Mobilā versija
-2.2°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
20. februāris, 2012
Drukāt

Pētniece: Nepieciešams saprast, kāpēc daļa pilsoņu nobalsoja “par”

akule_dace

Latvijas sabiedrībai un politiķiem ir nepieciešams saprast, kāpēc daļa pilsoņu nobalsoja par valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai, lai pēc tam varētu sākt meklēt risinājumus, aģentūrai LETA sacīja sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Dace Akule.

Viņa skaidroja – nav nepieciešams šos cilvēkus tagad sākt saukt “dažādos vārdos”, piemēram, par nelojāliem, jo tas apliecinātu mūsu nespēju iejusties šīs sabiedrības grupas situācijā. Lai gan pašlaik attiecībā uz nacionālajiem jautājumiem valda liela noguruma sajūta, mums ir jāspēj atrast spēks, lai rastu risinājumu, kam piekristu visas iesaistītās puses.

“Mums jācenšas saprast, no kurienes ir cēlies šo iedzīvotāju aizvainojums un dusmas,” uzsvēra pētniece. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka sabiedrībā pašlaik ir redzama krasi atšķirīga pieeja iespējamajiem risinājumiem. Piemēram, attiecībā par krievu valodas plašāku izmantošanu pašvaldībās tiek saņemtas pretējas atsauksmes – daļa to novērtē pozitīvi, bet citi uzsver, ka ir jāsaglabā latviešu valoda kā vienīgā komunikācijas forma oficiālajā saziņā ar pašvaldībām.

Krievvalodīgo viedoklis “neizveidojās vakar”, bet tā formēšanās sākās līdz ar atjaunotās Latvijas pamatu likšanu un diskusijām par to, kas būs pilsoņi. Jau tolaik, piemēram, Latvijas Tautas frontes kongresā tika solīts iedzīvotājiem automātiski piešķirt pilsonību. Solījums netika pildīts, un iedzīvotājiem netika pienācīgi izskaidrots, kāpēc tika izvēlēts cits pilsonības piešķiršanas modelis.

Latvijas sarežģīto situāciju, no vienas puses, veido latvieši un cittautieši, kuri pieredzēja okupāciju un deportācijas, un, no otras puses, padomju laikā iebraukuši citu PSRS republiku iedzīvotāji ar savām atmiņām par to, kā viņu dzīves izmainījās 20.gadsimta 90.tajos gados, akcentēja Akule.

LETA jau ziņoja, ka referendumā tika noraidīta iecere krievu valodu noteikt par otru valsts valodu.

Tautas nobalsošanā par divvalodību piedalījušies 1 098 847 jeb 71,12% vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.

Balsošanas kastēs atrasto zīmju kopskaits ir 1 098 593. “Par” divvalodību balsojuši 273 347 vēlētāji jeb 24,88% no referenduma dalībnieku skaita, “pret” – 821 722 (74,8%), bet par nederīgām atzītas 3524 vēlēšanu zīmes (0,32%).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+