Irina Pilvere.
Irina Pilvere.
Foto: Timurs Subhankulovs/Latvijas Avīze

Lauku dzīvotspēja atkarīga no lauksaimniecības. Saruna ar LLU rektori Irinu Pilveri 7

Mazās saimniecības Latvijā pamazām izzūd, lauki iztukšojas, zeme netiek efektīvi izmantota… No kā atkarīga dzīvotspēja laukos, par to intervijā Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) rektore Irina Pilvere.

TV personība Roberto Meloni atgriezies Latvijā pēc tam, kad Spānijā piedzīvojis pamatīgas nepatikšanas
FOTO. Īsi pirms nāves princese Diāna saviem dēliem atstāja audio ziņu. Ko viņa teica šajā ierakstā?
Latvijā pieaug vilku uzbrukumi: nosauc pagastus, kur plēsēji uzbrukuši visbiežāk
Lasīt citas ziņas

– Mazo saimniecību skaits valstī samazinās. Vai izdzīvošana ir atkarīga no to lieluma?

Irina Pilvere: – 2001. gadā, kad notika pirmā lauksaimniecības skaitīšana pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā, to saimniecību skaits, kas ir lielākas par vienu ha, bija 140 tūkstoši, bet 2013. gadā vairs tikai 81 tūkstotis. Saimniecībās ir sadrumstalota zemes struktūra. Tas ir vēsturiskais mantojums. Vienā īpašumā ir ap 12 ha zemes, savukārt vienā kadastrā (zemes vienībā) ir gandrīz divreiz mazāk – 7 ha. Tāpēc galvenais jautājums Latvijā ir – kā zemi, kas ir mūsu galvenais un vērtīgākais dabas resurss, izmantot pēc iespējas efektīvāk.

CITI ŠOBRĪD LASA

Latvijā salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm ir unikāla situācija, ka līdz šim zemes resursi netiek izmantoti pietiekami efektīvi, jo ir lielas neapstrādātas, aizaugušas vai nekoptas platības. Mūsu zinātnieki veica pētījumu, cik liela platība nepieciešama, lai saimniecība būtu dzīvotspējīga. Aprēķinus veicām 2014. gadā, un uzdevums bija novērtēt, kādas minimālās apsaimniekotās zemes platības ir nepieciešamas, lai saimniecība būtu finansiāli dzīvotspējīga. Tāpēc tika pieņemts, ka saimniecības dzīvotspējas nodrošināšanai vismaz vienai personai no lauksaimnieciskās darbības ir jāiegūst tādi ienākumi gadā, kas atbilstu Latvijas vidējās darba algas (ar darbaspēka nodokļiem) līmenim. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, tie bija 10 619 eiro. Ņēmām vērā produkcijas veidu un apjomu, augsnes auglību un saimniecības atrašanās reģionu, realizējamās produkcijas cenas, atbalsta maksājumus un ražošanas izmaksas.

Veicot aprēķinus par galvenajiem lauksaimniecības sektoriem, secinājām – lai viens nodarbinātais lauksaimniecībā varētu gūt ienākumus, kas atbilstu minimālajam ienākumu līmenim tautsaimniecībā, lauk­augiem vajadzētu vidēji 66 ha, piena lopkopībā pietiktu ar 48 ha, ganāmo mājlopu audzēšanā – 54 ha, dārzeņkopībā – nedaudz virs 5 ha, bet augļkopībā pietiktu ar 3,5 ha. Tomēr jāņem vērā, ka vidējā bruto darba alga valstī pamazām palielinās, mainās arī produkcijas cenas. Saimniekojot auglīgākās augsnēs, platības ir nepieciešamas mazākas, savukārt sliktākās augsnēs – lielākas. Atšķirības ir arī reģionos.

– Vai šis rezultāts bija pārsteigums pētniekiem?

– Jā, bijām pārsteigti, jo iepriekš likās, ka galvenajos lauksaimniecības sektoros vajadzēs lielas platības, lai nodrošinātu saimniecību dzīvotspēju, kas balstīta uz minimālo ienākumu līmeni. Ja saimniecībā nodarbināti vidēji divi cilvēki, tad iztikas gūšanai laukaugu gadījumā pietiktu ar 109 ha. Protams, ka Latvijā nav tikai “tīras” laukaugu vai piena lopkopības specializācijas saimniecības. Parasti ir daudznozaru saimniecības, kas ir labi tad, kad cena samazinās vienam produktam, bet otram tā ir labāka. Mūsu aprēķini ļauj saimniekiem pieņemt pareizo lēmumu par saimniecības specializāciju, ņemot vērā, cik un kāda zeme ir saimniecībā. Ja gribam, lai lauku teritorijās cilvēki ir nodarbināti un būtu darba vietas, vajadzētu orientēties uz to produkcijas veidu ražošanu, kur darba patēriņš ir lielāks, piemēram, lopkopība, augļkopība, dārzeņkopība. Tad lauku teritorijas nekļūtu tukšas, kā tas notiek tagad.

