Mobilā versija
-2.6°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
21. aprīlis, 2016
Drukāt

Piens iet pāri! “LA” diskusija par piensaimniecības nākotni Latvijā (15)

Diskusijas vadītājs Ivars Bušmanis sarunas laikā uzlika vārīties pienu, bet pāri malām nepalaida. Foto - Karīna MiezājaDiskusijas vadītājs Ivars Bušmanis sarunas laikā uzlika vārīties pienu, bet pāri malām nepalaida. Foto - Karīna Miezāja
Ierosinājumi:

1. Jāizstrādā nozares attīstības stratēģija. (M. Cimeramanis, J. Cīrulis)
2. Zemniekiem jāpiedalās pēc iespējas pilnākā pārtikas ķēdē: ražot–pārstrādāt–pārdot. (I. Aizsilniece)
3. Zemniekiem jāmeklē risinājumi dažādos sadarbības modeļos, kas ļautu samazināt pašizmaksu. (J. Cīrulis)
4. Vitāli nepieciešami atbalsta maksājumi, bet pēc kritērijiem, kas ļautu saglabāt piensaimniecības dzīvotspēju. (I. Alpa-Eizenberga, I. Aizsilniece, J. Cīrulis, H. Panke)
5. Jāveido Baltijas mēroga eksporta veicināšanas birojs, kas meklētu pārdošanas ceļus pienam ar Baltijas zīmolu. (M. Cimermanis)
6. Jāizveido liels piena kooperatīvs vai kooperatīvu apvienība produkcijas kopīgai pārdošanai un eksporta tirgus veicināšanai. (J. Cīrulis, I. Aizsilniece, M. Cimermanis)

Pirms pusotra gada – tad iesākās piena krīze – pieredzējušie statistiķi ar piena cenas līknēm un eksperti ar pārbaudītām patiesībām pierādīja, ka te, lūk, zemākais punkts un ka pēc brīža cenas svārsts celsies augšā. Nepacēlās. Ne pēc brīža. Ne visu pagājušo gadu. Ne arī šogad. Gluži pretēji: viens aiz otra nāk drūmāki pieredzējumi: Igaunijā piens veikalā par 29 centiem, piena iepirkuma cena Latvijā tiek samazināta – vietumis jau līdz 10 – 14 centiem, “līdzšinējie pasākumi nespēj stimulēt tirgus stabilizēšanos” (J. Dūklavs). Seko paredzējumi: ja neko nedarīsim, piensaimniecību varētu piemeklēt cukurfabriku liktenis (I. Pilvere), piena saimniecību skaits saruks uz pusi (Vjačeslavs Dombrovskis).

“LA” sadarbībā ar “Swedbank” uz diskusiju par pienu “Piensaimniecības nākotne – ražot mazāk vai labāk?” bija saaicinājusi nozares spēlētājus un zinātājus. Diskusijas laikā uzlikām vārīties pienu, tas vilkās ap katliņa malu, burzguļoja, mazliet uzvirmoja sviluma smaka, bet… pāri malām nepalaidām.

Katrai saimniecībai savas krustceles

– Vai šobrīd situācija ir tik draudīga, kādu to iezīmē iepirkuma cenas pazemināšanās un liekā piena uzkrāšanās?

Mārtiņš Cimermanis, LLKC valdes priekšsēdētājs: – Piena nozare ir krustcelēs, un mēs savā ziņā maksājam par to labo dzīvošanu iepriekšējos gados.

To cenas kritumu, ko piedzīvojām pērn, kompensēja ES atbalsta un valsts budžeta maksājumi. Tirgus spēlētāji saņēma ap deviņiem desmit centiem pie litra, kas bija pietiekami, lai uzturētu ganāmpulku un ļautu norēķināties par saistībām. Šogad nekādi solījumi “no augšas” nav sadzirdami, un vēl straujāks cenu kritums zemnieku lēmumus var ļoti nopietni ietekmēt. Nekādas izmaksas vairs nav samazināmas, izņemot samaksu par darbaspēku, ko var izdarīt, pārtraucot strādāt. Ja par to cenu, ko maksās piena pircējs, zemnieks vairs nevarēs samaksāt par elektrību un “Latvenergo” fermā atslēgs strāvas padevi, tad viss apstāsies. Jau tagad esam zem ūdens, bet katrai saimniecībai ir savs slieksnis. Kāda, kura nemaksās algas un slauks ar rokām, varbūt ar desmit centiem izdzīvos, bet ne jau uz tādu tirgus lauksaimniecību ejam.

