Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
21. jūnijs, 2016
Drukāt

PB: Latvijai ir jāpieņem grūti lēmumi, ja vēlas palielināt nodokļu ieņēmumus (14)

Foto-LETAFoto-LETA

Latvijai ir iespēja palielināt nodokļu ieņēmumus, taču tādā gadījumā ir jāpieņem grūti lēmumi un nepieciešamas būtiskas izmaiņas nodokļu sistēmā, secinājuši Pasaules Bankas (PB) eksperti.

Nodokļu ieņēmumus Latvijā var paaugstināt, īstenojot vairākus soļus, proti, paplašinot nodokļu bāzi, paaugstinot nodokļu likmes un samazinot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, teikts aģentūras LETA rīcībā esošajā PB ekonomistu prezentācijā, ar ko pagājušajā nedēļā Rīgā tika iepazīstināti politiķi un eksperti.

Prezentācijā teikts, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) ieņēmumi Latvijā ir zemi salīdzinājumā ar Eiropas Savienības (ES) un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstīm. Tas ir tāpēc, ka UIN likme ir zema, kā arī šī nodokļa piemērošanas bāze ir šaura. Latvijā pastāv dažādi UIN atvieglojumi, piemēram, par investīcijām, par ziedojumiem. PB ekonomisti vērtē, ka Latvijā nodokļu piemērošana uzņēmumu ienākumiem ir sarežģīta, kas deformē sistēmu un rada nevienlīdzību.

PB eksperti iezīmē vairākus UIN reformas virzienus. Tiek ieteikts paplašināt nodokļu bāzi un pārskatīt UIN nodokļa atlaides. Rosināts apsvērt iespēju ierobežot UIN atvieglojumus par zaudējumiem, ierobežojot vai nu zaudējumu apmēru vai arī laika periodu, uz kuru zaudējumi var tikt pārnesti.

Secināts, ka Latvijā plaši tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un standarta PVN likme ir tuva vidējam ES rādītājam. Tomēr nozīmīga PVN ieņēmumu daļa netiek iekasēta izvairīšanās no nodokļiem dēļ. Latvijā prioritāri uzmanība būtu jāpievērš, lai PVN tiktu maksāts atbilstoši likumu prasībām. Būtu jāpēta iemesli, kāpēc pastāv PVN nodokļu plaisa, un jāveic mērķtiecīgi soļi, lai samazinātu jomas, kur PVN netiek maksāts.

PB eksperti pieļauj, ka būtu iespējams atteikties no izņēmuma gadījumiem, kur pašlaik netiek pievienota standarta PVN likme, un ieviest vienotu likmi. Samazinātā PVN likme izmaksā 0,6% no iekšzemes kopprodukta. Ekonomistes norāda, ka iespējams uzmanīgi pārskatīt samazinātās PVN likmes piemērošanu precēm un pakalpojumiem, īpaši apkurei un viesnīcu pakalpojumiem. Vienlaikus atzīts, ka pazemināto PVN likmju atcelšana ir politiski jutīgs jautājums. ES ir tikai viena valsts – Slovākija, kurā nav samazināto PVN likmju.

PB pārstāvji skaidro, ka atšķirīgas PVN likmes parasti izmanto divu iemeslu dēļ: lai samazinātu darba tirgus kropļošanu vai pārdalītu ienākumus. Tiešs atbalsts personām ar zemākiem ienākumiem ir efektīvāks risinājums ienākumu pārdalei. Turklāt samazināto PVN likmju vai atbrīvojumu no PVN administrēšana dārgi izmaksā.

Pasaules Banka rosina apsvērt iespēju samazināt PVN slieksni.

Eksperti pauž kritiku par mikrouzņēmuma nodokli. Tas negatīvi ietekmē sociālās drošības sistēmu, jo par darbiniekiem netiek veikti atbilstoši sociālie maksājumi. Mikrouzņēmuma nodoklis rada iespēju izvairīties no nodokļu maksāšanas, piemēram, uzņēmumi var noformēt savu darbību un nodarbinātos vairākās struktūrās, tādējādi radot nevienlīdzīgu konkurenci ar citiem nodokļu maksātājiem. Mikrouzņēmuma nodoklis nav labi mērķēts, tam nav laika ierobežojumu. Mikrouzņēmuma nodoklis novirza ekonomisko aktivitāti no lielākiem uzņēmumiem uz maziem biznesiem, tādējādi var tikt kavētas inovācijas un attīstība.

