Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
25. marts, 2013
Drukāt

Peramies kā pliki pa latvāņiem
. Apkarošanai naudas nebūs

Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Marta vidū Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) Reģionālās attīstības un sadarbības komitejas sēdē paziņoja, ka no valsts puses latvāņu apkarošanai šogad naudas nav un nebūs.

 

VARAM rosinājusi meklēt finanses un veidot valsts atbalsta programmu, taču tas jau divreiz noraidīts gan Finanšu ministrijā, gan Pārresoru koordinācijas centrā. “Tas, ko mēs patlaban piedāvājam, ir nevis izlikties, ka mums ir sava latvāņu apkarošanas valsts programma, bet gan censties sakārtot tiesību aktus par latvāņu ierobežošanu aizsargjoslās un veidu, kā zemju īpašnieki var saņemt subsīdijas latvāņu ierobežošanai,” pauda J. Spiridonovs.

Viņš arī stāstīja, ka VARAM, sadarbojoties ar Zemkopības ministriju (ZM), pašvaldībām un citām institūcijām, jāmēģina rast finansējumu kādos citos perspektīvos avotos. Jau pērn jūlijā VARAM solīja censties meklēt atbalstu Eiropas Savienības programmā “Life+”, taču līdz šim karu ar latvāņiem Eiropas Komisija (EK) nav atbalstījusi, jo uzskata, kā tas ir vienreizējs, nevis ilgtermiņa atbalsts. Taču LPS pārstāve Sniedze Sproģe un arī ZM Lauksaimniecības departamenta direktora vietniece Iveta Ozoliņa uzskata, ka būtu tomēr vēlreiz jāmēģina pretendēt uz “Life+” finansējumu, pierādot EK, ka šis ir ilgtermiņa projekts.

Tukuma pilsētas domes priekšsēdētājs Juris Šulcs sēdē teica: “Faktiski nauda daudzām pašvaldībām ir, bet mēs baidāmies to izmantot, jo nav īstas skaidrības, vai un cik daudz no dabas resursu nodokļa naudas drīkstam tērēt latvāņu praktiskai ierobežošanai.”

VARAM pārstāvis atbildēja, ka šos līdzekļus izmantot drīkst, tikai jārēķinās ar ilgtermiņa aktivitātēm un līdzekļu izmantošanu šīs likstas novēršanai.

Tāpat Spiridonovs pauda, ka lietderīgi būtu ieviest teritoriju piespiedu sakārtošanu, paredzot kārtību, kādā sakārtošanas finansētāji var atgūt ieguldītos līdzekļus. Tiesa, šāda norma jau tagad iekļauta MK noteikumos nr. 559, kas paredz – ja zemes īpašnieks neveic latvāņu ierobežošanas pasākumus, to organizē un koordinē pašvaldība un īpašniekam piestāda radušos izdevumu rēķinu. Tāpēc šķiet, ka VARAM tā īsti nav nedz iedziļinājusies šajā jautājumā, nedz arī ko paveikusi, tā vietā sludina jau vispārzināmas un neskaitāmas reizes dzirdētas frāzes vajadzības izteiksmē.

 

Ir pātaga, nav burkāna

Siguldas novads karā ar latvāņiem jau ilgāku laiku ir paraugs savā apņēmībā aktīvi iesaistīties šīs likstas likvidēšanā. Taču arī vietējās varas līdzekļi nav ierobežoti, tāpēc siguldieši ļoti cer uz palīdzību no malas, kā arī strādā, lai panāktu maksimālu zemes īpašnieku iesaisti.

“Ir pātaga – sods par latvāņu neierobežošanu, bet nav burkāna – kā dēļ to darīt, un tā ir problēma,” pauž Siguldas novada pašvaldības galvenā lauku attīstības speciāliste Ineta Eriksone. Turklāt arī sodīšanas sistēmu var uzskatīt par ļoti garu, jo tiesas darbi ir ilgi un gadās arī – nerezultatīvi.

Pātaga ir arī tiešmaksājumi. Lauku atbalsta dienesta ES tiešo maksājumu departamenta platību maksājumu daļas vadītāja Iveta Karpova vēlāk “LA” atgādināja, ka zemju īpašnieki, kuru teritorijās atrodas invazīvās sugas, tostarp latvāņi, nevar saņemt platību maksājumus. Uz subsīdijām varot cerēt vien tie, kas savu zemi pilnībā attīrījuši no dzīvīgās nezāles un regulāri uztur to kārtībā.

Siguldas novadā 2011. gadā apstiprināts latvāņu apkarošanas plāns un ar to strādā speciāla ekspertu grupa. Tā kā latvāņu platība ir ļoti liela, siguldieši noteikuši pilotteritoriju, kas atrodas vistuvāk apdzīvotām vietām, un tur strādā pastiprināti.

