Pasaules mūzika septiņās diennaktīs 0
Pasaules koru olimpiāde izskanējusi kā latviešu kormūzikas jaudīguma apliecinājums, kaut organizatoriski priecēja ne viss
Nupat ir beigusies vērienīgākā Pasaules koru olimpiāde tās vēsturē ar vairāk nekā divdesmit pasaules pirmatskaņojumiem, tostarp īpaši veltītiem šai olimpiādei, un milzu gavilēm “Arēnā Rīga”, saņemot 54 zelta, sudraba un bronzas medaļas 29 kategorijās čempionu un atklātajos konkursos. Sarēķinot kopā dziedāšanas laiku konkursos un priekšnesumos, iegūstam 10 460 minūtes – esam dziedājuši vairāk nekā septiņas diennaktis nepārtraukti.
Pirmatskaņojumi un meistarklases
Mani visvairāk valdzināja noskaņa Esplanādē, kur īpaši uzbūvētā estrādē draudzības koncertos kori nomainīja cits citu. Skatītāju vidū skatu piesaistīja latviešu kundze visnotaļ cienījamos gados, kura izcili labā vācu valodā diskutēja ar tikko no podestiem nonākušo vācu dziedātāju kompāniju. Nu, kā, koris no Vācijas un neviena dziesma vācu valodā! – brīnījās ilglaicīgā dziedātāja, vīru koru līdzjutēja Gaida Kaņepe. Savulaik viņa četrdesmit gadus nostrādājusi par vecāko lektori un tulci Rīgas Tehniskajā universitātē. Vācu koristi teikuši, ka nav muzicējuši dzimtajā valodā, jo skanējuši gospeļi, kurus visā pasaulē dziedot tikai angliski. “Singout Gospel Mass Choir” ar 109 dziedātājiem skaita ziņā bija lielākais koris olimpiādē. Jautāti par spilgtāko iespaidu, dziedātāja Gabriela Mila attrauc: “”My song”! (Ērika Ešenvalda 8. Pasaules koru olimpiādei komponētā oficiālā dziesma ar Rabindranata Tagores vārdiem. – V. K.) Lieliska mūzika, brīnišķīga dzeja. Šķiet, dziesma kļūs par hitu.” Pasaulslavenā latviešu komponista Ērika Ešenvalda muzikālais ieguldījums ir viena no paliekošajām šīs olimpiādes vērtībām. Šķiet – pirms ovāciju vētras mirkli aizturētās elpas klusumā patiesi iesmaržojās zaļa zāle, kad 16. jūlijā Operā izskanēja sešu vīru vokālajai grupai no Lielbritānijas “The King’s Singers”, mūsu šarmantajām meitenēm “Latvian Voices” un instrumentālistu grupai “Xylem Trio” rakstītā Ērika Ešenvalda dziesmu cikla pasaules pirmatskaņojums ar drastiskajiem sešiem mazajiem bundziniekiem, kas īpaši šarmanti izklausījās, angļu puišiem dziedot latviešu valodā. Ešenvalda mūzika skanēja arī vienā no muzikāli krāšņākajiem notikumiem – sakrālās mūzikas koncertā Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. It īpaši ar izcilo Riharda Dubras “Te Deum” izskaņā, Mārim Sirmajam, Airai Birziņai un Mārtiņam Klišānam sešrocīgi vadot Latvijas labākos korus, tas bija īsts latviešu kormūzikas virsotņu jaudīguma apliecinājums. Pie olimpiādes ieguvumiem pieskaitāmas arī iespējas satikties ar pasaules mūzikas izcilībām viņu meistarklasēs. Tā īsti pirmo reizi te, Latviešu biedrības namā, Mortena Lauridsena meistarklasē ar izcilo komponistu saticies arī mūsu diriģēšanas vecmeistars Edgars Račevskis, kurš tepat iegādājies arī veselu klāstu cienījamā viesa skaņdarbu.
