Pilsonība nav dāvana 0
Latvijā pilsonības piešķiršanas kārtība, kā arī tās atņemšanas nosacījumi noteikti būtu jāpārskata, domā vairāki mūsu lasītāji. Tomēr skaidrība, kas tieši būtu maināms, ir tikai dažiem. Priekšlikumus šobrīd var iesniegt Saeimas deputātiem, kuri skata likumprojektu par grozījumiem Pilsonības likumā.
Venta Svilāne Ogres novada Suntažos ierosina ”prasīt atbildību no N. Muižnieka un E. Aldermanes par neprasmīgo sabiedrības integrāciju un nepamatotu pilsonības piešķiršanu nelojāliem valsts iedzīvotājiem”. Viņasprāt, pilsonība ir iegūstama tikai naturalizācijas kārtībā.
Pensionāre Vija Vārna: ”Tiem, kas 20 gadu laikā nav vēlējušies integrēties, iespējas jau bija. Kuri gribēja, tie pilsonību ieguva, dažs pat bez valodas zināšanām. Piekrītu Augustam Brigmanim, ka nav loģiski Latvijā dzimušam bērnam piešķirt Latvijas pilsonību, ja neviens no abiem vecākiem nav Latvijas pilsonis. Nepilsoņi necentīsies audzināt Latvijai lojālu pilsoni.”
V. Rudzītis satraucas, ka pilsonības iegūšanu daži veicina, lai panāktu, ka jaunie pilsoņi nākamajos referendumos jau balsotu ”par pāriešanu Krievijas kalpībā. Lai tas nenotiktu, tiem 187 000 iedzīvotāju, kuri pieprasīja referendumu, ir jāatņem pilsonība un viņi jāizraida no Latvijas par valsts pamatu graušanu”.
Antoņina Ostrovska satraucas, ka daļa nepilsoņu nolēmuši mācīties latviešu valodu, vēsturi un iegūt pilsonību tikai sava izdevīguma dēļ, nevis tāpēc, ka tie vēlējušies iekļauties latviešu sabiedrībā. Tādēļ pilsonība nebūtu dāvināma tiem, kas patiesībā nemaz nevēlas ikdienā lietot latviešu valodu un zināt Latvijas vēsturi.
Vilnis Puriņš Talsu novadā: “Latvijas pilsonības likumam vajadzētu būt visstingrākajam visā Eiropas Savienībā, jo tikai tā varētu likvidēt okupācijas sekas. Bet nē. Pilsonība tiek piešķirta pat cilvēkiem, kuri latviešu valodā nevar pateikt pat pāris teikumu. Cik ilgi tas tā vēl turpināsies?”
Balva Ose Rīgā: “Ar varu nevar un nevajag nevienu integrēt. Tiem, kas vēlas, ir jārada iespēja mācīties latviešu valodu, pilsonību piešķirt pēc jau pieņemtiem likumiem, bērniem jāaug un jāmācās latviešu vidē, lai vēlāk viegli skolā un augstskolā, – valodas problēmas nebūs.”
LASĪTĀJS JAUTĀJA Kā šobrīd var iegūt LR pilsonību? Latvijas Republikas pilsonību var iegūt reģistrācijas ceļā vai naturalizācijas kārtībā: pilsonību reģistrē tiem, kam vismaz viens no vecākiem ir latvietis; ja vecāki, bērnam piedzimstot, norādījuši tautību ”latvietis”, kaut gan paši ir citu valstu pilsoņi, tad bērnam tiek reģistrēta Latvijas pilsonība; par pilsoni var tikt reģistrēts ikviens Latvijā dzimis bērns līdz 15 gadu vecumam, kam vecāki uzrakstījuši iesniegumu ar lūgumu piešķirt pilsonību; 15 līdz 18 gadus vecie var tikt reģistrēti par pilsoņiem, ja sekmīgi nokārtojuši eksāmenu latviešu valodā vai ja mācījušies latviešu skolā;
Reklāma
ja viens no vecākiem naturalizējas, tad arī bērnu var automātiski reģistrēt par pilsoni, ja vecāki to vēlas; naturalizēties var pilngadību sasniegušas personas (kas atbilst visiem likumā noteiktajiem kritērijiem, piemēram, ar antikonstitucionālām metodēm nav vērsušās pret Latvijas Republikas neatkarību u. c.), noliekot eksāmenu latviešu valodā un Latvijas vēsturē.
Kādos gadījumos šobrīd atņem pilsonību? Atbilstoši Pilsonības likumā noteiktajam Latvijas pilsonību var atņem ar apgabaltiesas lēmumu: ja persona ir ieguvusi citas valsts pilsonību, neiesniedzot iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības; ja bez Ministru kabineta atļaujas dien kādas ārvalsts bruņotajos spēkos, iekšējā karaspēkā, drošības dienestā, policijā (milicijā) vai ir tieslietu institūciju dienestā; ja, apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību. ”Visbiežāk praksē jāsaskaras ar gadījumiem, kad pilsonība tiek atņemta personām, kas pieņēmušas citas valsts pilsonību, neatsakoties no Latvijas pilsonības. Šādos gadījumos persona tiek informēta, ka divas pilsonības tā vienlaikus nevar saglabāt, tādēļ tai tiek dots laiks, kurā tai pašai ir jāizlemj, kuru pilsonību saglabāt un no kuras atteikties,” informē Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītājs Andrejs Rjabcevs. ”Ja cilvēks noteiktajā laikā no otras valsts pilsonības nav atteicies, materiāli tiek nodoti tiesai, un tiesa lemj par pilsonības atņemšanu.” |
