Pieaudzis nabadzības «dziļums» 0
Lai arī pēckrīzes periodā atsevišķi rādītāji liecina par relatīvās nabadzības samazināšanos, krīzes ietekmē ir pieaudzis nabadzības “dziļums” un iedzīvotāji aizvien biežāk nespēj norēķināties par dažādām precēm un pakalpojumiem, liecina Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais Nacionālais sociālais ziņojums.
Ziņojumā teikts, ka pēckrīzes periodā nedaudz samazinājusies ienākumu nevienlīdzība, ko ietekmējis ienākumu, galvenokārt turīgāko mājsaimniecību, kritums darba zaudējuma vai atalgojuma samazināšanās rezultātā, kā arī sociālā atbalsta efektīvs nodrošinājums un vecuma pensiju apmēru pieaugums plašām iedzīvotāju grupām. Tāpat nabadzības un materiālās nenodrošinātības rādītāji liecina par relatīvās nabadzības samazināšanās tendenci.
Ziņojumā apkopotie dati liecina, ka sociālā atbalsta ietekme uz nabadzības riska samazināšanos 2010. gadā bijusi lielākā kopš 2004. gada. Pēc dažādu sociālo pabalstu, pensiju un citas atlīdzības saņemšanas 2010. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 19% iedzīvotāju, ja šāda atbalsta nebūtu, nabadzības riskam būtu pakļauti 46% Latvijas iedzīvotāju, uzskata LM.
Lai gan sociālās drošības sistēma ļāvusi tūkstošiem cilvēku pārdzīvot krīzi, tomēr dziļā ekonomiskā krīze un ilgstoši augstais bezdarbs ir radījis paliekošas sekas uz Latvijas iedzīvotāju labklājību un dzīves kvalitāti, norāda ministrija. Ziņojumā uzsvērts, ka krīzes ietekmē turpina pieaugt nabadzības dziļums, kā arī iedzīvotāju materiālā situācija, galvenokārt patēriņa cenu pieauguma rezultātā, pakāpeniski pasliktinās.
Ziņojumā norādīts, ka valsts un pašvaldību sniegtais atbalsts un palīdzība ir bijusi nozīmīga un nepieciešama, lai liela daļa iedzīvotāju nenonāktu uz nabadzības sliekšņa. Tomēr, ņemot vērā prognozes par salīdzinoši lēno situācijas uzlabošanos darba tirgū, kā arī prognozējamo tautsaimniecības attīstības palēnināšanos globālo risku ietekmē, ir būtiski turpināt sniegt nepieciešamo atbalstu iedzīvotājiem, pakāpeniski pārejot no pasīvām atbalsta formām uz aktīviem pasākumiem, lai nabadzībā vai uz nabadzības riska sliekšņa nonākušie iedzīvotāji nezaudētu motivāciju savu situāciju uzlabot, iesaistoties darba tirgū un sociālajā dzīvē kopumā.
