudzdzīvokļu nama pirmajā stāvā, viņam, lai tiktu laukā, dažu pakāpienu pārvarēšanai nācās ierīkot speciālu nobrauktuvi, pirms tam saņemot būvvaldes atļauju.

 

Jānis neslēpj – te vienīgo reizi saskārušies ar birokrātiskajiem šķēršļiem, jo būvvalde iebildusi pret jebkādām izbūvēm kāpņu telpā. Tomēr Ķeguma pašvaldība un sociālais dienests atbalstījis invalīda vajadzības, un beigu beigās pēc vairāku mēnešu diskusijām situācija atrisinājās par labu J. Lipskim.

 

Nobrauktuvi ierīkoja vienā dienā, tā ir nolaižama un paceļama, kā arī noslēdzama ar atslēgu. Kaimiņš Pēteris Poļanskis palīdzēja Lipskim pirmo reizi izbraukt pa ierīkotajām sliedēm laukā. Nobrauktuves ierīkošanu, kā arī elektriskā ratiņkrēsla iegādi par 200 latiem sedza Ķeguma pašvaldība. Jānis ir pateicīgs gan novada domes priekšsēdētājam Robertam Ozolam, sociālā dienesta vadītājai Vinetai Kļavai, gan kaimiņam P. Poļanskim, kā arī sociālajai aprūpētājai Ilvai Pļaviņai par ikdienā sniegto palīdzību.

Pērn ar Labklājības ministrijas papildu piešķirtajiem 140 tūkstošiem latu nedaudz straujāk uz priekšu pavirzījusies arī rinda uz valsts apmaksātiem, pilnīgi jauniem elektriskajiem ratiņiem. Nu J. Lipskis šajā rindā ir 83.

 

 

Uzziņa

10. jūlijā Labklājības ministrija valdībai pieprasīja papildu finansējumu 3,9 milj. latu. No tiem viens miljons latu paredzēts, lai nodrošinātu invalīdiem nepieciešamos tehniskos palīglīdzekļus. Šāda priekšlikuma atbalstīšana ļautu vairāk nekā 4000 nepieciešamās tehniskās palīgierīces, piemēram, ratiņkrēslus, protēzes u. c., saņemt 2012. gada ceturtajā ceturksnī.

Reklāma
Reklāma

Avots: Labklājības ministrija

 

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.