Dārgās biļetes un brīvās vietas
“Varu atļauties iet tikai tur, kur bez maksas,” atvadoties sacīja Gaida Kaņepe. Līdzīgās domās ir tikpat cienījama vecuma, tikai citas pārticības kundze no okeāna viņa krasta – Sandra Osis. Abi ar vīru nopirkuši četras biļetes – divas uz lielkoncertu 13. jūlijā Mežaparkā un divas uz 16. jūlija koncertu Operā, kopā samaksājot 273 dolārus. “Esmu bijusi dažādos koncertos daudzās pasaules valstīs, taču šoreiz biļetes ir pārāk dārgas, īpaši amatieru koru olimpiādei.” Mežaparka estrādē, kur biļetes maksāja no 10 līdz 50 eiro, brīdi pirms koncerta dārgākajās vietās vīdēja tukši soli, kur neviens netraucēja pārsēsties no aizmugures. (Lietus dēļ krietni pabojātā koncerta programma ir kārtējais atgādinājums par jaunas estrādes nepieciešamību.) Tulce, pasniedzēja Irisa Danelsone ar draudzeni nopirkušas biļetes par 15 eiro uz 10. jūlija zvaigžņu koncertu “Arēnā Rīga” ar pasaulslavenās zviedru vokālās grupas “The Real Group” piedalīšanos. Bijis interesants skats: lētākās vietas pilnas, bet dārgākajās kā ar nazi nogriezts tukšums. Varbūt šīs pasaules līmeņa cenas var censties attaisnot ar to, ka pie mums taču notika pasaules mēroga pasākums, tomēr nodibinājumam “Rīga 2014” vajadzēja ņemt vērā arī Latvijas iedzīvotāju pirktspēju.
Milžu cīņas
Krāšņi tērptajām kora “Cgals Chamber Choir” dziedātājām no Namībijas vaicāju, vai Kongresu nama vēsums nekaitē balsij, viņas atsmēja, ka Āfrikā patlaban ir ziema. Namībietēm šī bija pirmā olimpiāde, viņas tai gatavojušās pusotru gadu, mēģinot astoņas stundas nedēļā, un priecājās par tiesībām startēt atklātajā konkursā. Bet galvenais esot izjust olimpiādes garu, kurā spriedze un ritms bijis ne pa jokam, neslēpj arī Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātes jauktā kora “Aura” diriģents Edgars Vītols. Nostartējuši jau divās – sakrālās, kā arī tautas mūzikas un folkloras – kategorijās, pirms jaukto koru sacensībām dziedātāji cēlušies sešos no rīta, jo septiņos mēģinājums, bet deviņos – starts. Un vietā jābūt visiem, pat ja jālec uz kruķiem, kā tas pirms olimpiādes gadījies kādam koristam.
Latvija lepojas ar vislielāko čempionu, kā arī dažāda kaluma medaļu skaitu. Taču mums bija arī vislielākā pārstāvniecība olimpiādē – 102 kori. Vienā kategorijā čempionu, titulētāko koru konkursos varēja tikt piešķirtas vairākas zelta, sudraba un bronzas medaļas (vai atklātajā konkursā attiecīgi diplomi), iekļaujoties noteiktu iegūto punktu amplitūdā. Taču čempions vai uzvarētājs bija tikai viens – visvairāk punktu ieguvušais. Tādēļ trīsreiz – malači! – Ivara Cinkusa vadītajam “Gaudeamus” par šo titulu vīru koru kategorijā. Sešu Latvijas iegūto čempionu titulu īpašnieku vidū sumināms Emiļa Melngaiļa Liepājas mūzikas vidusskolas meiteņu koris diriģenta Andra Kontauta vadībā, kas guva uzvaru viendabīgo jauniešu koru kategorijā. Kā man atklāja žūrijas pārstāvis, Nacionālās operas galvenais diriģents Mārtiņš Ozoliņš, liepājniecēm uzvaru nesis daudzšķautņains repertuārs, lieliska muzikalitāte un atraktivitāte izpildījumā.
Olimpiādes lielākā intriga, kā aizvien, saistījās ar vīru, sievu un jaukto koru sacensībām, kur a cappella tiek izpildīts vissarežģītākais un daudzveidīgākais repertuārs. Diriģente, žūrijas locekle no Sanktpēterburgas Irina Roganova pēc pirmās dienas jaukto koru kategorijā vērtēja: “Galvas tiesu pārāks ir koris “Maska” (Babītes novada jauniešu koris), nezinu, vai tas ir valsts vai pašvaldības subsidēts, taču pavisam profesionāls, uzstājās spoži. Priecājos par viņu talantu atskaņot arī mūsdienīgu mūziku.” Aizkulisēs dzirdēju, ka par Babītes novada jauniešu kori, kurš pēc iepriekšējo Dziesmu svētku reitinga ir ceturtais izcilākais Latvijā (konkursā nepiedalījās