Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
24. oktobris, 2012
Drukāt

Pēc valdības vētrainās dzimšanas gads pagājis rāmi

Foto - LETAFoto - LETA

Politologs Jānis Ikstens.

Lai arī valdībai ir vājās vietas, pirmais tās gads ir pagājis bez dramatiskiem pavērsieniem, sacīja aģentūras BNS aptaujātie eksperti. Valdība arī vērtējama kā stabila, sabiedrības uzticība gan tai neesot būtiski pieaugusi, bet “dziļāk purvā arī neesam iestiguši”.

Politologs Jānis Ikstens aģentūrai BNS atzina – lai arī pašreizējai valdībai ir vājās vietas, Valda Dombrovska (“Vienotība”) nu jau trešās valdības pirmais darbības gads ir pagājis, bet šo gadskārtu tā īsti nemana, jo dramatiski pavērsieni kādā no virzieniem neesot notikuši.

Ikstens gan uzskata, ka valdībai ir piezemēti mērķi un tai vajadzētu “mazāk domāt par to, kur mēs iestāsimies un kam mēs vēl pievienosimies, bet vairāk pievērsties vīzijām, kas mēs esam, kāpēc ir izveidota Latvijas valsts, kādi pienākumi un funkcijas no tā izriet, un, izejot no tā, rīkoties”.

“Patlaban ar atsevišķiem izņēmumiem nekā tāda nav,” uzskata eksperts.

Viņš vērtēja, ka, par spīti šīs valdības dzimšanas vētrainumam, pirmais gads ir pagājis visnotaļ mierīgi. Lielākas domstarpības atrisinātas, kas galvenokārt parādās budžeta apspriešanas laikā, bet “redzam, ka visiem strīdīgajiem jautājumiem samērā mierīgi ir atrasts kompromiss”.

“Tā mēs rātni ripojam uz priekšu,” valdības gada darbību novērtēja Ikstens.

Nevarot arī runāt par kādiem līdzšinējiem mēģinājumiem sašūpot valdību, jo ikvienai koalīcijas partijai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā tas nebūtu izdevīgi. Tāpat, ņemot vērā partiju savstarpējās attiecības, pašlaik nebūtu iespējamas kādas alternatīvas valdības krišanas gadījumā.

Arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš uzskata, ka alternatīvu šai valdībai pašlaik nav, tāpēc tā vērtējama kā diezgan stabila.

“Ja kuluāros neredzam, kā sadiegt jaunu valdību, tad esošā stāvēs. Kašķi ir neizbēgami, bija un būs un, iespējams, būs vēl skarbāki, jo tiem vienkārši jābūt, kas ir viens no principiem, kurš ļauj strādāt parlamentāro partiju demokrātijas sistēmai,” norādīja Kaktiņš.

“Sanāk, ka ir šahs un mats, un izskatās, ka vismaz tuvākajā nākotnē, ja vien nebūs kādu milzīgu kolīziju, šī valdība tā arī stāvēs,” raksturoja Kaktiņš.

Savukārt, vērtējot šīs valdības gada darbību, par atskaites punktu sociologs ņem pētījuma datus par iedzīvotāju apmierinātību ar valdības darbu. Jau labu laiku valdība ar augstiem rādītājiem uzticības jomā lepoties nevarot.

Uzticība ir augusi, ja salīdzina to ar līmeni, kāds bija vērojams pagājušā gada rudenī, tomēr, skatoties uz konkrētiem cipariem, izaugsme esot nenozīmīga.

“Ja kopīgo situāciju iedzīvotāju uzticībai valdībai raksturotu kā milzīgu uzticības bedri, tad mēs no tās nemaz neesam tikuši laukā. Labā ziņa ir tā, ka tajā purvā mēs neesam iestiguši vēl dziļāk. Ja šos sabiedrības uzticības datus salīdzina ar tiem, kas bija iepriekšējā valdībā, tad jāteic, ka patiesībā tie ir stipri līdzīgi,” teica Kaktiņš.

Fundamentāli uzticības problēma neesot atrisināta un neesot arī vienkāršas atbildes, kas ātri ļautu izrāpties no uzticības krīzes bedres jeb atļautu to atrisināt.

Saeima pirms gada – 25.oktobrī – izteica uzticību Dombrovska trešajai valdībai.

Par valdības veidošanu pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām vienojās “Vienotība”, Zatlera Reformu partija, Nacionālā apvienība un seši Zatlera Reformu partiju pametušie deputāti. Koalīcijai parlamentā ir 56 balsis.

Saeimas opozīcijā strādā Zaļo un zemnieku savienība un “Saskaņas centrs”.

Dombrovskis ir Ministru prezidents kopš 2009.gada 12.marta.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+