– Vai tādā gadījumā lauksaimniecības dzīvotspēja nozīmē arī lauku dzīvotspēju?

– Principā jā. Vēl citā pētījumā esam secinājuši, ka lauku teritorijās galvenie nodarbinātības veidi ir lauksaimniecība un mežsaimniecība. Ja ir lauksaimniecība, produkcijas ražošana tirgum, darba vietas ir ne tikai saimniekam, bet arī apkārtējiem iedzīvotājiem, tad šī lauku teritorija būs apdzīvota un cilvēki nemuks prom uz ārzemēm vai lielajām pilsētām labākas dzīves meklējumos.

– Lauki tomēr iztukšojas, to rāda gan statistika, gan realitāte…

– Lauksaimnieciskās ražošanas koncentrēšanās noved pie augstākas konkurētspējas saimniecībās, kas ražo tikpat efektīvi kā citās Eiropas valstīs, produkcija tiek eksportēta, tomēr tas samazina nodarbinātību, un, ja citās nozarēs nerodas jaunas darba vietas, tad cilvēki laukus atstāj un tas ir skumji.

– Vai var secināt pēc šī pētījuma, ka lielražošana nav vienīgais ceļš, pa kuru turpmāk virzīties Latvijas lauksaimniecībai?

– Mums jāņem vērā Latvijas vēsturiskā attīstība un kopš neatkarības atjaunošanas ir pagājuši tikai 25 gadi, tas nav pārāk ilgs laiks, lai zemes un saimniekošanas veida strukturālās reformas dotu augļus. Daudzi īpašnieki, kas atguva zemi 1991. gadā, šobrīd vairs nestrādā lauksaimniecībā, līdz ar to saimniecību skaits ir sarucis. Bet Latvijā lauksaimnieki ir apbrīnojami cilvēki, jo viņi izdomā un atrod jaunas saimniekošanas iespējas, papildina un diversificē ražošanu, nopelna iztiku un izskolo bērnus. Par to sadarbībā ar Latvijas Universitātes zinātniekiem ir tapusi grāmata “Latvijas mazo saimniecību dzīvotspēja”.

Protams, konkurētspējīgās lauku saimniecības specializēsies tradicionālo lauksaimniecisko produktu ražošanā, bet tie, kam zemes mazāk, var labi attīstīties un gūt ienākumus, ja viņi izvēlas pareizo specializācijas virzienu, kur ar samērā nelielu zemes platību var gūt pietiekamus ienākumus.

Latvijas lauksaimniecībā vēl pilnībā netiek izmantotas iespējas attīstīt saimniecības augļkopībā un dārzeņkopībā. Tur platības vajag mazākas, bet palīdzēt varētu kooperācija. Šajās nozarēs ir raksturīga izteikta sezonalitāte, arī importa produkcija konkurē ar pašmāju produkciju. Arī aitkopība un kazkopība varētu attīstīties, tā ir niša. Varam būt lepni, ka mūsu zeme vēl ir nepiesārņota un ka pārtika, ko ražojam, noteikti ir daudz veselīgāka nekā vecajās ES dalībvalstīs. Arī bioloģiskā lauksaimniecība, ekotūrisms ir zināma niša, kur jāstrādā vairāk.

Daudzas saimniecības sāk mājražošanu un atrod jaunus, garšīgus un veselīgus produktus. LLU Pārtikas tehnoloģiju fakultātē un Dārzkopības institūtā ir uzkrāta pieredze jauno, inovatīvo produktu radīšanā un zinātnieki pēc uzņēmēju pieprasījuma ir gatavi strādāt vēl aktīvāk. LLU un Dārzkopības institūtā ir pieredze inovatīvu graud­augu pārslu, ekoloģiskas bērnu pārtikas un citu produktu izstrādē, kurus uzņēmēji jau ražo un eksportē. Potenciāls jaunu produktu radīšanā ir zivsaimniecībā. Ceru, ka pēc jaunā LAP pasākuma “Sadarbība” atvēršanas un kompetenču centru darbības uzsākšanas uzņēmējiem būs lielākas iespējas meklēt sadarbības iespējas ar zinātniekiem.

