Pērn par 32% pieaudzis letālo nelaimes gadījumu skaits darbā, un dzīvību darba vietā zaudējuši 33 strādājošie, aģentūru BNS informēja Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāvis Aivis Vincevs.

Lasītākie

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā 4

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 85

Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 31

Lasīt citas ziņas

Pēc VDI datiem, 2009.gadā darbā gāja bojā 32, bet 2010. gadā – 25 nodarbinātie. Šogad darbavietās reģistrēti jau septiņi letāli nelaimes gadījumi, kas saistīti ar darba vides riska faktoru iedarbību.

Visbiežāk nelaimes gadījumos darbā cieš darbinieki ar nelielu darba pieredzi konkrētajā uzņēmumā, norādīja Vincevs. Pērn 27% letālu nelaimes gadījumu notikuši ar darbiniekiem, kuru darba stāžs bija līdz vienam gadam, savukārt 40% nodarbināto darba stāžs bija no viena līdz trim gadiem.

Kokteilis

FOTO. Čārlzs III apmeklējis vēža ārstniecības centru, un mediķi par viņa veselību ir noskaņoti optimistiski

Veselam

Ēdieni, no kuriem labāk izvairīties pirms publiskiem pasākumiem… Tie pastiprināti veido gāzes vēderā

ASV paziņo par sešus miljardu dolāru militāro palīdzību Ukrainai: “Viņiem ir vajadzīgi ne tikai “Patriot””

2011.gadā kopumā 54% letālu nelaimes gadījumu darbā iemesls ir darba drošības noteikumu vai instrukciju neievērošana, neapmierinoša darbinieka apmācība, kā arī nepietiekama kontrole, norāda VDI.

Darba inspekcija secinājusi, ka nereti darbinieki darbā dzīvību zaudē tādu darba aizsardzības pārkāpumu dēļ, kurus viegli varēja novērst. Piemēram, pērn autoservisā gāja bojā 53 gadus vecs vīrietis, jo automašīnas degvielas bākas metināšanas laikā notika sprādziens. Vīrietis veica darbu, kas nebija paredzēts viņa darba pienākumos, iepriekš nebija veikta viņa apmācība šāda darba veikšanai. Tāpat darbiniekam nebija veikta instruktāža par darba aizsardzības jautājumiem un darba devējs nebija veicis pietiekamu kontroli, ļaujot darīt bīstamu, darbinieka darba pienākumiem neatbilstošu darbu.

“Lielākā daļa letālo nelaimes gadījumu nebūtu notikuši, ja darbinieki ievērotu darba aizsardzības prasības, bet darba devēji kontrolējuši, kā uzņēmumā tiek ievērotas darba aizsardzības instrukcijas. Darba inspekcijas inspektori nereti secina, ka darbinieku apmācība notikusi formāli – ir parakstīti darba instruktāžas žurnāli, bet praksē apmācība nav veikta un darba devēji neseko, vai darbinieki ievēro darba drošības instrukcijas. Šāda vieglprātīga attieksme paņem darbinieku dzīvību. Darbinieku apmācīšana, uzraudzīšana, vai tiek ievērotas darba aizsardzības prasības, no darba devēja neprasa papildu finansējumu, taču var izglābt kāda cilvēka dzīvību,” uzsvēra VDI Darba aizsardzības nodaļas vadītāja Sandra Zariņa.