Kultūra
Kultūrpolitika

Piektā daļa iedzīvotāju par kultūru neinteresējas 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto – Evija Trifanova/LETA

Relatīvi liela Latvijas iedzīvotāju daļa kultūrā ir pasīva vai pat neiesaistās, pausts Latvijas Universitātes Sociālo un politisko pētījumu institūta (SPPI) vadībā izdotajā pārskatā “Dzīves meistarība un informācijpratība” par tautas attīstību Latvijā 2015./2016.gadā.

Tajā pausts, ka atsevišķās sociāldemogrāfiskajās grupās puse nelasa grāmatas un vairāk nekā trešdaļa neapmeklē kultūras un izklaides pasākumus.

Vienlaikus pētnieki atklājuši, ka lielai daļai pieaugušo nav svarīgi tālākizglītoties vai papildināt savas zināšanas kultūrā. No kultūras dzīves izslēgto īpatsvars lielāks tajās iedzīvotāju grupās, kuras apveltītas ar mazākiem izglītības un veselības kapitāliem. Divas specifiskas grupas, kuras kultūras līdzdalībā un patēriņā ir daudz pasīvākas par citiem, ir pensijas vecuma iedzīvotāji un vīrieši.

Pārskatā pausts, ka kultūra mūsdienu ilgtspējīgas attīstības politikā arvien noteiktāk kļūst par vienu no tās četriem pamatelementiem līdzās ekonomikai, sociālai integrācijai un ekoloģijai. Līdz ar to veiksmīga kultūras politika tiek mērīta pēc iedzīvotāju iesaistes līmeņa dažādos kultūras procesos, sākot ar pasīvu kultūras un mākslas patēriņu un beidzot ar aktīvu kultūras līdzdalību. Ņemot vērā sabiedrības novecošanu, nav pieļaujama lielas vecākās iedzīvotāju daļas desocializācija.

Tāpat pārskatā konstatēts liels vīriešu kultūras nelīdzdalības īpatsvars, un tas liecina par sabiedrības sašķeltību pēc dzimuma pazīmes. “Dzimumu integrācija, kas faktiski iekļaujas dzimumu līdztiesības problemātikā, turpina būt aktuāls attīstības virziens,” uzsver pētnieki.

LA.lv