– Bet zemes resursi jo­projām netiek pietiekami izmantoti. ZM dati rāda, ka LIZ izmantošana 10 gadu laikā pieaugusi tikai par 14%. Cik daudz zemju vēl varam atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā?

– Mani gan uztrauc citi dati. Valsts zemes dienestā kā LIZ reģistrēti 2,3 miljoni ha, bet LAD datu bāzē reģistrēti 1,9 milj. ha. Jautājums – kas ir starpība? Tas nozīmē, ka lielākā daļa īpašnieku nav precizējuši zemes lietošanas veidu. LAD katru gadu veic zemes apsekošanu un var secināt, ka no aizaugušām platībām lielākā daļa “de facto” ir meži, ko īpašnieki nav pārreģistrējuši no lauksaimniecības par mežu zemi. Lauksaimniecībā varam izmantot nepilnus divus miljonus hektāru zemes.

Šobrīd gan redzam lauksaimnieku satraukumu, ka brīvo zemju platību Kurzemē, Zemgalē, arī citos reģionos vairs nav un pieaug zemes cena. Bet, pēc vidējiem rādītājiem, salīdzinot Eiropas valstis, iegūstam no katra LIZ ha vismazāk produkcijas. Tas ir stāsts par efektivitāti un to, kā izmantojam zemi. Ir daudz tādu platību, no kuras produkcija netiek iegūta vai tikai reizi gadā tiek nopļauta, lai saņemtu tiešmaksājumus. Iespējams, problēma ir apstāklī, ka, pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 56% no kopējā saimniecību skaita neko neražo pārdošanai. Pēc statistikas, 44% saimniecību saražo produkciju, bet to izdala uz visiem ha, līdz ar to vidējais ražīgums ir ļoti zems.

– Dārgāku produkciju varētu ražot tās saimniecības, kam ir specifiski nišas produkti?

– Tieši tā. Tāpēc šīm saimniecībām ar mazākām platībām vajadzētu orientēties uz tādas produkcijas ražošanu, kam ir lielāka vērtība. Savukārt, domājot par iedzīvotāju nodarbinātību, ar politikas instrumentiem būtu jāatbalsta nozares, kas prasa lielāku darbietilpību uz vienu ha, – dārzeņkopība, augļkopība, lopkopība. Īpaši jādomā par piena lopkopību, kur cenas ir nokritušās. Šobrīd Baltijas valstīs piena cena ir viszemākā visā Eiropā, tāpēc redzu, ka visām Baltijas valstīm atkal kopīgi būtu jāmēģina šīs problēmas risināt. Es neredzu ekonomisku pamatojumu šīm zemajām cenām, tomēr to ietekmē apstāklis, ka Latvijas un kopumā arī Baltijas valstu tirgus ir mazs, līdz ar to tirgus svārstības ir ievērojamas.

– Kāpēc pārstrādātāji nevar saražot konkurētspējīgu produkciju no Eiropā lētākās izejvielas?

– Jāmeklē cēloņi. Pirms trīs gadiem mums bija pētījums par pārtikas pārstrādes konkurētspēju. Diemžēl mūsu pārstrādei ir jākonkurē ar citu valstu uzņēmumiem un tās konkurētspēja piena nozarē ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā. Iemesli dažādi – sadrumstalotība, jaudu neizmantošana, dārga elektrība un arī vēsturiskā attīstība. Lietuvieši uzkrājuši spēkus un kapacitāti, arī igauņi iemācījušies paralēli iekšējā tirgus patēriņam kāpināt eksportu, bet mums tas izdodas tikai pēdējā laikā. Var teikt – kaimiņi mums iegriež.

Uzņēmumu apvienošanās pārtikas pārstrādē Latvijā ir sākusies, bet pārāk liela konsolidācija arī var bremzēt attīstību. Cerīgi skatījos uz kooperāciju, ja nebūtu uznākusi krīze, tad lauksaimniekiem piederošais uzņēmums “Latvijas piens” būtu reāls konkurents tiem piena pārstrādes uzņēmumiem, kuri nemaksā labu cenu zemniekiem. Ceru, ka “Latraps” to savedīs kārtībā. Bet šobrīd piena nozarei ir jāizdzīvo. Ganāmpulku skaits samazinās, piena ražotāji pārorientējas uz gaļas nozari, kas ir laikietilpīgi. Ja piena ražošana sašaurināsies, tas būs bīstami lauku teritoriju ilgtspējīgai attīstībai.

