Latvijā
Sabiedrība

Pāvests Francisks: Latvija spējusi savas sāpes pārvērst par dziesmu un deju 0


Pāvests Francisks.
Pāvests Francisks.
Foto: LETA/AFP

Sabiedrībai ir jāmācās skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, jo tas rada izaugsmei nepieciešamo vienotību, pirmdien uzrunā Rīgā mudināja pāvests Francisks, kurš Latviju apmeklē vienas dienas vizītē.

Pēc pāvesta vārdiem, var apgalvot, ka ikreiz, kad iemācāmies kā sabiedrība skatīties augstāk un plašāk par pašu interesēm, savstarpējā sadarbība pārtop par solidaritāti. Tā kļūst par vēstures veidošanas pamatu vidē, kur konflikti, spriedze un tie, kas pagātnē uzstatīti par pretiniekiem, var sasniegt daudzpusīgu vienotību, kas rada jaunu dzīvi.

“[Latvijas] simtgades svinības ir svarīgas, lai varētu koncentrēties uz brīvību un neatkarību, kas ir uzdevums, kas iesaista visus. Strādāt brīvības labā nozīmē iesaistīties visaptverošā attīstībā,” ir pārliecināts pāvests.

Katoļu baznīcas vadītājs uzsvēra, ka sabiedrības attīstību nevar sasniegt un izmērīt tikai un vienīgi pēc tai piederošiem īpašumiem un resursiem, bet arī pēc vēlmes radīt dzīvību un nākotni. “Tas kļūst iespējams tikai no tā, cik stipras ir saknes pagātnē un cik stiprs ir skatiens nākotnē,” teica pāvests un solīja, ka viņš lūgs Dievu, lai viņš svētītu šo zemi un padarītu auglīgu šīs nācijas darbu.

Latvija ir spējusi savas sāpes un bēdas pārvērst par dziesmu un deju, svinīgajā uzrunā Rīgas pilī sacīja pāvests Francisks.

Pāvesta ieskatā, uz Latviju var attiecināt vārdus: “Manas žēlabas tu esi pārvērtis līksmē.” “Latvija, dainu zeme, ir pratusi savas sāpes un bēdas pārvērst par dziesmu un deju, spējot pārtapt par dialoga un mierpilnas satikšanās vietu,” vērtēja pāvests.

Pāvests atzina, ka viņam ir patiess prieks pirmo reizi būt Latvijā, kas piedzīvojusi nopietnus sociālos, politiskos un garīgos pārbaudījumus. “Šodien tā ir kļuvusi par vienu no galvenajiem kultūras, politikas un ostu centriem šajā reģionā,” uzsvēra garīdznieks, piebilstot, ka kultūras un mākslas pārstāvji ir guvuši lielu ievērību ārvalstīs, ko viņam pašam izdevies novērtēt arī šodien sagaidīšanas ceremonijā lidostā.

Pāvests Francisks pauda, ka valsts neatkarības simtgade ir nozīmīgs notikums visai sabiedrībai kopumā. “Jūs labi apzināties savas iegūtās un atgūtās brīvības cenu. Tā ir brīvība, kas iegūta, pateicoties saknēm,” teica katoļu baznīcas galva. Citējot Zentas Mauriņas vārdus “Manas saknes ir debesīs”, pāvests Francisks pauda, ka bez spējas skatīties augšup, nebūtu iespējama Latvijas nācijas atjaunošana.

“Garīgā spēja saredzēt tālāk, kas konkrēti izpaužas mazos solidaritātes, līdzjūtības un palīdzības apliecinājumos, ir bijusi par balstu un devusi radošumu, lai radītu jaunu sabiedrības dinamiku, saskaroties ar visiem reducēšanas un izslēgšanas mēģinājumie, kas arvien vairāk apdraud sabiedrību,” teica pāvests.

Viņš pauda prieku, ka šīs zemes saknēs ir katoļu baznīca, kas cieši sadarbojas ar citām kristīgām baznīcām, tādējādi kalpojot par apliecinājumu tam, ka ir iespējama vienotība.

Uz pāvesta Franciska uzrunu Rīgas pilī bija sapulcējusies Ministru kabineta un Saeimas vadība, ministri un Saeimas deputāti, valsts institūciju pārstāvji, diplomātiskā korpusa darbinieki, Rīgas domes vadība, Latvijas Romas Katoļu baznīcas līderi, kā arī virkne sabiedrībā pazīstamu cilvēku.

Pie Rīgas pils pāvestu sagaidīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis. Sagaidīšanas ceremoniju vēroja arī vairāk nekā 100 interesentu, kas bija sastājušies otrpus Rīgas pils tuvumā izvietotajam nožogojumam. Klātesošo rokās bija Latvijas un Vatikāna karogi, kurus, kā novēroja aģentūra LETA, interesentiem aktīvisti Vecrīgā dalīja jau no agra rīta. Pāvestam ieejot Rīgas pilī, viņu pavadīja skaļi ieradušos cilvēku sveicieni.

Pirms oficiālās uzrunas Rīgas pils Baltajā zālē norisinājās oficiālā fotografēšanās, kā arī apmainīšanās ar dāvanām.

No Latvijas puses pāvestam pasniegts īpašs Indriķa Hronikas sējums.

Tas ir īpašs 1993.gada Indriķa Hronikas izdevums, kas izdots laikā pēc neatkarības atjaunošanas un skaidro mūsu tautas vēsturi – latviešu saknes. Vējonis pāvestam Franciskam tika sarūpējis arī privātu dāvanu. Zinot to, ka pāvests jaunībā bija iemīļojis komponista Sergeja Prokofjeva mūziku, Valsts prezidents pāvestam pasniedza ierakstu CD formātā ar latviešu diriģenta Marisa Jansona interpretāciju par Prokofjeva daiļradi. Savukārt pāvests Francisks dāvināja mākslas darbu, kurā mozaīkas tehnikā attēlota Jaunava Marija.

Saistītie raksti

Jau vēstīts, ka Viņa Svētības pāvesta Franciska vizīte Baltijas valstīs norisinās no 22.septembra līdz 25.septembrim, kuras laikā viņš apmeklēja arī Viļņu un Kauņu Lietuvā un otrdien apmeklēs Tallinu Igaunijā. Uzaicinājumu pāvestam apmeklēt Latviju izteica gan Vējonis, gan Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Latvijas vēsturē pirmais gadījums, kad valsti apmeklēja pāvests, bija 1993.gada 8.septembris, kad Latvijā ieradās Jānis Pāvils II. Līdz ar to, šogad aprit 25 gadi kopš pāvesta Jāņa Pāvila II vizītes Latvijā.

LA.lv