Lielās balvas ieguvēji “Sōla”, “Kamēr”, pirmo vietu izcīnījušās “Balsis”), ļoti priecājušies arī žūrijas locekļi no Dānijas un Ķīnas. Prieks, ka otra mūsu cerība – A. Ancāna vadītais agrākais “Swedbank”, tagad – Emīla Dārziņa jauktais koris ieguva čempiona titulu laikmetīgās mūzikas kategorijā. Savukārt par to, kā medaļu liktenis izšķīrās jaukto koru kategorijā, žūrijas pārstāvis no Latvijas, padomnieks muzikālajos jautājumos Operā, diriģents Andris Veismanis stāsta: “”Maska” varbūt bija muzikālāka, atraktīvāka, taču Dienvidāfrikas koris “Stellenbosch University Choir”, neatpaliekot muzikalitātē, bija trīsreiz lielāks (108 dziedātāji) un līdz ar to – jaudīgāks. Viņi uzvarēja ar divu punktu pārsvaru, kas, vērtējot čempionu konkursā, ir daudz, sasniedzot gandrīz maksimālo rezultātu – 98 punktus no 100 iespējamiem.” Toties “Maska” ieguva čempiona titulu tautas mūzikas/folkloras kategorijā. Jāpiebilst, ka šo pašu Dienvidāfrikas kori 2012. gada Pasaules koru olimpiādē Sinsinati (ASV) neizdevās pārspēt arī “Sōlai”, kas pārveda mājās zelta medaļu. Dienvidāfrikas korim gan izdevās aizstāvēt savu čempionu titulu, tomēr arī “Maskas” zelta medaļai jaukto koru kategorijā ir īpaša spozme. Taču jau kārtējo reizi jāvaicā – ja jau valsts ar prēmijām apbalvo olimpiskajās spēlēs augstāk un tālāk aizlēkušos, kādēļ tikpat dāsna tā nav arī pret tiem, kuri izjustāk, emocionālāk, sirsnīgāk par visiem citiem pasaulē spēj dziesmā, dejā vai spēlē izstāstīt stāstu par sevi un Latviju?
Kā tumša ēna ap citādi gaišo un pacilājošo Pasaules koru olimpiādes izskaņu Ukrainas notikumu kontekstā vērtējams paziņojums, ka nākamais planētas dziedāšanas forums 2016. gadā notiks Sočos (Krievija). Skaidrs, ka šāda mēroga sarīkojumus plāno ilglaicīgi, tomēr Soču izvēle rada pretrunīgas izjūtas par tiem kā norises vietu koru olimpiādei, kura nes pasaulē vēstījumu par mieru un saprašanos starp tautām.
Pasaules koru olimpiāde 2014
Čempionu tituli:
Latvija 6; Dienvidāfrika 5; Ķīna 4
Medaļu skaits
Latvija 54; Ķīna (ieskaitot Honkongu) 53; Krievija 46; ASV 32; Indonēzija 28
Latvijas kori – atklātā konkursa uzvarētāji
* Jauktie kori: Rēzeknes novada jauktais koris “Ezerzeme” (diriģents Ēriks Čudars)
* Sakrālā mūzika bez pavadījuma: Rīgas Jēzus draudzes koris (diriģente Austra Ošleja)
* Laikmetīgā mūzika: Rīgas Tehniskās universitātes jauktais koris “Vivere” (diriģents Gints Ceplenieks)
* Gospeļi: “GG Choir” (diriģente Elīna Zāģere)
* Tautas mūzika: jauktais koris “Ogre” (diriģents Jānis Zirnis)
Viedokļi
Diriģente, žūrijas locekle Aira Birziņa: “Man ļoti liels prieks, ka ikvienam cilvēkam Latvijā bija unikāla iespēja redzēt un dzirdēt visdažādāko pasaules koru mūziku, apmeklējot draudzības koncertus un konkursus. Žūrijā, vērtējot sieviešu koru sniegumu, biju lepna par mūsējām zelta medaļniecēm “Spīgo” un “Ausmu”, kurām bija ārkārtīgi sarežģīts repertuārs. Taču, lai iegūtu čempiona titulu, tas jāizpilda absolūti nevainojami, jo Olimpiādes žūrija dzird katru visniecīgāko niansi. Varbūt līdzās spožam sniegumam arī repertuāra izvēles taktika nospodrināja dāņu dziedātāju čempionu titulu. Ar dalītām jūtām uztveru to, ka nākamā Olimpiāde notiks Sočos. Dārgs ceļš, vīzu režīms. Cik no Latvijas koriem to varēs atļauties?”
Sanktpēterburgas pārstāve žūrijā, diriģente Irina Roganova: “Latvijā un Igaunijā, varbūt mazāk Lietuvā pēdējos divdesmit gadus koru mūzikas attīstībā noticis tāds lēciens, pēc kā daudzām citām valstīm tiekties un tiekties. Valsts un pašvaldības atbalsts koru mūzikas attīstībai devis patiešām satriecoši labus rezultātus. Tik daudz labu komponistu, viņu darbi tūlīt tiek iestudēti, publika tos dzird. Krievijā pēdējos divdesmit gados amatieru kormūzikā jūtama lejupslīde.”