– Kur redzat izeju?

– Šobrīd diemžēl ir jāmeklē papildu valsts atbalsta iespējas. Runā, ka Lietuvas zemnieki panākuši atbalstu no Eiropas. Būtu ļoti bīstami, ja viena valsts kaut ko panāk, tas gremdēs kaimiņus. Turklāt viņiem ir spēcīga pārstrāde un piena imports uz Latviju jau šobrīd ir ievērojams, jācer, ka piena nozari nepiemeklēs cukurbiešu nozares liktenis, kas kādreiz bija vissakārtotākā nozare atbilstoši ES prasībām. Toreiz mums solīja, ka būs lētais cukurs, bet tā nav un mēs esam zaudējuši darba vietas un nodokļu maksājumus savā valstī. Šis ir brīdis, kad valstij jānāk palīgā saviem lauksaimniekiem, vajadzētu koordinētu rīcību visās Baltijas valstīs.

– Varbūt daļēji problēmu var risināt, samazinot PVN? Varbūt jāsāk ar piena produktiem?

– PVN samazināšana ir politisks lēmums. Kāpēc Apvienotajā Karalistē, Īrijā PVN likme pārtikai ir 0%? Luksemburgai, kur ir augstākais IKP uz vienu iedzīvotāju, šī likme ir 3%? Arī Polijā PVN likme ir diferencēta – vidēji 5,8%. Tas liek padomāt, kā šīs valstis attīstās. Ja PVN ir mazāks, cenām vajadzētu būt zemākām un patēriņš pieaugtu. Situētākās valstis to dara, atbalstot mazturīgākos iedzīvotājus, un mums arī vajadzētu rīkoties līdzīgi, jo Latvijā liela daļa iedzīvotāju ir mazturīgi. Tas veicinātu apgrozījumu, sildītu ekonomiku, veicinātu nodarbinātību, kā arī samazinātu ēnu ekonomiku. Piekrītu, ka PVN samazināšana šobrīd būtu jāsāk ar piena produktiem vai augļiem un dārzeņiem, kur ir tirgus kropļojumi sezonas laikā. Redzam, ka veikalos parādās ne tikai kaimiņvalstu, bet turīgāku ES valstu piena produkti, un, tos pērkot, mēs sponsorējam viņu pārstrādes uzņēmumus, darba vietas un viņu lauksaimniekus, nevis veicinām ražošanu savā valstī. Jo, neskatoties uz to, ka Vācijā joprojām lauksaimniekiem par pienu maksā 30 centus, tas piens atnāk līdz mums un izkonkurē mūsu produktu. Par to ir jādomā politiķiem.

– Ko dos Bulduru dārzkopības skolas nodošana LLU pārraudzībā?

– Redzam, ka šī skola ir LLU spogulis nr. 1. Esam sākuši koordinēt savu sadarbību, lai pilnveidotu profesionālās izglītības mācību programmas Bulduros, lai jaunietis, pabeidzot konkrētu programmu, iegūst zināšanas, kas viņam dotu iespēju praksē labi strādāt, dibināt savu uzņēmumu un vieglāk turpināt studijas LLU. Īpaši jāuzsver dārzkopība un stādaudzēšana, kas ir biznesa niša, lai nelielās platībās saimniecības attīstītos, un tur ir nepieciešami zinoši un spējīgi jaunieši, kuri var dibināt uzņēmumus un strādāt. Otra niša – dārzi un parki, kas ir pamats ainavu arhitektiem. Ja dzīves līmenis valstī aug, tad pieprasījums aug pēc sakārtotas vides un skaistas ainavas gan pilsētās, gan laukos. Trešā niša Bulduros ir ēdināšanas, tūrisma un viesnīcu pakalpojumi, kur arī ir pēctecība LLU realizētajās studiju programmās.