PB eksperti iesaka pakāpeniski atteikties no mikrouzņēmuma nodokļa režīma, lai uzņēmumus un darbiniekus virzītu atpakaļ uz vispārējo nodokļu režīmu. Papildu tam varētu būt iespējams ieviest mērķētus nodokļu atvieglojumus stārtapiem. Tomēr stārtapu nodokļu atvieglojumiem būtu nosakāms konkrēts rāmis, paredzot, ka nodokļu atvieglojumi ir pieejami tikai ierobežotu laika periodu, piemēram, trīs gadus pēc uzņēmuma dibināšanas. Tiem būtu arī jāsekmē papildu nodarbinātība, rosina ekonomistes.

Ekonomisti aicina pārskatīt pašlaik Latvijā pastāvošo sistēmu, ka nodarbinātajiem tiek piemērota vienota iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, un ieviest atšķirīgas IIN likmes – zemāka IIN likme mazāku algu saņēmējiem un augstāka likme – lielāku algu saņēmējiem. Prezentācijā minēta iespēja piemērot 19%, 23% un 29% IIN likmi. Ekspertu piedāvātais zemākais slieksnis progresivitātes ieviešanai ir 360 eiro, bet augstākais – 1300 eiro. Algām līdz 360 eiro mēnesī varētu ieviest mazāko IIN likmi 19%, algām no 360 eiro līdz 1300 eiro – 23%, bet virs 1300 – 29%.

Ieviešot progresīvo IIN, vairs nebūtu nepieciešamība piemērot diferencēto neapliekamo minimumu.

Lēsts, ka IIN izmaiņas varētu radīt papildu ienākumus budžetā vai arī varētu būt ar neitrālu ietekmi uz ienākumiem.

Veicot izmaiņas IIN likmēs, eksperti mudina ņemt vērā, ka Latvijā pastāv ēnu ekonomika.

PB eksperti bažījas par nodarbināto nabadzību jeb par strādājošiem ar ļoti zemiem ienākumiem. Secināts, ka Latvijā plaisa starp turīgajiem un nabadzīgajiem ir lielāka nekā vairumā Eiropas Ekonomikas zonas valstu, ieskaitot valstis, uz kurām emigrējuši Latvijas iedzīvotāji. Lai samazinātu nevienlīdzību, sava loma ir ne tikai nodokļiem, bet arī pabalstiem.

Ekonomisti analizējušas arī kapitāla nodokļus, secinot, ka Latvijā iekasētā kapitāla nodokļu kopsumma ir zema. No sabiedriskā viedokļa nebūtu vēlams, ka ienākumiem no kapitāla tiek piemērotas ļoti zemas nodokļa likmes vai arī nodoklis vispār netiek piemērots.

Pašlaik nodokļa likmes ienākumiem no kapitāla Latvijā nav vienveidīgas. Par noguldījumu procentiem un dividenžu ienākumiem tiek piemērota 10% likme, tāpat 10% likme tiek piemērota par ieņēmumiem no īpašuma izīrēšanas. Savukārt ienākumiem no kapitāla pieauguma likme ir 15%. Kapitāla pieauguma nodoklis no īpašuma atsavināšanas arī ir 15%, taču vairākos gadījumos kapitāla pieauguma nodoklis īpašuma atsavināšanas gadījumā vispār netiek piemērots.

Secināts, ka Latvijā nodokļu ienākumi no nekustamā īpašuma nodokļa ir augstāki nekā Baltijas kaimiņvalstīs, bet zemāki nekā daudzās turīgākās ES valstīs. Laika gaitā īpašuma nodoklim varētu būt nozīmīgāka loma kopējos nodokļu ieņēmumos, kā tas ir dažās augstu ienākumu valstīs.

