Latvijā
Vēsture

Pieminot sagūstītos Latvijas karavīrus, Beļģijā veidos “Pieminekli Brīvībai” 5

Okupācijas muzeja foto

Zedelgemas pilsēta Beļģijā un Latvijas Okupācijas muzejs ir vienojušies izveidot un 2018. gada oktobrī atklāt “Pieminekli Brīvībai”, kas atradīsies topošajā Brīvības laukumā (Brivibaplein) Zedelgemā, pavēstīja muzeja pārstāve Līga Strazda.

Pieminekļa skiču konkursam un pieminekļa izveidošanai paredzēts 100 000 eiro liels finansējums, kuru līdzīgās daļās segs Zedelgemas pilsēta un Okupācijas muzejs. Muzeja finansējuma daļu paredzēts iegūt ziedojumos.

Dalībai pieminekļa skiču konkursā ir uzaicināti pieci Latvijas skulptori, kurus skiču projektu izstrādei organizatori nodrošinās ar 1000 eiro lielu autorhonorāru pirms nodokļu nomaksas. Uzvarētāju septembrī noteiks žūrija. Tās sastāvā būs četri Zedelgemas pilsētas un četri muzeja nozīmēti pārstāvji. Tēlnieks – konkursa uzvarētājs – saņems 2000 eiro lielu balvu, un ar viņu slēgs līgumu par pieminekļa izgatavošanu. Otrās vietas ieguvējs saņems 1000 eiro, trešās – 500 eiro balvu.

Kā vēlējās Zedelgemas pilsētas puse, pieminekļa dizainā, jāiekļauj jēdziens “brīvība” tās simboliskajā nozīmē. Piemineklim jāatgādina par latviešu un citu Baltijas karagūstekņu atrašanos Zedelgemas britu kontrolētajā karagūstekņu nometnē 1945.–1946. gadā un jāapliecina vēsturiskās saites starp Zedelgemu un Latviju, kas izveidojušās no šī pēckara notikuma. Pieminekļa dizainam arī jāpiemin Latvijas Brīvības pieminekļa makets, kuru latviešu karagūstekņi 1945. gada novembrī izveidoja karagūstekņu nometnē. Pieminekļa skaidrojums būs vairākās valodās.

Saistītie raksti

“Laukums Brivibaplein atrodas jaunā pilsētas rajonā apmēram trīs kilometrus no agrākās gūstekņu nometnes, ko pašlaik pārvalda Flāmu mežu un dabas aģentūra, bet ko drīzumā plānots daļēji atvērt sabiedrībai kā dabas rezervātu un brīvdabas muzeju. 2014. gadā Okupācijas muzeja filmēšanas grupa filmēja saglabātās karagūstekņu barakas un citas nozīmīgas vietas,” stāsta Strazda.

Pēc kara Zedelgemas nometnē bija ieslodzīti ap 11 000 karavīru no Latvijas. Spītējot nelikumīgi iesauktu karavīru lomai kara laikā un karagūstekņu statusam pēc kara, šie karavīri spēja nebrīvē pieminēt brīvību un savas valsts neatkarību.

LA.lv