Mobilā versija
Brīdinājums +2.0°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. novembris, 2012
Drukāt

Pilns grozs ar patriotismu

Foto - LETAFoto - LETA

Ir noticis šausmīgs gadījums – Saeimas deputāti ir politiski izšķīrušies nobalsot par nelielas naudas summas piešķiršanu diviem filmu projektiem – televīzijas daudzsēriju filmai “Zīmogs sarkanā vaskā” pēc Jāņa Lejiņa triloģijas motīviem un vēsturiskai drāmai “Dvēseļu putenis” pēc Aleksandra Grīna romāna motīviem.

 

Atsevišķi kino nozares pārstāvji, izplatot atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām, Saeimu tur aizdomās par iespējamām koruptīvām darbībām, jo nauda spēlfilmām neesot piešķirta atbilstoši birokrātiskajām procedūrām atklātā konkursā, ka process virzījies pa sētas durvīm. Naudu vajag daudzām filmām – gan “Melānijas hronikai”, gan “Nameja gredzenam”, gan “Džimlai Rūdi Rallallā” un vēl un vēl… Bet naudas ir tik, cik valdība atvēlējusi, – spēlfilmām tie ir 380 tūkstoši latu. Ja šo mazumiņu pa “piečukam” sadalītu katrai iecerētajai filmai, tad mēs varam tikai sapņot par tautai veltītiem vērienīgiem nacionāli patriotiskiem projektiem. Tad izveidojas situācija, kādā nonākusi, piemēram, “Melānijas hronika”. Izejot cauri birokrātiskiem sietiem, tai pagājušajā gadā piešķirti 50 tūkstoši latu, kaut kopumā nepieciešami 700 tūkstoši, tāpēc var saprast filmas producentu, kurš izsludinājis kara stāvokli filmu nozarē un kā protesta galējo formu izvēlējies organizēt iepriekš pieminētās vēstules parakstīšanu. Diemžēl nerakstot par problēmas būtību, bet uzbrūkot tiem, kam nedaudz paveicies. Arī sabiedriskā televīzija uzdod zināmu spriedzi gan ar sižetiem par bešā palikušajām filmām un jautājumiem valdības vadītājam. Tracis liels – ar savstarpējiem apvainojumiem un pārmetumiem, bet tikpat kā bez objektīviem secinājumiem, kāpēc šāda situācija izveidojusies.

Daudzus gadus tiek runāts, ka nepieciešams nacionālais kino pasūtījums, kurā tad būtu iespēja piedalīties visiem tiem radošajiem cilvēkiem, kuri uzskata, ka viņu piedāvātais projekts varētu tikt novērtēts kā tautai ļoti nepieciešams, tātad finansiāli atbalstāms no valsts naudas maka.

Patīkami, ka otrdien tomēr Latvijas filmu nozares organizāciju vadošie pārstāvji vienojušies, ka “nacionālais pasūtījums varētu kļūt par sistēmu finansējuma piešķiršanai nacionālo identitāti veicinošiem filmu nozares projektiem”. Taču neatbildēts paliek jautājums, kuras būs tās personas, kas izvērtēs un pateiks: jā, šī filma ir tā, ko gaida tauta, tās uzņemšanai ir jādod nevis pa kripatiņai, bet pilna nepieciešamā naudas summa, lai darbu var izdarīt kvalitatīvi un laikā, nevis, kā tas patlaban notiek, piemēram, ar latviešu tautas vēsturei un patriotisma tēmai pieskaitīto animācijas filmu “Zelta zirgs”, kas ražošanā atrodas jau 13 gadus.

Lai kino cilvēki pārtrauktu aiz šausmām trīcēt, ka vienai filmu studijai iedots kāds lats, bet cita palikusi tukšā, ir nepieciešams veidot padomi vai ko tamlīdzīgu, kas tad arī varētu izvērtēt, cik nacionāli patriotisks šis projekts ir un vai ar piedāvātajiem radošajiem spēkiem tas vispār būs īstenojams. To varētu uzticēt gan vēsturniekiem, gan arī Saeimas deputātiem, kuriem ir izpratne par šiem jautājumiem, kino nozares augstu novērtētiem profesionāļiem, īsāk sakot, sabiedrībā atzītām autoritātēm, kas tad arī pateiktu, kura filma būs to vērta, lai valsts tās uzņemšanā ieguldītu apjomīgas naudas summas. Jau pusgadu darbojas Saeimas deputāta Dāvja Stalta (Nacionālā apvienība) Nacionālā pasūtījuma darba grupa, kurai pēdējais laiks to izlemt.

Bet, kamēr tas nav izdarīts, tikmēr filmu studijas izvēlas citu legālu, bet daudz kritizētu ceļu – izmanto spēkā esošo tiesisko regulējumu – vēršas pie Saeimas deputātiem, prezentē savu projektu cerībā, ka deputāti to varētu atbalstīt, pieprasot papildu finansējumu valsts budžeta apspriešanas laikā.

Piemēram, to, ka būtu vērts uzņemt filmu pēc Aleksandra Grīna motīviem, lai pieminētu latviešu strēlnieku simtgadi, kopš viņi devās kaujās, lai “liktu pamatus Latvijai” (Jānis Čakste), kā arī lai godinātu latviešu izcilāko vēsturiskās prozas meistaru, publicistu, Latvijas armijas virsnieku viņa 120. dzimšanas dienā, atbalstīja gan Zaļo un zemnieku savienības, gan Nacionālās apvienības, gan arī “Vienotības” deputāti. Saņemts morāls un neliels finansiāls atbalsts, kas asi nosodīts no tiem, kuriem arī esot diži projekti un visi salikti nacionāli patriotiskajā grozā. Kurš un kad beidzot izvilks tos dažus īstos, neviltotos un mums visiem vajadzīgos?

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+