Latvijā
Politika

Pašvaldībām no nodokļiem plānoto 19,6% vietā novirzīs 19,4%0


“Budžeta” portfelis.
“Budžeta” portfelis.
Foto: LETA/Evija Trifanova

Pašvaldību budžetiem no nodokļiem iepriekš plānoto 19,6% vietā novirzīs 19,4%, aģentūru LETA informēja Latvijas Pašvaldību savienībā (LPS).

Trešdien ticis parakstīts LPS un Ministru kabineta 2019.gada vienošanās un domstarpību protokols. LPS atzina, ka šajā protokolā palikuši vairāki pašvaldībām būtiski jautājumi, par kuriem nav panākta vienošanās, tomēr par svarīgākajiem – nodokļu ieņēmumiem un aizdevumiem – vienošanās tomēr rasta.

LPS jau pirms valsts budžeta apstiprināšanas vairākkārtīgi norādīja, ka pašvaldību budžetu nodokļu ieņēmumiem kopā ar speciālo dotāciju jābūt 19,6% no kopbudžeta nodokļu ieņēmumiem. Šāda vienošanās ar Finanšu ministriju (FM) tika panākta pašreizējās nodokļu reformas kontekstā.

LPS skaidroja, ka šī pieeja ir būtiska, lai nodrošinātu pašvaldību budžetu stabilitāti un nepieciešamos finanšu resursus pašvaldību funkciju veikšanai un saistību izpildei gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā. Tomēr, sākot sarunas par šī gada vienošanās un domstarpību protokolu, FM piedāvāja nodokļu ieņēmumus garantēt ne mazāk kā 1,47 miljarda eiro jeb 19,4% apmērā, līdzšinējo nepieciešamo 19,6% vietā.

Šo piedāvājumu izvērtēja gan LPS valde, gan dome un tika panākta vienošanās, ar piebildi, ka atkāpe no 19,6% ir tikai 2019.gadā. Par pašvaldību budžetiem novirzāmo nodokļu apmēru nākamajiem gadiem tiks sākta jauna diskusija.

Otrs pašvaldībām būtiskākais aspekts, par kuru protokola kontekstā izvērtās visspraigākās sarunas, ir aizņemšanās nosacījumi, paredzot aizņēmuma saņemšanai 25% pašvaldības budžeta līdzfinansējumu.

Tomēr valdība trešdien lēma likumā par 2019.gada budžetu paredzēt, ka pašvaldībām, aizņemoties Valsts kasē līdzekļus izglītības iestāžu investīciju projektu īstenošanai, būs jānodrošina līdzfinansējums 10% apmērā, ja Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) būs sniegusi pozitīvu atzinumu Finanšu ministrijai par attiecīgā projekta nepieciešamību izglītības nodrošināšanā un ieguldījumu ilgtspēju.

Bez pašvaldību līdzfinansējuma tiks nodrošināti aizņēmumi tikai tajos gadījumos, ja būs valsts institūciju atzinums par skolas ēkas neatbilstību Būvniecības likuma prasībām, kopā ar IZM un VARAM atzinumiem par projekta ilgtspēju. Savukārt pārējiem investīciju projektiem pašvaldībām būs jānodrošina līdzfinansējums līdz 25% no kopējām izmaksām, lai gan LPS sākotnēji bija gatava piekrist 10%.

LPS priekšsēdis Gints Kaminskis atzina, ka šajā protokolā ir vairāki pašvaldībām ļoti būtiski jautājumi, kuros ir rasts kompromiss pēc ilgstošas un smagas sarunas LPS domes sēdē, tomēr rastais risinājums pašvaldību aizņemšanās nosacījumos īsti neapmierina ne vienu, ne otru pusi, tāpēc sarunas atsākies jau pavisam drīz – pie 2020.gada valsts budžeta izstrādes.

Protokola domstarpību sadaļā palikuši jautājumi par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā, kas attiecās uz likumā noteikto valsts kompensācijas daļu denacionalizēto dzīvojamo māju īrniekiem, un nepieciešamo valsts atbalsta programmu pašvaldību kapitālsabiedrībām jaunu īres māju būvniecībai.

Kopumā mērķdotācijas pašvaldībām 2019.gadā veidos 364,64 miljonus eiro.

LA.lv