Harijs Panke, AS “Food Union” padomes priekšsēdētāja vietnieks: – Manā praksē tik traka situācija nozarē nav bijusi nekad. Tā nav lokāla, tā nav pat Eiropas, bet visas pasaules problēma. Ir iestājies disbalanss starp klasisko tirgus likumu: piedāvājums–patēriņš–cena. Sākām to just 2014. gada maijā, kad pircēji sāka atteikt industriālos produktus. Viens iedzīvotājs pasaulē patērē vidēji 100 kg piena gadā. Kopš 2000. gada patēriņa pieaugums ir bijis par 2,3 kg gadā, bet 2011. un 2012. gadā piena ražošanas apjoma pieaugums ir bijis straujāks par patēriņa pieaugumu. Mūsu reģionā šo tendenci pastiprināja Krievijas paziņotā pārtikas blokāde.

Ilze Aizsilniece, LPKS “Piena ceļš” valdes priekšsēdētāja: – Esmu tikusies ar kolēģiem Igaunijā un Lietuvā un pārliecinājos, ka piena iepirkuma cenas kritums gaidāms visās trīs Baltijas valstīs. Igaunijā vidējā cena ir par diviem centiem augstāka nekā pie mums. Martā viņiem vēl bija 22,6, mums – 20,4 centi.

Pievienot komentāru

Komentāri (15)

  1. sākumā dodiet iespēju lai tauta te uz vietas Latvijā var normāli paēst piena produktus par normālu cenu nevis sierus par 6 EURO un vairāk par kg.Sāksim uz vietas meklēt vainu

  2. BEIDZOT JĀSAMAZINA CENAS LIELVEIKALOS. Tad pieaugs pateriņš un izlīdzināsies piena pārprodukcija.

  3. Pavisam nesen zinu saimniecību ar 120 govīm plus jaunlopi kura likvidējās,jo saprata ka nevēlas kādam pelnīt naudu,saimniecībai kredītu nebija.

  4. Jāņonkols no laukiem Atbildēt

    Latvijā pienu neražojam par daudz, bet piens lielveikalos mūsu iedzīvotāju pirktspejai ir par dārgu. Normāli būtu, ja zemnieks saņemtu 30 c, bet veikalā maksātu 50 c par litru piena. Pienu sadārdzina mizīgā piena pārstrādes mašinērija. Baltkrievijā govis dod pienu ar tauku saturu līdz 3 % Tad viņi pienu tikai zemā temperatūrā pasterizē, safasē un liek veikalā. Tā piens saglabājs dabīgs un nav krejots un kristīts. Bet mūsu trulie birokrāti nespēj normāli ražošanu vadīt. Tāpat, kā var samazināt piena pašizmaksu, ja d-degvielas cenā 45 % ir PVN nodoklis?

  5. Nesen bija rakstīts,ka pienu ieved no igaunijas.Latvijas piena Skudra slavēja vien,cik labs ir viņu piens.Rakstā bija pieminēti vismaz 3.kombināti.Latvijā Šolks teica,ka dienā 100 tonnas paliek pāri.Savējie zemniekus gremdē.

  6. to 10 govju īpašnieks Atbildēt

    Netēlo te 10 govju īpašnieku! Esi vai nu lielsaimnieks vai viņu advokāts. Dzīvoju laukos un zinu, ka kaimiņi ar savu nelielo govju ganāmpulku tīri labi izdzīvo un arī bērnus ir izskolojuši. Protams, ir krietni vairāk fiziski jāstrādā pašiem, jo kalpu viņiem nav, bet arī bērni palīdz un tā pierod pie darba. Tāpēc jau arī Eiropa maksā subsīdijas, kuras pie mums pamatā nosmeļ lielie. Pie mums joprojām valda komunistu iedibinātais princips dalīt cilvēkus šķirās (“ražojošie” un “hobijzemnieki”), tāpēc pret mazajiem izturas nievājoši. Gribēt jau tu vari nezin ko, bet vienmēr ir jārēķinās ar realitāti.