SAISTĪTIE RAKSTI

Bulduri ir centrs praktiskai apmācībai – tam, ko pieprasa praktiskā dzīve un nozares, kur var izmantot sadrumstaloto zemes struktūru Latvijā. Redzam, ka jāveido arī jaunas programmas, saistītas ar mājražošanu, bioloģisko lauksaimniecību un biškopību. Redzam, ka Bulduros ir ļoti labas iespējas realizēt profesionālās izglītības programmas un pēc speciālistiem, kas pabeigs šo skolu, būs labs pieprasījums darba tirgū un viņiem būs labas iespējas attīstīt savu biznesu. Šobrīd mums visiem ir viens mērķis – atjaunot Bulduru labo slavu. Skolai nepieciešamas investīcijas, un ceru, ka izdosies piesaistīt ES fondu līdzekļus.

Esam lielu izaicinājumu priekšā un ceram, ka mums izdosies tos īstenot un tādējādi attīstīsies tās bioekonomikas nozares, kam gatavojam speciālistus, – lauksaimniecība, pārtikas pārstrāde, mežsaimniecība, kokrūpniecība, arī zivsaimniecība – visām šīm nozarēm ir liels attīstības potenciāls, ņemot vērā labākas zemes izmantošanas iespējas un inovāciju ieviešanu, tas ļaus palielināt ražošanu, veidot jaunus produktus ar pievienoto vērtību un kļūt vēl eksportspējīgākām.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
TV personība Roberto Meloni atgriezies Latvijā pēc tam, kad Spānijā piedzīvojis pamatīgas nepatikšanas
FOTO. Īsi pirms nāves princese Diāna saviem dēliem atstāja audio ziņu. Ko viņa teica šajā ierakstā?
Latvijā pieaug vilku uzbrukumi: nosauc pagastus, kur plēsēji uzbrukuši visbiežāk
VIDEO. “Latvieši, jūs esat ģēniji! Alīna no Krievijas atklāj – Latvijā sapratusi, kas ir civilizācija
Krists Kalniņš: “NATO 5.panta piesaukšana nedod pamatu domāt, ka esam drošībā. Sāciet rakt bunkurus!”
Lasīt citas ziņas
Ukraiņu bēgļi atsakās pamest Rīgu
Izvērtējot iespējamos drošības riskus, festivāls “Lampa” atcēlis Ždanokas dalību politiķu diskusijā
Iekrītot graudu elevatorā, gājis bojā uzņēmuma “Latraps” darbinieks
FOTO. Aizvadīta sarunu festivāla LAMPA pirmā diena
“Nevienu tik nebraucamu ceļu nebiju redzējis!” Sapnis par ceļu pārvērties murgā
20:19
“Gribētu biļeti laika mašīnā.” Saruna ar festivāla “Vivat Curlandia!” māksliniecisko vadītāju Māri Kupču 
20:17
“Esam pietuvojušies sarkanajām līnijām.” Iekšlietu ministrs atzīst, ka situācija nozarē ir problemātiska
20:11
FOTO. Īsi pirms nāves princese Diāna saviem dēliem atstāja audio ziņu. Ko viņa teica šajā ierakstā?
Jauna spīdzināšanas forma: Navaļnijam “izglītojošos” nolūkos stundām jāsēž zem Putina portreta
“Uzvara boršča karā ir mūsu!” Ukraiņi līksmo par UNESCO atzinumu
VIDEO. Žogu izbūve uz valsts robežām lāci padara par emigrantu. Baltijas valstīs palicis plēsējs, kas ienācis no Baltkrievijas
Pīlēna biedrībai pievienojušies vairāki sabiedrībā zināmi cilvēki
Vēsturisks brīdis! Ukrainas parlamenta plenārsēžu zālē tiek ienests ES karogs
No nākamās nedēļas visās jaunajās automašīnās obligāta būs ātruma ierobežošanas tehnoloģija
TV personība Roberto Meloni atgriezies Latvijā pēc tam, kad Spānijā piedzīvojis pamatīgas nepatikšanas
Monika Zīle: Augstprātības bruņas, kuras aizsardzības ministrs pat vēlēšanu priekšvakarā nepapūlas piesegt
Basketbola klubu “Ventspils” pārstāvējušais ukrainis Kapinoss frontē guvis ievainojumu un lūdz palīdzību latviešiem
Ostapenko iekļūst Vimbldonas čempionāta astotdaļfinālā
“Eurostat”: Inflācijai eirozonā jūnijā rekordaugsts līmenis
Viss būs labi, jo kombinētā balstvakcīna jau ir izgudrota, apgalvo Ģimenes Ārstu asociācijas vadītāja
Latvijā pieaug vilku uzbrukumi: nosauc pagastus, kur plēsēji uzbrukuši visbiežāk
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs