Mobilā versija
+0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
3. februāris, 2016
Drukāt

Pati vadus nevelk (1)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

"Tele2" tehniskā direktore Līga Krūmiņa skatās uz dzīvi pozitīvi un uzskata, ka nav nepadarāmu lietu.

“Darbs telekomunikāciju jomā ir aizraujošs, jo tā ir dinamiska nozare, kas nemitīgi attīstās un tāpēc nekad nebūs garlaicīga,” teic “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa, kura regulāri sastopas ar jauniem tehnoloģiskiem pagriezieniem.

Šajā nozarē katra tehnoloģija, piemēram, mobilā interneta tīkla veids, kalpo vien septiņus līdz desmit gadus. Pēc tam aiziet nebūtībā un vietā nāk kas jauns, tādēļ darbā nav rutīnas. Kādreiz telekomunikācijas vispirms saistījās ar telefona aparātiem, bet tagad šīs jomas speciālistiem aizvien vairāk uzmanības jāpievērš internetam, jo cilvēku dzīvē lielāku lomu ieņem saziņa, izmantojot globālo tīmekli. “Mainās ne tikai tehnoloģijas, bet arī cilvēki, kas izmanto mūsu pakalpojumus,” secinājusi Līga.

 

Uzticas savai komandai

IT un telekomunikāciju jomā Līga ir vienīgā sieviete Baltijā, kas ir šādā amatā. Ikdienā viņa vada uzņēmuma tehnisko departamentu, kurā ir 41 darbinieks, pārsvarā vīrieši, kas Līgas vadībā rūpējas par mobilo sakaru kvalitāti. Līga teic, ka viņai ar savu kolektīvu strādāt ir viegli, jo kopējā noskaņa ir šāda: ja ir darbs, tas jāpadara. “Departamenta darbiniekiem nemācu, kā vilkt vadus,” skaidro Līga. “Dodu stratēģisko virzību, bet radošais un tehniskais izpildījums ir darbinieku ziņā.” Tāpēc arī izpaliek strīdi ar pieredzējušiem tehniķiem. Protams, ja vajadzētu, viņa spētu pati novērst tehniskas problēmas bāzes stacijā, tomēr ir pārliecināta, ka komanda to izdarītu labāk.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, pildot amata pienākumus, Līgai bija “Tele2” tīkla infrastruktūras nomaiņa un Latvijā plašākā 4G tīkla izbūve. Tā kā jaunu tīklu izbūves laikā jāturpina strādāt arī esošajai sistēmai, jauna tīkla izveide esot gluži kā mainīt “lidmašīnai motoru lidojuma laikā”. Tāpat viens no Līgas pienākumiem ir uzmanīt, lai uzņēmuma telekomunikāciju tīkls darbotos pilnvērtīgi.

 

Nemitīgi jāmācās

Pirms nonākšanas darbā “Baltic GSM”, ko vēlāk pārpirka “Tele2”, Līga sāka telekomunikācijas jomas studijas Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU). Kāpēc izvēlējās šādu dāmām netipisku studiju programmu? “Skolā man bija divi mīļākie priekšmeti: matemātika un angļu valoda. Secināju, ka cipari tomēr patīk visvairāk. Bija doma studēt matemātiku, taču aizbraucu uz konsultācijām RTU un sapratu, ka tīrā matemātikā savu nākotni neredzu, ka interesantāk būtu saistīt savu karjeru ar telekomunikācijām. Tagad jāsecina, ka esmu pieņēmusi pareizo lēmumu.” Jāpiebilst, ka šis uzņēmums ir vienīgā Līgas darbavieta, kurā viņa nu jau pavadījusi 15 gadus. Strādāt Līga sāka jau studiju laikā, kad pieteikties darbā šajā uzņēmumā rosināja kāds no RTU mācībspēkiem. Viņa uzreiz tika pie gana nozīmīgiem pienākumiem – bija jāveido tīkla vadības centrs. “Tās bija kā acis, kas uzraudzīja tīkla darbību visās trijās Baltijas valstīs,” saka Līga.