  7. Straupes krējums un biezpiens ir labākais un garšīgākais Latvijā. Ja neticiet, nopērciet un pagaršojiet! Tas arī ir iemesls,kāpēc viņi izturēs un neizputēs.

  8. Musu valsts lielakā problēma ir tā ka nav nekadas plānošanas.Viss ir tads haotisks.Piens maksā buvejam lielas fermas.Piens nemaksā neviens nezina ko lai dara.
    Es piekritu,ka izdzivos tie kuriem ir 10 govis, bet ne tie kuriem ir 400 govis un mlizigi krediti.Atvainojiet tie lai paši kuļas ka prot.

  9. Ir skaidrs, ka mazie izdzīvos, bet lielie aizies pa burbuli. Eiropā jau ilgu laiku valda piena pārprodukcija
    un tikai aprobežoti vai alkatīgi cilvēki šādos apstākļos var atļauties attīstīt lielražošanu piena nozarē. Un vēl stulbāk ir valsts iestādēm aģitēt šādā virzienā. Bet ja paši nesaprot, tad dzīve tādus izmāca. Jā, jā kungi, tieši ģimenes saimniecības ar 10 govīm izdzīvos, jo ir krietni dzīvotspējīgākas šādos apstākļos par lielražotājiem. Kad kāda daļa lielražotāju būs izputējuši, piena ražošanas apjomi valstī samazināsies, bet piena cena nostabilizēsies. Tāda nu ir tā ekonomikas ābece!

    • 10 govju īpašnieks Atbildēt

      Jautājums ir par to vai es ar savām 10 govīm varēšu atļauties skolot bērnus ,izremontēt 100 gadus veco māju ,kaut vai uzlikt jaunu jumtu …Nopirkt 10 gadus vecu mašīno ,jo patreizējai ir 22 gadi …Jautāju sev vai es gribu izdzīvot vai arī kaut nedaudz labklājību ,izglītību bērniem…

      • Valsts uzdevums bija nodrošināt,lai 10 govju īpašniekam sanāktu uz ģimeni aptuveni 1500 EUR (ka pamata baze) un tad talāk cik nu katrs prot sasiet sieru vai pārdot krējumu.Un laukos būtu dzīvība.Taču tagad gāž lielajiem industrialajiem zemniekim,kuriem nekad nebūs pietiekami.

  10. vairāk ,kā skaidrs ,ka eiropas vecās valstis ,par liekā piena ražotājiem uzskata tieši Baltiju -Latviju un mērtiecīgi iet uz to ,lai mēs šeit neražotu ,bet paterētu…BET LATVJU ZEMNIEKS SPīTīGI TURāS UN NEGRIMST ! Turamies mums nav ko zaudēt !

  11. mēs dienā slaucam ap tonnu piena un mums patreiz cena ir 17centi litrā. Ja var lasīt ka videjā piena cena Latvijā ir20 centi,kam tad maksā 23centus? vai tik ne tiem ,kuri ir investējuši biogāzes stacijās un kuriem mēs piemaksājam ar paaugstinātiem elektrības tarifiem?

  12. Visiem šiem spriedelētājiem ir skaidrs, ka ir kautkas jādara, tikai nav skaidrs kas.

  13. Un kas mainīsies pēc šādām sarunām? Tas ir ti pat kā satikties skolas salidojumā,parunāties,atcerēties pasmietiesun aizbraukt katram uz savām mājām! Ir vajadzīga konkrēta rīcība no valdības puses, no Zemkopības ministrijas,lai pienkopība paliktu viens no galvenajiem ražošanas objektiem laukos!!!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr (8)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Pasaulē
Vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku. Vietējam maksā minimālo, viesim – vidējo algu! (22)Jau šobrīd vairākās nozarēs katastrofāli trūkst darbinieku – šoferu, IT speciālistu, pārdevēju, pavāru
Draugiem Facebook Twitter Google+