Ekonomika
Tehnoloģijas

Pieaug dronu pārkāpumu skaits1


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Zane Bitere/LETA

Uz to Civilās aviācijas aģentūras (CAA) darbinieku galdiem, kuri atbild par dronu lidojumiem, šobrīd atrodas vairākas lietas, turklāt pārkāpumu skaits arvien pieaug, noskaidroja “LA”.

 

Šogad sodīti astoņi

Precīzu sodīto dronu īpašnieku skaitu gan nedz CAA, nedz Satiksmes ministrija (SM) nespēja sniegt, jo nav apkopoti jaunākie dati, taču pēdējā SM pieejamā informācija vēsta, ka 2018. gadā uzlikti administratīvie sodi septiņām fiziskām personām un vienai juridiskai, 10 lietas izbeigtas, bet astoņas vēl tiek izskatītas. Tomēr jau iepriekš CAA vadītājs Māris Gorodcovs norādījis, ka, kaut arī dronu regulējums aizliedz droniem lidot noteiktās vietās, to sodīšana ir ļoti ierobežota un nesamērīga. Lai gan CAA var piemērot administratīvo sodu, sodu apmēri ir pielāgoti lielajai aviācijai.

Tas nozīmē, ka var uzlikt naudas sodu fiziskām personām līdz 700 eiro, bet juridiskām personām no 700 līdz pat 3000 eiro.

 

Igauņiem jauns regulējums

Igaunijas Ekonomikas un sakaru ministrija izstrādājusi grozījumus noteikumos, kuri paredz ierobežot bezpilota lidaparātu jeb dronu lidojumus. Kā ziņoja Igaunijas sabiedriskā raid­organizācija ERR, noteikumu grozījumu projekts paredz, ka droni bez Igaunijas Civilās aviācijas administrācijas atļaujas nedrīkstēs lidot augstāk par 152 metriem virs sauszemes vai ūdens. Tāpat Igaunijas Aizsardzības ministrijai būs tiesības aizliegt droniem lidot tuvāk par 200 metriem saviem aizsardzības objektiem, un paredzēts arī aizliegt dronu lidojumus ieslodzījuma vietu tiešā tuvumā. Savukārt dronu lidojumi virs privāt­īpašumiem būs jāsaskaņo ar to īpašniekiem.

Arī Latvijā kopš 2016. gada darbojas līdzīgi noteikumi, taču jau īsi pēc to pieņemšanas kļuva skaidrs, ka ir daudz nepilnību. Tāpēc šobrīd top to grozījumi, kurus, visticamāk, varētu pieņemt nākamgad.

Latvijas 2016. gadā pieņemtajos MK noteikumos “Kārtība, kādā veicami bezpilota gaisa kuģu un tādu cita veida lidaparātu lidojumi, kuri nav kvalificējami kā gaisa kuģi”, ir atrunāti visi iepriekš minētie punkti. Piemēram, aizliegts lidot ieslodzījuma vietu, militārās infrastruktūras objektu, ar sabiedriskās kārtības un drošības, valsts robežas drošības un civilās aizsardzības nodrošināšanu saistītu infrastruktūras objektu tuvumā. Savukārt virs trim Latvijas Bankas objektiem lidojumi ir jāsaskaņo. Savukārt lidot Latvijā var ne augstāk par 120 metriem. Ja drons pacēlies gaisā lidlauka satiksmes zonā, tad to var lidināt ne augstāk par 50 metriem, bet vispār to nav atļauts darīt tuvāk par trim kilometriem pašam lidlaukam.

Satiksmes ministrijā norādīja, ka šobrīd Latvijā norisinās divi izpētes projekti par bezpilota gaisa kuģu integrāciju Latvijas gaisa telpā. CAA ierosinājusi izveidot situācijas izpēti, ko izmantotu par pamatu, veidojot rekomendācijas Eiropas Savienības regulējuma īstenošanai Latvijā. Paralēli situācijas izpētes ietvaros norisināsies arī Rīgas kontrolējamās gaisa telpas drošības novērtējums, kas atvieglotu bezpilota gaisa kuģu darbību vispārējās aviācijas gaisa telpā.

Kas attiecas uz MK noteikumu grozījumiem, SM informēja, ka šā gada laikā tos ievietos Satiksmes ministrijas mājas lapā sabiedriskajai apspriešanai, bet vēlāk tos virzīs izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē. “Noteikumu projekta mērķis ir sekmēt bezpilota gaisa kuģu lidojumu drošumu un drošību, balstoties uz spēkā esošā tiesiskā regulējuma piemērošanas praksi, vienlaikus ņemot vērā jau pieņemtā un iecerētā Eiropas Savienības līmeņa vienotā tiesiskā regulējuma aspektus,” norāda ministrijā.

 

Jauno dronu noteikumu projekts

Definē paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumus un nosaka dažādas prasības.

Paaugstināta riska bezpilota gaisa kuģu lidojumus drīkst veikt, ja Civilās aviācijas aģentūrā saņemta atļauja.

Lai saņemtu atļauju, tālvadības pilotam ir pienākums sekmīgi nokārtot teorētisko zināšanu un praktisko iemaņu pārbaudi, savukārt bezpilota gaisa kuģim jābūt ar ražotāja procedūrām, piemēram, lietotāja instrukciju u. c. Lai saņemtu atļauju, jāveic risku novērtējums, savukārt tālvadības pilotam ir pienākums veikt lidojumu uzskaiti. Būs ietverta arī norma, kas paredz, ka CAA izsniedz vienreizēju atļauju vai ilgtermiņa atļauju ar termiņu līdz vienam gadam.

Maina tālvadības pilota vecumu no 18 gadiem uz 16 gadiem, izņemot lidojumus paaugstināta riska apstākļos, kuros saglabājas 18 gadu vecuma slieksnis.

Precizē regulējumu par bezpilota gaisa kuģa lidojumu publiska pasākuma tuvumā (nav atļauts lidot virs personām).

Atvieglo nosacījumus lidojumiem infrastruktūras objektu tuvumā vai virs tiem.

Precizē normu par bezpilota gaisa kuģa īpašnieka civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Turpmāk tā būs attiecināma uz bezpilota gaisa kuģiem, kuru kopējā pacelšanās masa ir 250 grami un vairāk (šobrīd – 1,5 kilogrami), kā arī bezpilota gaisa kuģiem, kuru kopējā pacelšanās masa ir mazāka par 250 gramiem, bet tiek veikti paaugstināta riska lidojumi. Papildināts ar civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas minimālajiem atbildības limitiem.

Informācija: Satiksmes ministrija

LA.lv