Analizējot akcīzes nodokli, eksperti secina, ka nav sevišķi daudz iespēju palielināt akcīzes nodokļa slogu. Varētu apsvērt akcīzes palielināšanu degvielai, taču lēmumam jābūt izsvērtam, lai nesekmētu nelegālās degvielas ievešanu no Baltkrievijas, Krievijas, citām Baltijas valstīm. Jāņem vērā arī vides aspekti, piemēram, akcīzes nodoklis benzīnam varētu tikt samazināts, kamēr dīzeļdegvielai privātai lietošanai – paaugstināts.

Būtu jāpārtrauc akcīzes nodokļa paaugstināšana stiprajam alkoholam un akcīzes nodokļa likme jāpaaugstina tikai alum un vīnam, secina eksperti. Tās iesaka arī modificēt akcīzes nodokli cigaretēm. Lai palielinātu akcīzes nodokļa ieņēmumus, ļoti būtiski ir aktīvi cīnīties pret nelegālo tirgu.

Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis aģentūru LETA informēja, ka ministrija, gatavojot Nodokļu politikas pamatnostādnes, sadarbībā ar sociālajiem un sadarbība partneriem izvērtēs PB priekšlikumus, kas tiek gaidīti šī gada laikā. Vidēja termiņa Nodokļu politikas pamatnostādnes paredzēts valdībā apstiprināt līdz gada beigām. Nākamajā gadā nav plānotas būtiskas lielāko nodokļu izmaiņas.

Balstoties uz seminārā notikušo diskusiju, tai skaitā ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, PB precizēs savas rekomendācijas, ko kopā ar detalizētāku analīzi iesniegs nākamā mēneša laikā.

Jau ziņots, ka janvārī tika parakstīts līgums ar PB par Latvijas nodokļu politikas izvērtējumu. Par pētījumu tiks maksāti 300 000 eiro.

Pievienot komentāru

Komentāri (14)

  1. Mums ir milzu potenciāls – REĀLI jāsāk kratīt Aivari, Andri un viņiem līdzvērtīgie. PB par to gan, visticamāk, pat nenojauš …

  2. “Varot celt neapliekamo minimumu”, tā Kučinskis stāsta, sargājot savu un pārējo valsts ierēdņu algas
    no aplikšanas ar progresīvo nodokli. Veikls triks – ja jau PB vajag to celt, lai maksā ragā VALSTS un
    UZŅĒMĒJI, tikai neaiztieciet manu algu! Tā taču tik maza (1300 eiro), ka galus nevar savilkt! Jo ierēdņi izdomājuši, ka paceļot neapliekamo minimumu “ir vilks paēdis, ir kaza dzīva”, bet no viņu algas jau nekas netiks atvilkts! Varbūt tomēr arī valsts līmenī sāksim domāt par reālu sociālās nevienlīdzības mazināšanu.

  3. Ja galvaspilsētu pārceltu no Rīgas uz Warszawu, varbūt stāvoklis uzlabotos??

  4. ->Jāni Labrencim. Lafēra līknei, starp citu ir 2 puses – viena kurā iekasētie nodokļi aug, otra kuraiekasētie nodokļi krīt – Latvijālielo un mazo ienākumu saņēmēji atrodas pretējāš pusēs – tāpēc arī ekonomika nefunkcionē, un valss jūk laukā. Pārāk lieli nodokļi ir mazturīgajiem un un uzņēmumiem, aks nodarbina vietējos – un lai noturētos virs ūdens daļāizvēllas aplokšņu algas. SAvukār tiem, kas saņem ļoti lielas algas, dividendes, ienākumus no depozītiem un c kapitāla pieagumiem maksā krietni zemākas likmes kacitur, pie saviem ienākumiem

  5. aplokšņu algām vēl mazinās nodokļus

  6. No progresīvā IIN Latvijas politiķi un ekonomisti izvairās un bēg kā velns no krusta, jo tas nozīmē ķerties klāt Kučinska un ministru, Vējoņa un Saeimas deputātu, visu valsts ierēdņu algām un to šie kungi nav gatavi darīt. Kučinskis jau pirmais noburkšķēja, ka esot citi ceļi. Bet tie ir aplinkus ceļi un labi zināmi – progresivitāti celt uz valsts kases, nevis uz savas algas rēķina! Tomēr tur nekāda sociālās nevienlīdzības mazināšana nesanāks. Progresīvo IIN iekasē visā ES, izņemot Baltijas valstis, un nav nekāda trešā ceļa, kā vienīgi to godīgi maksāt, ja patiešām domā par šīs nevienlīdzības mazināšanu. Neizliksimies gudrāki, nekā esam! Ja tāds ceļš būtu, tad tas jau sen citur būtu ieviests.

