Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
30. decembris, 2014
Drukāt

Pieminēs Daugavpils atbrīvošanas no lieliniekiem 95. gadadienu

Slobodkas krusts

Sestdien, 3. janvārī, plkst.11 Daugavpilī, pie krusta Slobodkā, notiks piemiņas pasākums par godu Daugavpils atbrīvošanas no lieliniekiem 95. gadadienai, aģentūru LETA informēja Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejā.

Dienas gaitā piemiņas pasākumi un ziedu nolikšana notiks dažādās pilsētas kapsētās, kur atdusas Latgales atbrīvotāji, un Višķos.

1919.gadā Latvijas Armija padzina Bermonta karaspēku no Latvijas teritorijas, bet Latgale joprojām bija lielinieku varā. Sarkanās armijas spēki Latgalē bija diezgan ievērojami, tāpēc vajadzēja meklēt sabiedrotos. Latvijas Pagaidu valdība sāka militāru sadarbību ar Lietuvu un Poliju. 1919. gada decembrī Latvijas un Polijas armijas virspavēlniecība noslēdza līgumu par kopīgu kaujas darbību Latgales atbrīvošanā.

Latvijas Austrumu frontē 1919. gada beigās atradās Latvijas bruņoto spēku Kurzemes divīzijas trīs pulki, Latgales partizānu pulks, Baltijas landesvērs un daļa no Latgales divīzijas, kopumā 10 000 karavīru.

Polijas karaspēka Operatīvās grupas komandiera ģenerāļa Edvarda Ridza-Smiglija pakļautībā bija Polijas 1. un 3. leģionu kājnieku divīzija ar apmēram 30 000 karavīru.

1920. gada 3. janvārī plkst.6.30 sākās latviešu-poļu karaspēka uzbrukums Latgales frontē un cīņa par Daugavpils atbrīvošanu. Militārajā vēsturē tā pazīstama kā operācija “Ziema”.

Līdz 3. janvāra pēcpusdienai tika atbrīvota Daugavpils, plkst.17.30 satikās Latvijas un Polijas karavīri.

Turpmākajās dienās tika atbrīvoti Višķi un Krāslavas apkārtne, bet 21. janvārī – Rēzekne. 1. februārī tika sasniegta Latvijas etnogrāfiskā robeža – Zilupe – un tika noslēgts pamiers ar Padomju Krieviju.

1928. gada 22. aprīlī Daugavpilī svinīgi tika likti pamati 237 kritušo poļu karavīru piemineklim. Piemineklis, klātesot Valsts prezidentam Gustavam Zemgalam un Polijas diplomātiskajiem pārstāvjiem, tika atklāts tā paša gada 22.jūnijā. Uz granīta sarkofāga bronzas plāksnes bija uzraksts “Latvijas Neatkarības cīņās kritušo varonīgo Polijas karavīru dārgai piemiņai. 1919.-1920.”.

Tai pašā dienā Latvijas armijas karavīru brāļu kapos tika atklāts piemineklis 102 brīvības cīņās kritušajiem latviešu karavīriem. Uz šī pieminekļa ir uzraksts “Latvju varoņiem pateicīgā tauta. 1928.”.

Pagājušā gadsimta 50.-70. gados padomju vara pilnībā iznīcināja poļu karavīru kapus. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1992. gada 22. novembrī, nopostītās kapsētas vietā tika atklāts jauns piemineklis poļu karavīru piemiņai.

Latviešu un poļu cīņai par Latvijas neatkarību 1919.-1920. gadā ir svarīga militārā un vēsturiskā nozīmē abu valstu savstarpējo attiecību vēsturē.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+