Foto – AFP/LETA

Pekinu un Tokiju aicina būt nosvērtām 0

“Šis strīds var pāraugt plašapmēra konfrontācijā,” brīdinājis angliski rakstošais Ķīnas laikraksts “The Global Times”, komentējot saspringto gaisotni, kas valda Japānas un Ķīnas attiecībās saistībā ar Austrumķīnas jūrā esošo salu grupu, uz kuru pretenzijas izteikušas abas puses.


Reklāma
Reklāma

 

Veselam
Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85
Lasīt citas ziņas

Strīda dēļ vairāki Japānas uzņēmumi, tostarp autobūves firmas “Honda”, “Mazda”, “Toyota” un “Nissan”, kā arī elektropreču ražotāji “Panasonic” un “Canon”, pārtraukuši savu darbu Ķīnā, informē raidsabiedrība “CNN”. Bet pie Japānas vēstniecības Pekinā otrdien notika protesta akcija, kuras dalībnieki vienlaikus protestēja pret Japānas politiku attiecībā pret salām un pieminēja 1931. gada 18. septembrī Japānas karavīru sarīkoto dzelzceļa spridzināšanu Mandžūrijā. Toreiz Japāna spridzināšanu novēla uz nemiernieku pleciem un to izmantoja par ieganstu iebrukumam Ķīnas ziemeļaustrumu teritorijā, skaidro raidsabiedrība “BBC”. Demonstrācijā pie Japānas vēstniecības piedalījās apmēram simts cilvēku, kuri ēku apmētāja arī ar plastmasas pudelēm. Protests pie Japānas vēstniecības sekoja pēc nedēļas nogales demonstrācijām pie Japānai piederošajām rūpnīcām. Ķīnas mediji arī ziņo, ka salu virzienā dodas līdzi vairāki ķīniešu zvejas kuģi, kā arī seši Ķīnas kara flotes kuģi. To apstiprinājusi arī Japānas krasta apsardzes patruļa, informē ziņu aģentūra “Kyodo”.

 

Spriedze īpaši palielinājās, kad Japānas valdība pagājušajā nedēļā no kāda japāņu uzņēmēja iegādājās šīs salas, nododot tās Japānas krasta apsardzes īpašumā. Pekina šo darījumu nodēvēja par “nelikumīgu”.

 

CITI ŠOBRĪD LASA

Abu valstu strīdu centrā ir nelielu salu grupa Austrumķīnas jūrā, kuras japāņi sauc par Senkaku, bet ķīnieši – par Djaoju. Patlaban tās atrodas Tokijas kontrolē, taču Ķīna apgalvo, ka salas tās teritorijā ietilpušas “kopš seniem laikiem”. Gar neapdzīvotajām salām līkumo svarīgi jūras ceļi, turklāt pie tām atrodas lieli dabasgāzes krājumi. Pēc Pekinas versijas, šīs salas ķīnieši atklāja 14. gadsimtā, bet Japāna tās ieguva vien 1885. gadā noslēgtā “netaisnīga” Šimonoseki līguma rezultātā, skaidro ziņu aģentūra “AFP”. Pēc Otrā pasaules kara Japāna zaudēja visas teritorijas, ko tā bija ieguvusi kopš 19. gadsimta beigām, bet Senkaku salas toreiz nokļuva ASV pārziņā. 1972. gadā Savienotās Valstis atdeva salas Japānai, taču Ķīna šo lēmumu neatzīst.

Spriedzei nerimstot, bažas par plašāka konflikta izcelšanos paudusi arī starptautiskā sabiedrība, vairāku valstu līderiem aicinot Pekinu un Tokiju saglabāt nosvērtību. Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Leons Paneta šonedēļ vizītēs apmeklē kā Pekinu, tā Tokiju. Viņš brīdinājis, ka saspringtā situācija draud pāraugt arī karā, taču noraidīja minējumus, ka Vašingtona varētu nostāties sava stratēģiskā partnera – Japānas – pusē. “Visi ir ieinteresēti, lai Japāna un Ķīna saglabā labas attiecības un nepieļauj situācijas pasliktināšanos,” atrodoties Tokijā, sacīja Paneta. Šobrīd viņš atrodas trīs dienu vizītē Ķīnā, kur mēģinās pārliecināt šīs valsts amatpersonas, ka ASV neiesaistīsies konfliktā, ja tāds izcelšoties, informē ārvalstu ziņu aģentūra.

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.