  7. Nu forši, mūsu maksāto nodokļu naudu tērē, par ieteikumiem kā no mums izspiest vairāk un lielākus nodokļus…. .. morālie….

  8. šitā rekomendācija ir sīkums salīdzinājumā ar to, kas nāks no oecd – kā nekā dalības maksā 20milj e gadā , tad nu ar tā naudiņa jāsakasa – un no dumākajiem

  9. Izskatās, ka PB padomnieki ir no Maskavas, ja tādus padomus dod. UIN ieņēmumi ir mazi ne jau tādēļ, ka zema likme, bet tādēļ, ka uzņēmējam pēc visu nodokļu nomaksas vienkārši vairāk nav naudas. Ja mūsu ekonomistiem par tādu naudu vajag padomu, tad atdodiet savus diplomus un algas atpakaļ. Tieši PVN Latvijā ir vienveidīgs lielāko daļu preču. ES lielajiem rūpniecības uzņēmumiem energoresursiem ir samazināta vai pat 0% likme. Pirms celsiet nodokļus, iepazīstaties ar Lafēra līkni. Latvija jau tā strādā līknes beigu daļā.

    • Lielisks komentārs Atbildēt

      Var tikai piekrist! Par tik “gudriem padomiem” 300 000 EUR diezin vai bija vērts maksāt! Tik attālināta īstenības izpratne vai arī īpašs uzdevums nogalēt vēl esošo tautsaimniecību?

    • nu bet PB tieši arīsaka, ka nodokļu slogs ir greizs, kropls un tenībā neizdevīgs vietējam uzņēmējam,. Ja būtu progresīvais IIIN< lielāks neapliekamais minimums, lielākam skaitam strādājošo varētu vieglāk, legāli maksāt algas – un dažiem tiem, kas pelnījušī lielāš algas – varētu sagrabināt no lielā ietaupījuma uz vairumu mazo algu.

      • hmm->cits uzņēmējs Atbildēt

        Ziniet, man īsti nav skaidri cipari no kurienes izvilkti 360 eiro utt. bet citās valstīs progresīvais nodoklis nozīmē to, ka tiem, kas saņem lielas algas tiek noņemts, bet tie kuri saņem mazas algas – tiek pielikts. Un zemākajām algām tiek piemērots pat 0% ieņēmuma nodoklis līdz noteiktai summai, nevis kā šeit – sāk aplikt ar nodokli no 1 eiro ienākuma. Man gan liekas ka čakarējoties ar nabadzības sliekšņa algām – 360 eiro valsts vienkārši sev rada darbu… nevis samazina administratīvo aparātu. Vēl pat tiek krists citā galējībā – pasludinot, ka 360 eiro ir legāla zemākā alga… no kuras tāpat tiek ņemti nodokļi.

    • hmm->cits uzņēmējs. Atbildēt

      Ziniet, man īsti nav skaidri cipari no kurienes izvilkti 360 eiro utt. bet citās valstīs progresīvais nodoklis nozīmē to, ka tiem, kas saņem lielas algas tiek noņemts, bet tie kuri saņem mazas algas – tiek pielikts. Un zemākajām algām tiek piemērots pat 0% ieņēmuma nodoklis līdz noteiktai summai, nevis kā šeit – sāk aplikt ar nodokli no 1 eiro ienākuma. Man gan liekas ka čakarējoties ar nabadzības sliekšņa algām – 360 eiro valsts vienkārši sev rada darbu… nevis samazina administratīvo aparātu. Vēl pat tiek krists citā galējībā – pasludinot, ka 360 eiro ir legāla zemākā alga… no kuras tāpat tiek ņemti nodokļi.

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+