Mobilā versija
+5.5°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
20. aprīlis, 2016
Drukāt

Piena cenas: gaidāms atsitiens pret grīdu pie 17 centiem (12)

Foto - LETAFoto - LETA

Harijs Panke.

Piena iepirkuma cena Latvijā tiek samazināta – martā vidēji 20,4 centi, vietumis jau 10 līdz 14 centiem, vidējai šomenēs pamazām noslīdot zem 20 centiem par kilogramu. Cik tālu tā kritīs? 14. aprīlī “LA” sadarbībā ar “Swedbank” uz diskusiju redakcijā “Piensaimniecības nākotne – ražot mazāk vai labāk?” aicināja nozares spēlētājus.

“Tā nav lokāla, tā nav pat Eiropas, bet visas pasaules problēma. Ir iestājies disbalanss starp klasisko tirgus likumu: piedāvājums-patēriņš-cena,” pašreizējo situāciju skaidro Harijs Panke, AS “Food Union” padomes priekšsēdētāja vietnieks. “Sākām to just 2014.gada maijā, kad pircēji sāka atteikt industriālos produktus. Viens iedzīvotājs pasaulē vidēji patērē 100 kg piena gada. No 2000.gada patēriņa pieaugums ir bijis par 2,3 kg gadā, 2011. un 2012. gadā piena ražošanas apjoma pieaugums ir bijis straujāks par patēriņa pieaugumu. Mūsu reģionā šo tendenci pastiprināja Krievijas paziņotā pārtikas blokāde.”

Savukārt Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs Krievijas embargo ietekmi no globālā pazeminājuma atšķir ar to, ka Igaunijā krīze iestājās gadu agrāk, bet Latvijā – reizē ar Lietuvu, jo “mēs cenām vairāk esam piesieta Lietuvai”.

Uz kvotu atbrīvošanas ietekmi norādīja Ilze Aizsilniece, LPKS “Piena Ceļš” valdes priekšsēdētāja: “Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, gatavojās, ka atbrīvos piena kvotas, lai palielinātu ražošanu, bet neviens nevarēja noprognozēt Krievijas krīzi. Vislielākais cirtiens bija pa Baltijas valstīm un Somiju. Iepriekšējā – 2008.-2009.gada krīzē, mums četrus mēnešus pēc kārtas bija zemākā piena cena Eiropā – 17,8 centi – septembrī tā sāka celties un jau decembrī tā jau bija pāri 30 centiem. Tagad šis periods ir ieildzis, un būs daudzi tādi, kas negatavos lopbarību nākamajai ziemai.”

Dace Freimane, ZM Tirgus un tiešā atbalsta departamenta tirgus nodaļas vadītāja, piekrita, ka “piens saražots vairāk, nekā pirms kvotu atcelšanas. Februārī pret iepriekšējā gada to pašu mēnesi saražots par 10% vairāk. Krievijas embargo dēļ eksports ir samazinājies. Jaunie tirgi – 13 jaunas valstis nenosedz zaudējumus. Trešais iemesls: pieprasījuma mazināšanās vājpiena pulverim cena nokritusi par kādiem 25%. Visi šie trīs faktori pasliktināja situāciju visā Eiropas reģionā.”

Atbildot uz jautājumu, kas sagaidāms maijā un kas jūnija sākumā, Harijs Panke, konstatēja, ka Vācijā liekais piens tiek realizēts par 14 centiem, Nīderlandē – 18 centiem. “Piena sagaidāmo cenu var rēķināt pēc piena pulvera un sviesta cenas tirgū. Ja pulvera tonna ir 1500 eiro par tonnu, tad parēķinot atpakaļ uz piena iegādes cenu – iznāk ap 18,5 centiem, un, atņemot piegādes izmaksas, nonākam pie 17 centiem. Tādas ir šodienas indikācijas,” prognozē lielākā Latvijas piena pārstrādes uzņēmuma pārstāvis.

Par risinājumiem izejai no piena krīzes lasiet “Latvijas Avīzē” ceturtdien!

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Bez maz kā Krimā, jālūdz Kremlim paliidziiba…. Krievi pienu, sieru utt… Eeda kaa traki…
    Norijushies deputaati teelo, ka baigi ieraadiijushi vietu Krievam. Bet ciesh jau tauta…

  2. Cik govis šis Penke ir izslaucis, labi ja govi vispār redzējis! Bet liels spriedējs, cik par pienu jāmaksā!
    Tādu “ekspertu”, kuri maksā sev algas uz zemnieku rēķina ir pilna Rīga. Arī ZM neviens neklausās, ka zemnieka rīcībā ir jābūt pilnam ciklam: piena ražotājs – pārstrādātājs – tirgotājs, jo tad intereses būs vienās rokās un bez starpniekiem. Kā STRAUPĒ! Tur zemniekiem krīzes nav ne Latvijas, ne pasaules mērogā. Tāpēc, ka krīze vispirms ir šo daudzo starpnieku, “ekspertu” un ierēdņu galvās.

