Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. aprīlis, 2014
Drukāt

Pirmais kūtsmēslu robots (1)

Foto - Andris GrīnbergsFoto - Andris Grīnbergs

Jēkabpils novada Kalna pagasta zemnieku saimniecības “Krasti” īpašnieks Jānis Gaidis pirmais Latvijā sācis dot darbu kūtsmēslu robotam. Viņa jaunuzceltajā kūtī, kurā vietas ir 280 piena devējām, bet šobrīd atrodas pirmās 135, neparasts skats – firmas “Lely” robots pa redeļu grīdu braukā tā, lai mēsli – arī tikko nolikta pļeka – pa spraugām sabirtu lejā mēslu krātuvē. Govis pie braukājošā robota jau pieradušas, labprāt padod ceļu. Ja tomēr kādai kaut kas gadās, ka nevar paiet sāņus, robots virsū neskrien – apstājas, brītiņu pagaida, ja šķērslis tomēr ceļu nedod, apiet to.

Bet novietnes divās vietās uzstādīti ceturtās paaudzes slaukšanas roboti “Lely ASTRONAUT AK”. Govis pašas, katra pēc sava iekšējā bioloģiskā pulksteņa, izlemj, kad iet pie slaukšanas robota. Patiesībā slaukšana notiek visu diennakti, arī nakts stundās. Ražīgākās piena devējas robotu apmeklē pat četras reizes diennaktī. Kad govs ar trīs sērkociņu kastīšu lieluma aparātiņu kakla siksnā tuvojas robotam, kam blakus ir spēkbarības sile, tehnika pēc nolasītās informācijas izlemj, ir vai nav laiks slaukt. Ja jāslauc, silē lēnām sāk birt barība. Kamēr gotiņa ēd, robots nomazgā pupus, pieliek slaukšanas aparātu un sākas slaukšana. Spēkbarības daudzumu katrai govij aprēķina dators – atkarībā no izslaukuma.

– Pirmais slaukšanas robots uzstādīts 2007. gadā Smiltenes novada Blomes pagastā Aivara Stricka zemnieku saimniecībā “Dimanti”. Firmas “DeLaval” pārstāvis Valters Roms man teica, ka šobrīd Latvijā jau strādā apmēram 20 slaukšanas roboti. Kā jums ienāca prātā ideja iegādāties arī kūtsmēslu robotu?


– Pirms jaunās kūts celtniecības bija jāizvēlas tās modernizācijas pakāpe. Iepazinos ar firmu piedāvājumiem. Uzmanību saistīja “Lely” kūtsmēslu robots. Tas nozīmēja, ka man bija jābūvē kūts ar mēslu krātuvi tieši zem tās. Pareizāk sakot, zem redeļu grīdām. Man dažkārt jautā, vai tiešām govis guļ virs mēslu krātuves. Nē, mierinu, zem guļvietām krātuves nav. Tajās lopiņi uzturas samērā nelielu diennakts laiku. Kad pieceļas, parasti pakāpjas atpakaļ. Un mēslu pļekas krīt uz redelēm. Ja arī piemēslo pašu guļvietu, kūts strādniekam tikai nedaudz jāpapūlas. Robots zināmu laiku strādā, zināmu – atpūšas. Ik pēc noteiktām stundām pats piebrauc un pieslēdzas, lai uzlādētu akumulatoru. Un atkal braukā pa redeļu grīdām. Labums tāds, ka nevajag strādniekus un kūts vienmēr tīra.

– Stipras smakas nav, gaiss arī labs.
Jainis_Gaidis2_AG_9

– Tas tāpēc, ka kūts plaša, ir 12 metru augsti griesti, laba ventilācija.

– Bet ja kas notiek? Un vai tad, kad kūtī būs jau visas 280 piena devējas, nāksies gādāt otru mēslu robotu?


– Robots strādā ļoti labi. Ja gadīsies kāda kļūme, servisa firma būs ātri klāt. Ja pārtrūkst elektroapgāde, man ir savs ģenerators. Nē, otru robotu nevajadzēs, tas paredzēts visas kūts tīrīšanai. Kādā Polijas fermā, kur ir divas kūtis, robots pats pa taciņu pārbraucot no vienas otrā. Gudrs!

– Un kā ar mēslu krātuves iztukšošanu?


– Maisītājs samaisa, vakuumsūknis izsūknē, maniem tīrumiem labs mēslojums.

– Kādas bija kopējās izmaksas, uz cik gadiem kredīts?


– 1,3 miljoni eiro. Vairāk nekā puse Eiropas naudas, kredīts jāatdod astoņos gados. Šobrīd vairāk nekā desmit govis diennaktī dod vairāk nekā 40 kilogramu piena, rekordistes pat 48 un 49. Vidējais gada izslaukums no govs varētu sasniegt 9500 kilogramu.

– Vai nākotnē paredzēti arī citu veidu roboti?


– Jā, vēlos iegādāties barības piebīdīšanas robotu, kāds jau strādā slavenajā “Kalna Dambrānu” fermā Viesītes novadā. Govis ēdot daļu rupjās barības pastumj tik tālu, ka no stāvvietas vairs nevar aizsniegt. Mums neatmaksātos algot darbinieku, kas ik pa laikam piestumtu tuvāk. Robots to paveiks perfekti. Visa barība tiks apēsta, zudumu nebūs. Un piena vairāk. Iegādāsimies arī vēl divus slaukšanas robotus.

Vizītkarte 


JĀNIS GAIDIS


Jēkabpils novada Kalna pagasta zemnieku saimniecības “Krasti” īpašnieks;

apsaimnieko gandrīz 500 hektāru zemes un jaunuzcelto moderno fermu, kurā šobrīd ir 135 slaucamās govis, 60 grūsnās teles un vairāk nekā 100 jaunlopu;

saimniekošanā palīdz dzīvesbiedre Judīte un dēls Ingus, meita Agnese ir skolotāja, mazmeitai Patrīcijai vēl nav gadiņš.

Veiksmes formula


STARTS

1989. gadā sāk ar 10 govīm piemājas kūtiņā.

1990. gadā uzceļ kūti 22 govīm un 10 cūkām

ATTĪSTĪBA

2005. un 2006. gadā uzceļ divas viegla tipa nojumes un ganāmpulku palielina līdz 35 slaucamām govīm un 15 telēm.

2013. gadā uzbūvē jauno fermu 280 slaucamām govīm, iegādājas divus slaukšanas robotus un vienu kūtsmēslu robotu.

IZAUGSME

Piepildot kūti līdz 280 govīm, paredzēts iegādāties vēl divus slaukšanas robotus.

Nolemts arī nopirkt rupjās lopbarības piestumšanas robotu.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Patīkami, ka cilvēki strādā un ir kārtīgi latviešu saimnieki. Šādi raksti par kārtīgiem latviešu saimniekiem ir jāliek biežāk, lai pārslogotu nervu sistēmu tiem vurdulakiem, kuriem jebkura laba un pozitīva ziņa par Latvijas valsti rada neciešamas sāpes un ciešanas, gluži kā saules gaisma vampīriem Holivudas filmās un kuri nepārtraukti savā starpā sacenšas ar stāstiem un lielās, cik viņiem ir slikti un ka vēl sliktāk nekā otram vurdulakam un ka viss iesot galīgi slikti, visi aizbraukuši, viss sabrucis, viss pagalam un t.t..

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+