Pasmaidīt par sevi 0
“4 pasaules, 4 stihijas” ir viens no diviem šīs sezonas jaunumiem baletā. Otrs jaunums – L. Minkusa “Bajadēra” ar Aivara Leimaņa horeogrāfiju pirmizrādi piedzīvos 20 aprīlī.
“4 pasaules, 4 stihijas” pēc pirmizrādes piedzīvojušas jau četras izrādes gandrīz simtprocentīgi piepildītā zālē (vidējā apmeklētība ir 88%). Uzvedums priekškaru vērs februārī, pēc tam martā, aprīlī un maijā.
Īpašā skatītāja krēslā aicināju eksbalerīnu, festivāla “No klasikas līdz avangardam” lolotāju un īstenotāju Litu Beiris.
– Ir labi atcerēties veco, bet, ja tik reti notiek jauni baleta iestudējumi, tiem jābūt ar lielu pievienoto vērtību. Man gribējās redzēt ko jaunu, jo tik daudz jauna ir apkārt pasaulē. Vajadzētu dot vairāk iespēju savu talantu izpaust jaunajiem horeogrāfiem. Jā, man gribējās vairāk redzēt kaut ko oriģinālu. Uzveduma trešā daļa “Pas de quatre” ir ar to pašu Žila Pero divdesmit gadus seno horeogrāfiju – jo jaunākas jau nav! –, ko esmu dejojusi arī pati.
Labi, ka latviešu baleta cienītājam pirmoreiz bija iespēja redzēt baletu “Erda” ar Jurija Vamoša horeogrāfiju, kurā izmantota Pētera Vaska mūzika. Uzvedumā lieliska bija Viktorija Jansone. Tā ir balerīna, kas labi izjūt mūsdienu deju, viņai ir laba plastika, no kuras gandrīz var lasīt dejas tekstu. Taču diemžēl Jurija Vamoša horeogrāfija nav tik dziļa un nozīmīga kā Pētera Vaska mūzika.
“Marijas sapnis” piesaista publiku ar jauku komismu, ko vispār grūti uz skatuves parādīt, arīdzan horeogrāfijā. Komisms ir diezgan ciets rieksts. To pašu var teikt arī par teātra uzvedumiem. Tas, ka jaunajiem baleta māksliniekiem patīk uz skatuves pajokot par spīti tehniskām grūtībām, patīk paironizēt un pasmaidīt pašiem par sevi, ir jauki un pozitīvi. Un to novērtē arī publika.