  3. Nu ļoti skaisti , tā turpināt. Mūsu “mīkstie” lauksaimnieki ir gatavi piemaksāt piena iepircējiem, lai tikai paņem. Ko te var cepties, tāpat nekas nemainās, kauc kā kuņas uz plosta. Būtu kaut ko sākuši darīt, bet nē, laizās ap valdību ar izkārtu mēli.
    Savā laikā Brazīlijā kafijas pupiņu iepirkuma cenas neapmierināja kafijas audzētājus, bet tur bija veči ar pautiem, nevis Latvijas .. Viņi neatdeva kafijas pupiņas par kapeikām, bet sagāza jūrā. Cenas momentā palēcās līdz normālam līmenim, kā kārtslēcējs olimpiādē.

  4. Piena krīze ilgst jau ilgāk kā pusotru gadu. Zemkopības ministrs neko reālu nedara. Tās valsts atbalsts bija uz subsīdiju rēķina, jo šogad subsīdijās par saucamajām govīm saņēma vairāk kà divreiz mazāk kā pagàjušajā gadā. Dūklavam būtu jāatkāpjas. Zemniekiem vajag tādu ministru, kam ir svarīga lauksaimniecības nākotnē, nevis tikai lielsaimnieki. Tagad tikai gaida, kad kāds pieninieks bankrotēs, lai lielie tiktu pie zemes.

  5. Mūsu valstī piena pārstrādes uzņēmumi, kooperatīvi un zemkopības ministrija runā vienā mēlē. Kaut gan produkcija piena pārstrādes uzņēmumu noliktavās nemaz nekrājas. Ja noliktavas būtu pārpildītas, tad manuprāt cenām veikalā būtu jābūt apmēram par 30% zemākām. Zemniekam par pienu pašreiz cena ir par 43% zemāka nekā bija tās saucamās krīzes sākumā. Tāpēc man liekas, ka šajā visā sistēmā lielākie zagļi ir kombināti un krīze Krievijā un pasaulē tiek piesaukta aizbildināšanās dēļ. Ne jau pa velti kombināti var sponsorēt šajos “grūtajos laikos” sporta pārraides, tizlus seriālus, kā arī salikt reklāmas uz tramvajiem, sapirkt jaunas automašīnas. Grūti viņiem – nabadziņiem. Zemnieks taču ar savu darbu par visu samaksās. Nožēlojami.

  6. Mūsu saimniecība nodod pienu 12 tonnas mēnesī un saņemam 16 centi!!!! Kā tad aprēķina vidējo cenu??? Arī šādiem ļautiņiem,kas sēž un kaut ko imitē,ka strādā,nav nekādas nojausmas,kas īsti notiek piena lopkopībā!!! Eksperts eksperta galā,kas izzina pienkopības būtību,bet neviena reāla cilvēka,kas rīkotos ar samilzušo problēmu!!! Ir beidzot jāpaceļ savas pakaļas(piedodiet) no mīkstajiem beņķiem tādai organizācijai kā Zemnieku Saeima,kas visur sevi sludina,ka ir kolēģis un aizstāvis zemniekiem!!! Dariet taču kaut ko!!!

  7. nu kadas muļķības,ka piens maksā ap 20!!!!!!!mums TIKAI 15,5 un vairāk nav bijis!

  8. Mums skaidri tika pateikts,ka jāsamazina piena ražošana,un tagad tiek iedarbināti visi iespējamie paņēmieni,lai to realizētu,tikai nevienam nepietiek drosmes to pateikt skaļi.Atcerieties kā notika ar cukuru ,pēc šāda paša scenārija,un kad pateica tieši ,ka jālikvidē cukura ražošana,tad mums piesolīja,ka mēs pirkšot veikalā lēto cukuru,jo mēs ražojot dārgo.Vēsture atkārtojas.

  9. 17 centi bija jau no 1.aprīļa. Tikko paziņoja ka no 1.maija vel kritīsies, un no 1.jūnija vēl. Tātad varam secināt, ka būs kādi 14-15 centi. Kādfas algas varam maksāt, ja tik zema iepirkuma cena. Protams ka domājam par govju likvidēšanu, jo par velti jau neviens tomēr pienu negrib atdot, jo nu jau vairs nav kur izmaksas ieekonomēt.

  10. Lielveikalu ķēdēm nēbūtu laiks samazināt cenu?
    Pamatizejvielas cena nokritusi uz pusi. Uuuuuu-ūūūū RIMMI… MAXXIM…ELLVI…AIIBI…LATTS…kur cīņa par pircēju ar zemāko cenu?

  11. lasiet “Latvijas Avīzē” ceturtdien! Atbildēt

    “Latvijā, tāpat kā visā Eiropā, gatavojās, ka atbrīvos piena kvotas, lai palielinātu ražošanu, bet neviens nevarēja noprognozēt Krievijas krīzi. Bez krievijas esam tikai s ū d u mušas

  12. Kapec veikala piens ir dargs un cena nemaz nekrilas?

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+