Mobilā versija
+14.4°C
Rudīte, Everts
Otrdiena, 22. augusts, 2017
8. marts, 2017
Drukāt

Pērlīšu spēles: Dāvana sievai izrādījās pārāk prasta (5)

perles

Augstākā tiesa (AT) pagājšmēnes atstāja spēkā divu iepriekšējo tiesu instanču spriedumu, ar kuru tika noraidīts juvelierizstrādājumu un rotaslietu uzņēmuma SIA “Jahonts” pieteikums par Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) lēmumu, kurš noteica, ka “Jahontam” jāatmaksā pircējam 145 lati par pērļu izstrādājumu – sudraba kaklarotu un sudraba aproci. Pārdevējs pircēju esot maldinājis, pārdodot pērļu imitācijas kā organiskas pērles. Tāpat uzņēmumam jāatmaksā ekspertīzes izdevumi Ls 24,20.

Dārglietu pārdevējs PTAC lēmumu negribēja pildīt, pārsūdzot to tiesā. Savdabīgi, ka šā 145 latu vērtā pirkuma dēļ tiesāšanās notikusi līdz pēdējai iespējai – visās trijās instancēs, līdz 24. februārī trīs AT tiesneši, rakstveida procesā izskatot administratīvo lietu, pieņēma nepārsūdzamu lēmumu.

 

Dāvana sievai izrādījās pārāk prasta

Sākums strīdam ir šāds. 2012. gada 11. jūnijā kāds vīrs pateicībā sievai par kopīgi pavadīto dzīves posmu nopircis minētās dārglietas. Taču sieva pamanījusi, ka pērles nav īstas, turklāt jau pirmajā lietošanas reizē saplīsusi gan kaklarota, gan aproce, tāpēc kundze aiznesa tās atpakaļ uz veikalu, pieprasot atdot naudu. Veikalā viņai atbildēts, ka dārglietas ir kvalitatīvas, izgatavotas atbilstoši visiem ražošanas noteikumiem un tās veidotas no Spānijas firmas “Majorica” organiskajām pērlēm, savukārt rotas saplīsušas (pārrauti saturošie diegi), jo neatbilstoši lietotas. Sieviete nolēma veikt dārglietu ekspertīzi.

 

Dažādās pērles un to imitācijas

VSIA “Latvijas proves birojs” ekspertīzes atzinumā norādīts, ka pērles iedala dabiskajās pērlēs, kultivētajās pērlēs un pērļu imitācijās, un ekspertīzei iesniegtā prece ir izgatavota no pērļu imitācijām. Tāpat teikts, ka šādai precei tirdzniecībā jāizmanto termins “Majorica pērļu imitācija”. Šo pērļu izgatavošanā ir izmantots svinu saturošs amorfas vielas stikla kodols, perlamutra krāsas un lakas pārklājuma slāņi. Tādējādi eksperts secinājis, ka informācija bijusi maldinoša un ka komercpraksē nepamatoti lietots jēdziens “pērles”, jo prece ir izgatavota no pērļu imitācijām. Arī tiesas ieskatā terminu “pērles” vidusmēra patērētājs uztverot kā identisku apzīmējumu terminam “dabiskās pērles”. Jāņemot arī vērā apstāklis, ka vidusmēra patērētājam nav speciālu zināšanu par pērļu iedalījumu un pērļu imitācijām.

Tiesa secināja, ka PTAC pamatoti konstatējis Patērētāju tiesību aizsardzības likumā noteikto gadījumu – par preci sniegta maldinoša, nepatiesa, nepilnīga vai neskaidra (nesalasāma) informācija vai tā nav sniegta vispār un tāpēc preci nav iespējams lietot paredzētajam nolūkam (šajā gadījumā – dāvināt un nēsāt kā prestižu juvelierizstrādājumu) vai arī tā rada vai var radīt apdraudējumu patērētāja mantai, veselībai, dzīvībai vai videi.

PTAC papildus noskaidrojis, ka “Majorica” pērles veidotas no necaurredzama opalīna kodola, uz kura vairākos slāņos tiek uzklāta pērļu esence, kas satur dabiskus organiskos pigmentus – tie iegūti no jūras elementiem, tādējādi piešķirot pērlēm to dabisko mirdzumu, augstāko kvalitāti un piesātinātību.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Kārtējais krievu bizness, ka tik apčakarēt

  2. Ja būs uzrakstīts, ka pērļu imitācija, tad neviens nepirks tāpat kā krējuma izstrādajumu. Vismaz es nepirktu. Ok, var būt iedotu sievai piečuku lai nopērk lētās bižutērijas bodē, ja jau patīk.

  3. CENZŪRA ir APZINĀTI PRETLIKUMĪGS NOZIEGUMS Atbildēt

    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze
    CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze CENZŪRA.la-vīze

  4. pareizi, lai maksā par pircēju maldināšanu. Žēl gan, ka arī juvelierveikaliem mūsu valstī nevar ticēt, ja jau par imitāciju prasa simtus.

  5. Vai atceraties, kā otrās brīvvalsts sākotnē čigāni tirgoja masīvus ZELTA gredzenus – gluži kā īstus, tikai pa lēto? Vai tik augšminēto cacku targašu bizness nav sācies līdzīgi?

Valsts apmaksāto studiju vietu sadale tradīciju varā (1)Darba tirgus prognozes valsts apmaksāto studiju vietu sadali ietekmē tikai daļēji
Draugiem Facebook Twitter Google+