×
Mobilā versija
+16.8°C
Mirta, Ziedīte
Piektdiena, 20. aprīlis, 2018
13. aprīlis, 2016
Drukāt

Vai kaimiņu novadi veidos kopīgu pašvaldības policiju?

LETALETA

Daudzos novados līdz šim nav izveidotas pašvaldības policijas. Vai grozījumi likumā “Par policiju”, kas ļaus novadiem veidot kopīgas pašvaldības policijas iestādes, mudinās gādāt vietējos kārtības sargus?

Juris Dombrovskis, Ciblas novada domes priekšsēdētājs: “Mēs esam neliels novads, iedzīvotāju skaits sarucis jau zem trim tūkstošiem, tāpēc mums nav izdevīgi veidot savu pašvaldības policiju. Ja grozījumus likumā “Par policiju” apstiprinās, būsim gatavi kooperēties ar Ludzas novadu, lai veidotu vienotu pašvaldības policiju. No mūsu novada centra līdz Ludzas pilsētai ir tikai desmit kilometru, tātad jau no ģeogrāfiskā viedokļa vien kopīga pašvaldības policija būtu labs variants. Protams, pats galvenais, ka mēs būtu ieguvēji izmaksu ziņā. Tiesa, kāds varbūt teiks, ka var palikt tā, kā līdz šim, kad ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu visumā galā tiekam, jo mūsu novada teritorijā strādā divi valsts policijas inspektori. Taču jāņem vērā, ka ir lietas, ar kurām valsts policija tomēr nespēj tikt galā. Tas attiecas gan uz vides piesārņošanu, gan ceļu izdangāšanu, gan īpašumu uzturēšanu kārtībā. Ja šajās jomās darbotos pašvaldības policija, tas noteikti atmaksātos. Kooperēšanās ziņā mums jau ir labs paraugs – Ludzā Valsts policijas ēkā atrodas atskurbtuve, kas uzņem iereibušos sabiedriskās kārtības traucētājus no četriem novadiem.”

Irēna Sproģe, Salas novada domes priekšsēdētāja: “Vairāk sliecos domāt, ka neizskatīsim iespēju tikt pie pašvaldības policijas kooperēšanās ceļā. Nevajag visu uzkraut pašvaldībām! Sabiedriskās kārtības nodrošināšana – tā tomēr ir valsts funkcija, tātad valstij arī jātiek galā, nav vajadzības dublēt. Cita lieta, ka mēs varētu noslēgt līgumu un finansēt atsevišķus valsts policijas pakalpojumus, piemēram, reidu organizēšanu. Gan par to, ko jaunieši dara ārpus skolas un mājas, gan par to, kā suņu īpašnieki ievēro vai neievēro saistošos noteikumus. Pašlaik mums ir divi ļoti labi Valsts policijas iecirkņa inspektori, cilvēki viņiem uzticas. Turpmāk sadarbību ar Valsts policiju varētu paplašināt.”

Ojārs Petrēvics, Durbes novada domes priekšsēdētājs: “Esmu par to, lai valsts, cik vien ātri var, radītu tādu iespēju, ka diviem vai trim novadiem būtu izdevīgi kooperēties. Mūsu novadā pašvaldības policijas nav, Grobiņas novadā darbojas. Varbūt mums varētu pievienoties arī Priekules novads. Ir lietas, ar kurām tiek galā Valsts policija, bet netrūkst arī tādu, kas pašiem jārisina. Īpašnieki nepļauj zāli, nesakopj māju apkārtni, ļauj suņiem skraidīt savā vaļā. Jauniešiem gadās pa trakulībai. Un kur tad vēl kūlas dedzināšanas sērga! Pašvaldības policija šādus pārkāpējus patramdītu. Cilvēks nu reiz ir tā iekārtots, ka patīk reizēm kaut ko neievērot vai vairāk atļauties. Audzināšanas funkcija arī ļoti svarīga.”

Guntars Velcis, Ērgļu novada domes priekšsēdētājs: “Labāk būtu kārtīga Valsts policija, nenāktos resursus dalīt. Kā tagad sanāk? Vieniem naudas nav, bet ir likuma spēks, otriem nauda ir, bet nav likuma spēka. Tāpēc mēs iestājamies, lai valsts vairāk rūpētos par Valsts policiju, ar kuru tad mēs varētu stiprināt sadarbību. Cerīgi ir tas, ka Valsts policija paredzējusi sagatavot priekšlikumus sadarbības pilnveidošanai sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jautājumos ar tām pašvaldībām, kurās nav izveidota pašvaldības policija. Valsts policija varētu ar visu tikt galā, izņemot, protams, Parīzes teroraktiem līdzīgas nelaimes, kad pat astoņas policijas nelīdzētu.”

Kārlis Pabērzs, Krustpils novada domes priekšsēdētājs: “Īsti neredzam vajadzību pēc pašvaldības policijas, Valsts policija strādā, ikdienā galā tiekam, mums palīdz Jēkabpils pilsētas tuvums.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Likumprojekts “LELB – vienīgie īstie luterāņi”

Vairāki Saeimas deputāti iesnieguši likuma labojumus, lai noteiktu, ka valsts atzīst Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) darbības nepārtrauktību Latvijā un ka LELB ir vienīgā tiesību pārmantotāja luteriskajai baznīcai, kas darbojās Latvijā līdz 1940. gadam.

Pašlaik spēkā esošo LELB likumu plānots papildināt ar preambulu, kurā būtu noteikts gan augstāk minētais, gan tas, ka LELB izveidojusies luteriskās reformācijas kustības ietvaros 16. gadsimtā, darbību sākusi pirms Latvijas dibināšanas un nepārtraukti darbojusies Latvijā arī okupāciju laikā. Grozījumi likumā paredz vēl vairākas citas izmaiņas. Likumprojektu sagatavojusi LELB Tiesību komisija un apstiprinājusi baznīcas Bīskapu kolēģija. LELB pārstāvji vērsušies pie 12. Saeimas deputātiem ar lūgumu parakstīt šo likumprojektu.

Taču Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) pauž uzskatu, ka piedāvātie grozījumi nepamatoti ierobežo baznīcas draudžu pašnoteikšanās tiesības. Likumprojekts esot izstrādāts bez konsultācijām ar citām luterāņu baznīcām Latvijā. LELBĀL norādīja, ka patlaban Latvijas teritorijā un ārpus tās darbojas trīs luterāņu baznīcas un to draudzes kā tās LELB pēcteces, kuras darbību pārtrauca Otrais pasaules karš un sekojošā okupācija. Līdz ar to būtu pareizi vienoties par baznīcu līdzvērtīgu sadarbību, nevis netaisni izcelt vienas absolūtu prioritāti, uzskata LELBĀL.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+