Tieši Siguldas novada pārstāvji pagājušā gada nogalē nosūtīja ZM Lauksaimniecības departamentam iesniegumu ar konkrētiem priekšlikumiem latvāņu apkarošanas jautājumu sakārtošanā. ZM Lauksaimniecības departaments nolēmis iespēju robežās sadarboties ar pašvaldībām, lai kopīgi rastu kādu risinājumu, tā sakot, arī bez naudas. Pēcāk notikušajā ZM, Siguldas un tās kaimiņpašvaldību tikšanās reizē tika identificēti latvāņu invāzijas problēmjautājumi un priekšlikumi to risinājumam.

Primārā problēma, protams, ir atbalsta trūkums latvāņu ierobežošanai – kā pašvaldībām, tā privātajiem zemju īpašniekiem. Kā iespējamais risinājums izskan latvāņu noganīšana ar aitām un govīm, jo prakse rādot, ka metode ir ļoti rezultatīva, turklāt par apkoptām teritorijām taču var saņemt platību maksājumus.

Vēl esot jāturpina atbalstīt daļēji naturālās saimniecības, kas piešķirtos līdzekļus varētu izmantot arī cīņai ar latvāņiem. Risināms būtu arī sadarbības un komunikācijas trūkums starp valsti un pašvaldībām.

LPS pārstāvji atzinīgi novērtēja piedāvātos priekšlikumus. “Uzreiz jūtams, ka pie tiem strādājuši praktiķi, nevis teorētiķi,” teic Sniedze Sproģe, LPS padomniece lauku attīstības jautājumos. Viņa kā iespējamo risinājumu min arī pašu zemju īpašnieku kooperēšanos un projektu veidošanu finansējuma piesaistei.

 

Ierēdņus latvāņu laukā!

I. Eriksone informē: neraugoties uz to, ka novads piemēro nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi līdz 90% lauksaimniecības un mežsaimniecības zemju īpašniekiem, kas cīnās ar latvāņiem, joprojām atrodas arī tādi, kas paši neveic bīstamās nezāles ierobežošanu savās platībās arī pēc vairākkārtējiem uzaicinājumiem sadarboties. Pēdējo divu gadu laikā Siguldas pašvaldība ieguldījusi teju 1000 latu, lai novērstu latvāņu izplatīšanos šajās teritorijās aptuveni 15 ha platībā, taču ir problēmas naudu no īpašniekiem atgūt. Arī piedziņas process ir dārgs prieks, tāpēc, visticamāk, atstātu novadu zaudētāju pozīcijā. Un izmaksas katru gadu varētu pieaugt.

Piemēru no Siguldas ņēmis arī Ķekavas novads, kas šogad aktīvi sācis izstrādāt konkrētu cīņas plānu.

Ķekavas novada pašvaldības Vides un labiekārtošanas daļas vadītāja Sigita Varika arī paziņoja konkrētu praktisku ieteikumu, kas var noderēt citiem: “Svarīgi ir izvēlēties pareizu latvāņu pļaušanas laiku. Nopļaujot pirms Jāņiem, latvāņi izzied otrreiz, taču, pļaujot jūlija vidū, ziedkāti līdz rudenim visbiežāk tā arī neizveidojas.”

No Ķekavas novada uz LPS sēdi bija ieradies arī vides aizsardzības speciālists Jānis Ozoliņš, kurš dalījās savā pozitīvajā latvāņu iznīcināšanas pieredzē. Viņš iegādājies zemes gabalu, ko pilnībā bija pārņēmuši teju četrus metrus gari latvāņi. “Izdarīju tā – vienkārši visu uzaru un pēc tam ar rokām izlasīju ārā, līdzīgi kā to kādreiz darīja, audzējot mārrutkus.” Darbs bijis ļoti smags un laikietilpīgs, taču arī tikpat efektīvs. J. Ozoliņš gan atzīst, ka šāda metode der mazu platību attīrīšanai, turklāt turpmāk īpašums regulāri jāuzkopj, lai latvāņi nedomā atgriezties.

“Patiesībā, sēžot pie galda, problēmas sakni nevar redzēt,” teic I. Eriksone. Viņa aicina arī ierēdņus doties piedalīties latvāņu ierobežošanas talkās, jo uzskata, ka spriest un pieņemt lēmumus par to neesot korekti, ja nesaprot, kā tieši process norit dzīvē. Turklāt tas būtu reāls ieguldījums bez finansējuma.

 

Fakti

Aptuvenās latvāņu ierobežošanas izmaksas par 1 ha (bez PVN):

– pļaušana ar traktortehniku: no 40 LVL

– pļaušana ar rokas trimmeri: no 120 LVL

– vienreizēja miglošana: no 120 LVL

Sosnovska latvānis Latvijā 50. – 60. gados tika ievests kā lopbarības augs. Tomēr nu jau vairākus gadu desmitus tā izplatība kļuvusi teju nekontrolējama.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+