Tālāk darba pienākumi mainījās gana dinamiski: ik pa diviem trim gadiem. “Tā varēju arī attīstīt jaunas prasmes,” teic Līga. Nācies strādāt arī pie telekomunikāciju tīkla izveides lielajā kaimiņvalstī Krievijā. Darbā Līga saskārusies ar kultūras atšķirībām dažādās valstīs: pat Baltijas valstis viena no otras atšķiras, bet Krievijā bijis vēl interesantāk. Ar kādām grūtībām nākas saskarties, strādājot telekomunikāciju jomā? Līga teic – viss atkarīgs no tā, kā uz sarežģījumiem raugās, un patiesībā viss esot atrisināms. “Jo smagāk un grūtāk gājis, jo lielāks ir gandarījums tad, kad izdevies paveikt iecerēto,” viņa atzīst. “Skatos uz dzīvi pozitīvi, tāpēc man nav nepadarāmu lietu. Ja zini, ko gribi sasniegt, tu to noteikti sasniegsi.” Protams, ne vienmēr darbā viss rit gludi. Piemēram, ja bijusi vētra, var būt pārrāvumi tīklā. Taču darbs sakārtots tā, ka Līgai šo problēmu risināšanā ne vienmēr jāiesaistās, jo darbinieki paši zina, kas jādara. Arī radi un draugi Līgai nestāsta par problēmām, ar ko saskārušies telekomunikāciju lietošanā, bet izsakās tikai par pozitīvu pieredzi. Tomēr Līgas telefons vienmēr ir ieslēgts un, ja nepieciešams, padotie var viņai zvanīt arī nakts laikā.

Pēc Līgas domām, lai ilgstoši un veiksmīgi strādātu telekomunikāciju jomā, jābūt ar augstu atbildības izjūtu, precīzam. Turklāt svarīgi, lai pašam patiktu tas, ko dari, un tas sagādātu gandarījumu. Būtiska ir arī gatavība “visu laiku apgūt ko jaunu”. Līga jaunumus tehnoloģiju jomā apgūst gan pašmācības ceļā, meklējot informāciju tīmeklī un citviet, gan piedaloties mācībās, ko rīko jauno tehnoloģiju piegādātāji. Pirms trim gadiem Līga līdztekus maģistra grādam telekomunikāciju jomā ieguva arī MBA grādu Rīgas Biznesa skolā. Tā ir izglītība, kas noderīga tieši vadītājiem. Līga nolēma studēt tāpēc, lai “attīstītu sevi”, lai vadītāja prasmes nebūtu apgūtas tikai pašmācības ceļā, bet būtu arī akadēmiska izglītība. Ārpus darba Līgu aizrauj skrituļslidošana kopā ar ģimeni. Ziemā patīk apmeklēt kultūras pasākumus un lasīt grāmatas.

 

UZZIŅA

Telekomunikāciju nozari iespējams apgūt vairākās izglītības iestādēs. Rīgas Tehniskās universitātes Elektronikas un telekomunikācijas fakultātē var iegūt inženierzinātņu akadēmisko bakalaura grādu elektrozinātnē un inženierzinātņu maģistra grādu telekomunikācijās. Absolventi strādā gan uzņēmumos, piemēram “SAF Tehnika” un “Mikrotīkls”, gan operatorkompānijās, apraides organizācijās, piemēram televīzijās un radio.

Telekomunikāciju sistēmas iespējams studēt arī Transporta un sakaru institūtā. Rīgas Tehniskajā koledžā šajā nozarē iespējams iegūt augstāko profesionālo izglītību un kvalifikāciju “telesakaru speciālists”.

Telekomunikāciju speciālista vidējā neto alga saskaņā ar portāla “Algas.lv” datiem ir 820 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Paldies,par izturību Prezident !!! Tautas Mīlestība ir ar Tevi …

Draugiem Facebook Twitter Google+